Laimonis Java dzimis 1931.gada 8.aprīlī Jaunlaicenes pagasta ”Mētrās”.
Tēvs Augusts Java bija kalējs, bet māte Berta Java (Kalnkambars) - laukstrādniece. Ģimenē bija vēl arī māsa Aina un, visticamāk, brāļi Viktors un Anatolijs.
Skolas gaitas Lainonis uzsāka 1939.gada 1.oktobrī Veclaicenes pamatskolā Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā, tās turpināja Staļina - Hitlera - Staļina laikā. 1945. gadā uzsācis mācības Alūksnes vidusskolā, ko 19 gadu vecumā arī pabeidza.
1950.gada rudenī pēc Laimonis vēlējās iestāties  augstskolā, taču neizturēja konkursu uz budžeta vietām. 1951.gada aprīlī Laimoni iesauca padomju armijā. Dienests 2,5 gadu garumā tika pavadīts Ukrainā - Sumu apgabala Konotopas pilsētā un pie Kijevas, beigās saņemot artilērijas karaspēka virsnieka (kapteiņa) dienesta pakāpi. 
Laikā no 1953.gada augusta līdz 1954.gada augustam strādāja Apes Rūpniecīpas kombinātā par ražošanas plānotāju. Pēc tam iestājās LU Vēstures un Filoloģijas fakultātē. 
1959.gada rudenī no Rīgas pārcēlās dzīvot un strādāt uz Kuldīgu par vietējā muzeja direktoru. 
Lai būtu tuvāk Alūksnes pusē dzīvojošajiem vecākiem, 1964.gadā uzsāka darbu Mālpils Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikumā kā vēstures pasniedzējs.
Vēlāk darba gaitas aizveda uz Valmieru, kur pilsētas muzejā viņš bija zinātniskais līdzstrādnieks. 
1970.gada 10.janvārī Laimonis Java apprecējās ar Intu (dzim. Ķiris) un pārcēlās no Kocēniem Valmieras pusē uz Rīgu, kur 1970.gada 20.novembrī tiem piedzima dēls Jānis. 
Nākamās darbavietas jau Rīgā - Maskavas rajona sociālās nodaļas arhīvs, Revolūcijas muzejs, Ļeņina memoriālais muzejs. 
Kopš 1978.gada līdz aiziešanai pensijā - Galvenās Enciklopēdiju redakcijas vecākais zinātniskais redaktors vēstures redakcijā. Šajā laikā piedalījies daudzu enciklopēdiju tapšanā - „Latvijas Padomju enciklopēdija”, "Pasaules zemes un tautas", ”Politiskā enciklopēdija”, „Planēta”, „Rīga”, „Enciklopēdiskā vārdnīca”, „Ģimenes enciklopēdija”. Laimonis ir daudzu zinātnisko un metodisko darbu autors vai līdzautors.
Laimoņa vaļasprieki bija vēstures un ģeogrāfijas studijas, ceļošana, lasīšana.
Pēdējo dzīves gadu lielākais notikums bija atkalsatikšanās ar brāli Viktoru Jaave, kuru 2.pasaules karš nošķīra no ģimenes, tāpēc par viņa gaitām un dzīvi Tallinā nekas nebija zināms visus šos gadus. 
 

Ja kādu brāli vest uz kapu klusu 
Paticis nāves eņģelim, 
Tad kapā novēlam tam saldu dusu, 
To raudādami pavadām. 
Raudādami to pavadām,
Un saldu dusu tam novēlam! 

Lai vienmēr Laimoni Javu paturam savās atmiņās! Lai vieglas smiltis dzimtajā zemē! 
Sit tibi terra levis...