Leons Alfrēds Bodnieks dzimis Rūjienā 1921. gada 16. septembrī. Pēkšņi aizgāja aizsaulē 10. augustā. Leons bija trešais dēls ģimenē, viņa tēvs Reinis - Rūjienas apkārtnes būvmeistars. Mācoties Rūjienas draudzes skolā, Leons vakaros apmeklēja papildskolu, kur iepazinās ar kases grāmatvedību un rokdarbu darbnīcā apguva koka un metala apstrādes veidus. Tālākā izglītība bija Rīgas Valsts amatnieku skolā un tehnikumā. Viņš ieguva mūrnieka amata zeļļa diplomu no Amatnieku kameras un līdzdarbojās Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa atklātajā izstādē par Latvijas būvmateriālu izmantošanu paraugceltnēs. Otram Pasaules karam ieilgstot, Leonu iesauca Latviešu leģionā, armijas uztura apgādē, viņš pārstaigāja kara laukus Krievijā un Pomerānijā. 1945. gadā, būdams kara gūsteknis, viņš nonāca Cēdelgemā un bija viens no Daugavas Vanagu organizācijas dibinātājiem.
Anglijā Leons ieradās 1947.gada pavasarī un strādāja Hantingtonas lauksaimniecības komitejā par laukstrādnieku un transportmašīnu krāsotāju. Izmantojot tehnikumā iegūtās zināšanas, viņš iestājās Britu dzelzceļa būvju pārvaldē Londonā par mērnieku un plānu zīmētāju un nostrādāja tur līdz pensijas gadiem, kļuvis par vecāko mērnieku, zīmētavas pārzini un nodaļas vadītāja aizstājēju.
Daudz laika Leons veltīja latviešu sabiedriskā laukā, darbojoties Daugavas Vanagu organizācijā un dziedot Londonas latviešu korī. Bija kasieris Anglijas latviešu Dziesmu dienu organizācijā, sagatavoja tehnisko apdari Dziesmu dienu kopkoru krājumiem, darināja kokles, kuras aizgāja „tautās" gan Anglijā, Kanādā, ASV, Austrālijā, gan Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, pat pāvestam Jānim Pāvilam II Vatikānā un Latvijā. Desmit gadus Leons darbojās ev. lut. Baznīcas pārvaldē Anglijā. 2007. gada septembrī Leons ar sievu Rasmu pārcēlās no Londonas uz „Straumēniem", bet nākamajā februārī viņu pie meklēja lielas bēdas, jo nomira Rasmiņa. Leonam raizes sagādāja doma - kas notiks ar viņa nelaiķes sievas kokli pēc viņa aiziešanas, un, varbūt kaut ko nojauzdams, viņš šā gada martā šo kokli uzdāvināja Nacionālā teātra aktrisei Zanei Jančevskai, kad viņa viesojās šeit „Straumēnos". Aplaimoti bija kā devējs, tā arī saņēmēja. Pārcēlies uz „Straumēniem", Leons uzsāka „Straumēnu" viena gada notikumu atspoguļojumu fotogrāfijās, bet šo darbu nepaspēja pabeigt...
Pēdējā gaitā Leonu pavadījām 2. septembrī. Bērēs no Latvijas bija ieradušies viņa brāļa meita Dzintra ar vīru Vladimiru. Sēru dievkalpojumu Nanītonas krematorijā vadīja mācītājs Viesturs Vāvere. Novietojot šķirstu kapellā, skanēja trīs Leona darinātās kokles, nesot atvadu sveicienu, viņam aizejot aizsaulē.
Ziedu vietā bērinieki ziedoja £320 par labu Rūjienas muzejam, jo Leonam vienmēr bija ciešas saites ar savu dzimto pilsētu.
Leona Bodnieka un viņa sievas urnas guldīja Rūjienas kapos sestdien, 19. septembrī.