21. maijā mirusi stiprā, nenogurdināmā skolotāja Leonija Jēkabsone. 40 gadus viņa bijusi grobiņniekiem blakus ar savu jauko smaidu, gudro padomu. Leonija Jēkabsone dzimusi 1904. gada 7. jūnijā Dobeles rajonā, Naudītes pagastā. 1927. gadā viņa beidza Jelgavas skolotāju institūtu un iesāka darba gaitas Liepājas rajona Priekules pilsētas pamatskolā. Kopš 1941. gada L. Jēkabsone mācīja latviešu valodu un literatūru Grobiņas vidusskolā. 1950. gadā saņēma apbalvojumu «Teicamnieks tautas Izglītības darbā». 1951. gadā absolvēja LVU neklātienes nodaļu. Viņa izvadījusi dzīvē daudz audzēkņu, to skaitā arī pašus pirmos Grobiņas vidusskolas absolventus. Skolotājas Jēkabsones pieredze palīdzējusi rajona skolotājiem apgūt amata prasmi, ilgus gadus viņa radoši vadīja rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. 1966. gadā Leonija Jēkabsone aizgāja pensijā, tomēr palika darba ierindā — vadīja skolas kopgaldu, organizēja teātra izrāžu apmeklējumus, strādāja neklātienes konsultācijas punktā. Ne velti darbabiedri viņu dēvē par krustmāti. Skolotājas Jēkabsones  pedagoģiskā darba stāžs ir 54 gadi. Viņas dzīvi un darbu raksturo vārdi: pašaizliedzība, varonība ikdienā, augsta pienākuma apziņa.

Avots: Ļeņina ceļš, 28.05.1981