Dzimis 1887. g. 9. aug. Vladikaukāzā bij. Kuldīgas apr. zemnieku lietu komisāra ģimenē.

Tēvs Rūdolfs. Vācietis.

Beidzis Jelgavas valsts ģimnāziju.

No 1909. g. studējis MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1913. g.).

Studiju laikā uzsācis darbu Krievijas Tieslietu ministrijā, 1. departamentā, Juriskonsultācijas daļā.

1913. g. dec. Krievijas Tautas apgaismošanas (izglītības) ministrija, sākot ar 1914. g. 15. martu, komandējusi uz Berlīnes Universitāti Vācijā sagatavoties profesora titulam uz laiku no diviem līdz trim gadiem atkarībā no sekmēm nodarbībās.

1914. g. janv. iedalīts darbam Tieslietu ministrijas 1. departamenta Juriskonsultācijas daļā.

1. pasaules kara laikā no 1916. g. jūn. dienējis Krievijas armijā, kara laika ierēdnis. Bijis vecākais revidents, pēc tam Kontroles nodaļas priekšnieka vietnieks Kaukāza frontes inženieru celtnieku družīnu komitejā Tbilisi.

1916. g. dec. atstāts MU sagatavošanai profesora amatam līdz 1917. g. 15. nov. No 1918. g. janv. zvērināta advokāta palīgs Tbilisi.

1919. g. caur Konstantinopoli (tag. Stambula Turcijā) izbraucis uz Zviedriju, dzīvojis Stokholmā, firmas “Wilson, Engvall A.B.” direktors rīkotājs.

1923. g. pavasarī atgriezies Latvijā.

1923. g. 8. maijā iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā, piekomandēts 4. kriminālnodaļai, 20. jūl. piekomandēts apgabaltiesai tiesnešu sastāva papildināšanai ar apgabaltiesas locekļa tiesībām, pienākumiem un algu.

No 1923. g. 11. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1926. g. nov. 3. kriminālnodaļā.

1933. g. 24. aug. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1933. g. 14. okt. apgabaltiesas nodaļu kopsapulce izvirzījusi Rīgas apgabaltiesas locekļa amatam, dec. sākumā iesniedzis tieslietu ministram A. Ozolam lūgumu neizvirzīt viņa kandidatūru.

1933. g. 29. dec. iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora biedru, 1934. g. janv. uzdots pārzināt un vadīt Rīgas 6. prokurora biedra iecirkni (1938. g. apr. prokurora biedra amata nosaukums aizvietots ar nosaukumu “viceprokurors”).

1934.–39. g. bijis Herdera institūta privātdocents, no 1939. g. rudens semestra ārkārtas profesors salīdzinošo tieslietu zinātnēs.

No 1939. g. 15. marta saņēmis bezalgas atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ uz četriem mēnešiem, pēc tam kārtējo atvaļinājumu (līdz 1. sept.).

1939. g. 17. okt. (no 1. nov.) atbrīvots no amata pēc paša lūguma; izceļojis uz Vāciju.

Miris 1948. g. sākumā Totmosā Švarcvaldē, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, VFR.

Precējies 1915. g. 22. martā ar Irmu Lindi (1888. g. 4. janv. Jelgavā–1942. g. 25. febr. Pozenē; tag. Poznaņa Polijā).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1130. l.; 26. apr., 420. l.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1933. g. 17. jūl. raksta L. Vitem: “Pamatojoties uz Tiesu palātas priekšsēdētāja š. g. 11. jūlija paziņojumu, Jūsu apstiprināšanu tiesneša amatā Saeima š. g. 20. jūnijā noraidījusi, kāpēc lieku Jums priekšā iesniegt man divu nedēļu laikā atlūgumos no amata, piebilstot, ka, ja minētā laikā šādu lūgumu nebūsiet iesnieguši, Jūs tiksiet atlaisti no amata ar Ministru kabineta lēmumu.” (LNA LVVA, 1536. f., 26. apr., 420. l., 33. lp.)

No L. Vites 1939. g. 17. maija raksta Rīgas apgabaltiesas prokuroram: “Ar šo pagodinos lūgt atļaut man izbraukt ārstēšanās nolūkā uz 6 nedēļām uz ārzemēm, skaitot no š. g. 1. jūnija. Esmu nodomājis ārstēties Karlsbādē [tag. Karlovi Vari Čehijā; 1938. g. oktobrī Vācija anektēja šo līdz tam Čehoslovākijai piederošo kūrortu – red.] un pēc tam Švarcvaldes kalnos [Vācijā – red.].” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1130. l., b. p.)

No Rīgas apgabaltiesas prokurora 1939. g. 20. okt. L. Vitem izsniegtās apliecības: “Ar šo apliecinu, ka Rīgas apgabaltiesas viceprokurors Leo Vite 1939. gada septembra mēnesī saņēma 580.- latus atalgojuma, bet kā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis 1933. gadā 594.- latus atalgojumu mēnesī.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1130. l., b. p.)