Lamekins (latīniski: Lammechinus rex), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Vēstures avotos minēts 1230. gadā, kad viņš noslēdza līgumu ar pāvesta legātu Alnas Balduīnu par katoļu priesteru pieņemšanu savā zemē, par pakļaušanos un nodevu maksāšanu vēlāk ieceļamajam Kurzemes bīskapam un par neatkarību no Dānijas un Zviedrijas karaļiem.

Pēc savas būtības, šis līgums uzskatāms par vienu no pirmajiem, kurā starptautiski de jure kā patstāvīga atzīta kāda Latvijas daļa.

Pēc līguma ķēniņa Lamekina zemes kuršiem bija jāpiedalās visos aizsardzības un uzbrukuma karos pret pagāniem (citām kuršu, zemgaļu un žemaišu ciltīm), visās lietās jāklausa vicelegātam Balduīnam un tad viņiem ir tiesības palikt brīviem, kamēr vien viņi paliek pie katoļu ticības.

Domājams, ka līgums ar ķēniņu Lamekinu bija spēkā līdz kuršu sacelšanās laikam 1236.-1242. gadā gadā, kad tika nogalināts 1234.gadā ieceltais Kurzemes bīskaps Engelberts.

Latīņu valodā rakstītajā līgumā viņš tika saukts par Lammechinus, kas atbilst personvārdam "Lamekins".

Viņa vārda kursiskā izruna varētu būt bijusi Lamiķis, jo Zlēkas pagastā vēl tagad ir māju vārds “Lamiki” jeb “Lameks” (A.Bielenstein, 1892; J.Endzelīns, 1925; J.Plāķis, 1936; A.Švābe, 1938).

Vēl 14.gadsimta vidū Zlēku pagasta Abavas ciemā dzīvojis kāds no ķēniņa Lamiķa pēctečiem - Kuldīgas komturijas novadnieks Lammike, otrs Īvandes pagasta Edzēs - Nassote Lammike, bet trešais Alsungas pagasta Almāles ciemā - Lammike.

Tā kā "Liber Census Daniae" pieminēta kāda “terra Lammato” starp Prūsiju un Kursu, bet 1252.gada līgumā starp Vācu ordeņa virsmestra vietnieku un Kurzemes bīskapu par Klaipēdas dibināšanu sastopama pagāniskā “terra Lammethin”, tad pēc viena uzskata Lamiķa vārds tiek saistīts ar baltu cilmes vārdu *lāmata (E.Blese, 1937). Pēc cita uzskata Lamiķa jeb Lamekina vārda etimoloģija saistāma ar Baltijas somiem, jo 1337.gada ierakstā Tallinā pieminēts kāds "Lamekina dēls" (famulus Lamechinus).

Pēc šī dokumenta var secināt, ka Lamekina valsts atradusies ap Ventu, galvenokārt uz rietumiem no tās un aptvēra vismaz trīs 1253. gada Kursas dalīšanā minētās zemes - Bandavu, Ventavu un Piemari. Viņa valsts bija iedalīta zemēs (latīņu terrae), kas savukārt sastāvēja no kiligundām un ciemiem.