Lāšs Vilks (Lars Vilks) bija latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks, konceptuālās mākslas pārstāvis un mākslas zinātnieks.

Vilks pazīstams ar savām skulptūrām Nimis (1980) un Arx (1991), kuras izvietotas par neatkarīgu pasludinātā teritorijā "Ladonijā". Vēl vairāk viņš ieguva starptautisku atpazīstamību, nopublicējot provokatīvu karikatūru par pravieti Muhamedu, tādējādi asi aizskarot Islāma pasauli. Šī rīcība ir bijusi par pamatu vairāku cilvēku bojāejai.

Dzīves gājums

Larsa (Lāša) vecaistēvs bijis latvietis, kuŗš jau jaunībā ap gadu simteņu maiņu pārcēlies uz dzīvi Igaunijā, apmeties Moisakilā, kur nodibinājis ģimenes dzīvi. Sieva igauniete, un viņu dēls Eino bija Larsa tēvs. Eino liktenis bija tāds pats kā daudziem citiem baltiešiem − Otrā pasaules kaŗa laikā mazā laiviņā pārcelties uz Zviedriju. Tur viņš pamazām iekārtojās uz dzīvi Heganejas mazpilsētiņā, netālu no tās vietas, kur atrodas Larsa koka materiālu skulptūra. Eino strādāja vietējā keramikas fabrikā, brīvā laikā daudz muzicēja, arī zīmēja.. Apprecēja Zviestīnu, un 1946. gadā viņiem piedzima dēls Larss. Eino mira 1950. gadu beigās, un uz viņa vēlēšanos viņa pelnus izkaisīja Baltijas jūrā.

Lāšs dzimis 1946. gada 20. jūnijā Helsingborjā latviešu izcelsmes strādnieka Eino Vilka un viņa sievas Zviestīnes ģimenē. Viņa tēvs līdz Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Igaunijas pilsētiņā Meizakilā netālu no Latvijas—Igaunijas robežas un kā kara bēglis pāri Baltijas jūrai ieradās Zviedrijā.

1980. gadā pēc izglābšanās no noslīkšanas jūrā L. Vilks savas izglābšanās vietā sāka no krastmalā izskalotiem stumbriem, dēļiem un zariem celt torņus, kāpnes, tiltus un ejas, kopā izlietojot apmēram 60 tonnas kokmateriālu. Pamazām pie klinšu sienas izveidojās ap 60 m gara celtne ar līdz 12 m augstiem torņiem. Kādā vietā viņš iekārtoja savdabīgu "bibliotēku", pienaglojot pie sienām grāmatas, plakātus, uzrakstus un no citām zemēm pārvestus priekšmetus, arī kādu koka dēlīti ar latvisku uzrakstu. Savu skulptūru pilsētu viņš vēlāk nosauca par Nimis.

Vietējie iedzīvotāji iesniedza policijā sūdzības par kokmateriālu zādzību un neatļautu būvi, uz sūdzību pamata aizsākās gadiem ilgi tiesas procesi. Tiesa nolēma būves nojaukt, tomēr tās nopirka pazīstamais vācu mākslinieks Boiss. Pēc viņa nāves būves iegādājās bulgāru mākslinieks Kristo. Zviedrijas augstākā tiesa L. Vilka veidojumus atzina par mākslas darbu, taču sodīja viņu ar naudas sodu par neatļautu būvi dabas rezervātā.

1987. gadā ieguva Lundas universitātē doktora grādu mākslas vēsturē ar tematu "Māksla un mākslas", tā galvenā tēze bija, ka īsta māksla var rasties tikai absolūti brīvā beznormu atmosfērā.

Lāšs  Vilks strādāja Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā (1988—1997) un Bergenas Nacionālajā mākslas akadēmijā (1997—2003). 2007. gadā kļuva starptautiski atpazīstams pēc karikatūras The Muhammad Drawings, kurā islāma pravietis Muhameds attēlots kā suns, publicēšanas. Tas izraisīja musulmaņu protestus, un sekoja vairāki islāma radikāļu mēģinājumi nogalināt Vilku.

2015. gada 14. februāra naktī kāds palestīniešu cilmes terorists Kopenhāgenā iebruka Lāša Vilka konferences Kunst, Blasfemi og Ytringsfrihed laikā un mēģināja viņu noslepkavot, uzbrukumā tika nogalināts viens apsargs.

Nāve

Lāšs Vilks gāja bojā autoavārijā 2021. gada 3. oktobrī Markaridā, Zviedrijas dienvidos. Viņš kopš 2007. gada Muhameda karikatūras publicēšanas bija policijas aizsardzībā. 

2021. gada 3. oktobrī viņš brauca nemarķētā policijas automašīnā kopā ar diviem policistiem, kad viņu automašīna sadūrās ar kravas automašīnu un aizdegās. Arī abi policisti gāja bojā. Viņu vārdi pagaidām nav publiski zināmi un kā allaž šādos gadījumos - viņu vārdiem un dzīvībām mediju skatījumā nav nekādas vērtības.