Dzimusi Latvijā, Alūksnes apriņķī zemnieku ģimenē. Vecāki kopā ar citiem latviešiem 19.gs.otrā pusē izceļoja no Latvijas un izveidoja koloniju Krievijā Pēterburgas guberņas Lugas aprinķī dzelzceļa stacijas Belaja (pēc 1919.g. Strugi Krasnaja) tuvumā, Kudep-Zamošjē.

Precējusies ar igauņu izcelsmes zemnieku Kārli Friča dēlu Elstiņu. Dzīvoja Pleskavas apg.  Rožņickas ciema Zavižjē. Ciemā darbojās luterāņu baznīca un latviešu skoliņa. Vīrs Kārlis mīl lasīt gramatas un pasūta laikrakstus no Pēterburgas.

Bērni: Emīlija (1899.), Alvīne (1902.), Augusts (1905.), Otīlija (1907.), Amālija (1911.), meita Bertīne un divi dēli Jānis un Rūdolfs miruši bērnībā. 

Meita Emīlija ar ģimeni 1931.gadā izsūtīta uz Murmanskas apg., dēls Augusts apcietināts un 1938.gadā Ļeņingradā nošauts.

Krīstīnei Elstiņai pavisam bija 24 mazbērni, no kuriem izdzīvoja un pilngadību sasniedza 17.

Pēdējā dzīves vieta Krievija (PSRS), Strugi Krasnije rajons.

1941.gadā un pēc II Pasaules kara bērni un mazbērni no Krievijas Pleskavas apg. pārceļas uz dzīvi Latvijā.

Apglabāta Zamošjes (tagad Hовожизненское кладбище) kapos.