Dzimis 10.IV (29.III pēc v.st.) 1899. Jaunlaicenes pag. Majorskolas skolas pārziņa, skolotāja Jāņa Slaucītāja (Slauzitajs) un Emīlijas, dzim. Bērzone, ģimenē.     Miris Sidnejā, Austrālijā

Pēc psk. Majoru sk., 1909. tiek sūtīts uz reālsk. Valkā, kur īpaši interesējies par matemātiku, astronomiju un ģeografiju.

Bērnībā interesi par klavieru un ērģeļu spēli rosinājuši vecāki.

Valkas reālskolā turpinājis muzicēšanu sk. orķestrī, mācoties čello spēli.

No 17.VIII 1915. līdz 30.V 1916. mācījies Valkas reālsk. papildu klasē un beidzis papildu kl. pilnu kursu ar augstāko uzslavu.

1916. tiek uzņemts priviliģētajā Krievijas Jūŗas ministrijas Pēterburgas jūŗas virsnieku kaŗa augstsk. atsevišķās gardemarīnu kl. (pielīdzinātas augstākām spec. mācību iestādēm).

Mācību laikā 1916. nokļuvis Japānā, Ķīnā, Indoķīnā, Malajā un Indijas okeāna salās.

1917. rudenī pie lieliniekiem 10 dienas atradies apcietinājumā Kronštates cietumā.

Dienējis Ziemeļu Ledus okeāna flotē, mičmaņa dienesta pakāpē.

Piedalījies arī Pagaidu valdības apsardzē Ziemas pilī un cīņās pret boļševikiem Somijas frontē.

1918. sākumā beidzis augstskolas teorētisko kursu.

1918. un 1919. strādājis hidrografiskos darbos Ziemeļu Ledus okeānā.

1919. beigās atgriezies Latvijā un iestājies Latvijas kaŗa flotē; srž. dienesta pakāpē dienējis kaujas kuģu divizionā, bijis Daugavgrīvas artilērijas adjutanta p.i., Latvijas atbrīvošanas kaŗa dalībnieks.

Pēterburgā iegūtā izglītība tikusi pieskaitīta augstākajai spec. izglītībai.

30.X 1920. iestājies LU Matemātikas un dabaszinību fakultātē Matemātikas nod., stud.math. un astr. (matr. nr.2913).

X 1921. demobilizējies jūŗas lt. (deķlt.) dienesta pakāpē, pildot Daugavgrīvas Artilērijas adjutanta dienesta pienākumus.

5.IX 1921. ievēlēts par Latvijas Augstk. Matemātikas un dabaszinību fak. Astronomijas katedras subasistentu.

No 1.VIII 1921. līdz 1.VIII 1928. strādājis par kosmografijas, saimnieciskās ģeografijas un matemātikas skolotāju V.Olava komercskolā Rīgā.

21.XII 1923. pēc paša lūguma pārcelts darbā par subasistentu doc. R.Putniņa vadītajā LU Matemātikas un dabaszinību fak. Ģeografijas katedras Fiziskās ģeografijas institūtā.

1924. uzrakstījis cand.math. darbu Baltijas jūŗas ledi un miglas un to radītie traucēkļi kuģniecībai austrumu piekrastē.

18.XII 1925. ļoti sekmīgi beidzis LU Matemātikas un dabaszinību fak. Matemātikas nod. pilnu kursu ar cand.math. gradu.

Saskaņā ar Izglītības ministrijas Skolu departamenta Vsk. skol. cenza kom. 15.VIII 1926. lēmumu cenzēts par pilntiesīgu vsk. skol. ar tiesību mācīt matemātikas zinātnes.

1927. uzsācis studijas Latvijas Konservatorijā. 1929. pabeidzis teorijas sagatavošanas studijas un tiek uzņemts kompozīcijas teorijas kl.

19.IV 1929. LU Matemātikas un dabaszinību fak. sēdē tiek ievēlēts par fak. Ģeografijas katedras asistentu no 1.VII 1929. uz 3 gadiem.

1931. habilitējies ar darbu Par ģeomagnētisko elementu sekulārvariāciju Baltijas jūŗas apg., ieguvis pro venia legendi tiesības.

23.X 1931. LU Matemātikas un dabaszinību fak. sēdē ievēlēts par fak. Fiziskās ģeografijas katedras privātdocentu.

No 1.XI 1931. LU lasījis lekcijas fiziskajā ģeografijā, visp. ģeofizikā, okeanografijā, zemes magnētismā, pielietojamā ģeofizikā, atmosfairas elektrībā; vad. koordināšu noteikšanas metožu kursus, seminārus, spec. praktiskos un maģistra darbus.

21.X 1932. LU Matemātikas un dabaszinību fak. sēdē ievēlēts par fak. Fiziskās ģeografijas katedras vec. asistentu uz 5 gadiem no 1.XII 1932.

V 1933. pabeidzis Latvijas Konservatorijas pilnu muzikālās izglītības kursu kompozīcijas – teorijas kl. ar brīvmākslinieka gradu.

No 1.IX 1933. līdz 1940. strādājis par fizikas, vēlāk arī kosmografijas un ģeogrāfijas skol. M.Bekeres ģimn. Rīgā.

1935. tiek ievēlēts par štata doc. ģeofizikā un nod. vad. LU Ģeofizikas un Metereoloģijas institūtā.

1936. tiek uzaicināts par viesu fiziķi uz gadu Vašingtonas Karnegi institūtā.

1936. saņēmis Rokfellera f. stipendiju. (Rockfeller Foundation) par pētījumiem ģeofizikā.

1937. vad. Latvijas ģeofizikālo kartēšanu, paralēli veicot Rīgas jūŗas līča un Latvijas ezeru hidroloģijas pētījumus.

Ar LU Padomes 30.XI 1938. sēdes lēmumu tiek ievēlēts par LU Matemātikas un dabaszinību fak. vec. docentu.

Ar 1.XII 1938. 1939. pārdēvēts par ārkārtējo profesoru.

No 1935. līdz 1939. par 7 zinātniskiem darbiem Latvijas dabas pētīšanā 2 reizes saņēmis Kr. Barona prēmiju.

24.V 1940. apstiprināts par LVU Ģeofīzikas un Metereoloģijas institūta direktoru.

1.X 1940. tiek iecelts par LVU Ģeofīzikas un Metereoloģijas katedras vadītāju.

1940. tiek ievēlēts par Latvijas ZA ģeografijas un ģeoloģijas katedras kārtējo locekli. 1940. Latvijas Zinātņu Komitejā ievēlēts par kārtējo locekli.

17.XII 1942. ieguvis Dr.math. gradu ar summa cum laude.

Līdz 31.V 1943. strādājis par konsultantu Jūrniecības depart. un U Rīgā Zemes bagātību pētīšanas institūtā.

Pārstāvējis Latvijas Jūrniecības depart. starptautiskajos Baltijas magnētisko mērījumu darbos.

Zemes Bagātību Pētīšanas institūta ģeofizikālo pētījumu nozares vad. amatā vad. Latvijas ģeofizikālos pētījumus. Latvijā viņa pētījumi skar daudzas jomas – visvairāk reljefa morfometriju, hidroloģiju, magnētismu un navigāciju, bet pasaules zinātnes aprindās pazīstams ar Zemes magnētiskā lauka pētījumiem, ko veicis lielākoties kā Argentīnas zinātnieks.

Pēc došanās trimdā 1944. līdz 1946. Vācijā darbojies par zinātnisko līdzstr. jūŗas observatorijā Hamburgā un magnētiskajā observatorijā Vingstā.

Pinnebergā Baltijas Universitātē ieņēmis Ģeofizikas prof., matemātikas un dabas zinātņu fak. dekāna un latv. rektora vietn. amatus.

1948. Štutgartē, Vācijā ieguvis Dr.math. gradu.

Par Latvijas magnētiskā lauka aprēķiniem saņēmis KF balvu.

1948. rudenī pēc uzaicinājuma devies uz Laplatas (La Plata) U Arģentīnā nodib. Zemes magnētisma nod.

No 1952. līdz 1954. bijis brīvklausītājs Laplatas U Mākslas sk. glezniecības nodaļā.

No 1954. līdz 1957. bijis Starptautiskās Ģeodēzijas un Ģeofizikas Ūnijas Ģeomagnētikas un Aeronomijas asociācijas valdes loceklis.

Līdz 1968., ar pārtraukumiem, kā La Platas Universitātes katedras vadītājs un prof. lasījis ģeomagnētismu, nodibinājis Ģeofizikālās magnētisma observatorijas Patagonijā un Ugunszemē, vadījis ģeofiziķu grupas 3 Antarktīdas ekspedīcijās.

Starptautiskās Ģeofizikas un Ģeodēzijas Savienības (IGGU) asamblejās vairākkārt ievēlēts Ģeomagnētisma un Aeronomijas asociācijas valdē un komisijās, Sidnejas U goda līdzstr., Austrālijas un Jaunzēlandes Zinātnes veicināšanas Asociācijas līdzstr.

1962. tiek aicināts uz Sidnejas Universitāti, uzsācis vairāku teorētiskās ģeofizikas kursu pasniegšanu un ģeomagnētisma pētīšanu.

Bijis viesprof. Havajas Universitātes aspirantūrā (Graduate School) un Ģeofizikas institūtā, kā viesprof. darbojies Honolulu U Havaju salās; bijis vieslektors Austrumāfrikas U Kenijā, bet ar atsevišķām lekcijām un populārzinātniskiem priekšlasījumiem uzstājies gandrīz visās Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs, arī Jaunzēlandē, Jaungvinejā, Fidži salās, Austrumāfrikā, Stambulā, Somijā, Grenlandē un Islandē.

1964. Sidnejas U (University of Sydney, NSW), Austrālijā ieguvis Dr.Sc. gradu un goda līdzstr. statusu pielietojamā matemātikā.

1966. tiek uzņemts par Ņujorkas ZA kārtējo biedru.

1968. pensionējies La Platas U un atstājis Argentīnu.

1969. nodib. dzīves vietas pie dēla ASV un meitas Austrālijā. Rosīgi piedalījies Sidnejas latv. sab. dzīvē.

Publicēto zinātnisko darbu skaits pārsniedz 80; izdotas arī 2 mācību grāmatas universitātēm par Zemes magnētismu un ap 300 populārzinātniski raksti periodikā. L. Slaucītājs ir autors daudziem Latvijas Konversācijas vārdnīcas šķirkļiem un 2 rakstu krājuma Zeme, daba, tauta nod. Latvijā izdota kopā ar A. Bīlmani sarakstītā grāmata par F. Nansenu, un 2 grāmatas 1969. Zinātnes darbā, draugos ar mākslu (Linkolnā) – atmiņas un Sešos kontinentos (Stokholmā) – ceļojumu apraksti. Sarakstījis arī dažus desmitus instrumentālo un vokālo skaņdarbu, kas izdoti 6 mūzikas darbu krājumos un ieskaņoti 2 skaņu platēs; rakstījis arī mūzikas kritikas rakstus. Dažas no eļļas gleznām reproducētas iespieddarbos; viena no tām grezno Argentīnas flotes prestiža telpas. Ieguvis 1.godalgu Antarktīdas gleznu konkursā, apsteidzot vairākus profesionālus māksliniekus.

Darbojies Latvijas ģeografijas b-bā (3 gadus tās pr.), bijis Amerikas draugu b-bas pr., Matemātikas zinātņu stud. pulciņa dib., vēlāk goda biedrs, Rīgas rotariešu kluba biedrs (līdz 1939), Latv. Sav-bas Argentīnā Akadēmiskās b-bas biedrs, Vispasaules Luterāņu Federācijas Argentīnā Nacionālās pad. loceklis.

Saņēmis Trelevas Magnētiskās observatorijas zelta medaļu par ieguldījumu observatorijas dib. un 1971. (post mortem) PBLA Tautas balvu par izciliem nopelniem zinātnē, literātūrā, mūzikā un glezniecībā.

Viens no zinātnes pasaulē pazīstamākajiem latviešiem, kuŗa vārds ir atrodams ne vien Latvijas Konversācijas vārdnīcā un enciklopēdijās, bet arī Who is Who in Science 1700 BC – 1968 AD (Čikāga, 1968.), Gran Enciklopedia Argentina (Buenosairesa, 1962.) un Royal Blue Book (Londona, 1969.).

Apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas kaŗa piemiņas zīmi, Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu, 1938. ar 4 šķ. TZO.

Miris ar sirdstrieku 12.IX 1971. Sidnejā, Austrālijā. 19.IX 1971. izvadīts no Sidnejas latv. ev.lut. bazn. uz Sidnejas Rukvuda (Rookwood Independent Cemetery) kapsētas krematoriju.

28.IV 1924. Sv. Jāņa ev. lut. bazn. Rīgā salaulājies ar skatuves mākslinieci un baleta dejotāju Mildu (Annu Mariju Mildu) Hartman (4.VIII 1900. – 24.I 1979.). Ģimenē ir meita Tatjana, zinta (3.X 1924.) un dēls (Andrew) Andis Aristīds (30.XI 1931. – 9.III 1999.).

Luterticīgs, bijis Opekalna (Apukalna), vēlāk Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. dr. loceklis. Austrālijā bijis Sidnejas latv. ev. lut. dr. loceklis.

1926. studentu korporācijas Fraternitas Academica Spec! k!tā tiek uzņemts par goda filistru (g!fil!). Aktīvi piedalījies Filistru biedrības (F!B!) dib., bijis viens no 5 Fr.Acad.Latv. F!B! pagaidu valdes locekļiem, vēlāk valdes loceklis, darbojies Filistru Biedrību savienībā (F!B!S!). 1935. ierosinājis nodib. Prezidiju Konventa Simfōnisko orķestri (P!K!S!O!). Kad tiek nodib. orķestra valde; kļuvis par tās pr. 1947. tiek aicināts par studenšu korporācijas Zinta g!fil!.

LVVA, 1632.f., 1.apr. 19428.l.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 38.l., 47.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 2895.l.,

LVVA, 7427.f., 13.apr., 1599.l.,

Latvijas vadošie darbinieki. Rīga: Latvju kultūrvēsturiskā apgāde, 1935. -401.-402.lpp.,

Leonīds Slaucītājs septiņdesmitgadnieks. Mūžs un darbs. Sidneja: S!K! Zinta, 1969.,

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. IV sējums. Rockville, MD, ASV: Amerikas latv. apv. Latv. institūts, 1990. -354. - 355.lpp.,

Dabas un vēstures kalendārs 1999.gadam. Māris Rudzītis. Leonīdam Slaucītājam-100., 263.-267.lpp. R.: Izdevniecība Zvaigzne, 1998.-286.lpp, il.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -168.-169.lpp.,

9.lp. nr.29 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/175/book/6174.html,

https://www.vestnesis.lv/body_print.php?id=23563,

http://www.6mirkli.lu.lv/orkestri/lu-kamerorkestris/,

Zinātnes Vēstnesis 22.III 1999. Leonīdam Slaucītājam – 100 http://www.lza.lv/ZV/zv990600.htm#12