Laimons Jansons dzimis 1928. gadā Dobelē. Viņa tēvam piederēja kurpju veikals un apavu remontu darbnīca. Laimons bija vecākais bērns ģimenē un vienīgais brālis divām māsiņām, bieži gājis tēvam, draudzes pērminderim, līdzi uz baznīcu, daudz dziedājis garīgās dziesmas, un dobelnieki domājuši, ka dienās kļūs par mācītāju. Diemžēl karš neļāva piepildīties bērnības plāniem, arī vidusskolu Dobelē neizdevās beigt. Ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju un nonāca Lībekā. Pēc pāris gadiem nomira tēvs, un Amerikā ģimenes galvas pienākumi bija jāuzņemas Laimonam, tāpēc domas par turpmāku izglītību bija jāaizmirst.

Laimons bija strādīgs, izpalīdzīgs, draudzīgs un aktīvs latviešu sabiedrībā. Visu savu darba mūžu viņš nostrādāja vienā vietā, pienotavā. 1955. gada Ziemassvētkos viņš apprecējās ar Astrīdu Riekstiņu. Laimons dziedāja koros un ansamblī, dejoja tautas dejas, latviešu komandā spēlēja futbolu, vēlāk arī teātri, baznīcā dziedāja solo un uzņēmās arī pērmindera pienākumus.

Klusi un nemanot viņu piemeklēja ļaunā slimība, bet Laimons savu māsu mierināja: “Māsiņ, neraudi! Kur Dieviņš cilvēkus liks, ja mēs neviens nemirsim?” 1999. gada 2. februārī Laimons aizgāja mūžībā. Viņa pelni tika izkaisīti Daugavā.

Dzīvesbiedre Astrīda bērēs radus un draugus aicināja ziedu vietā ziedot stipendijām Latvijā. Par saziedoto naudu tika izskoloti trīs jaunieši.

Astrīda Jansone 2003. gadā pārcēlās uz Latviju.