Vīrs - Jēkabs. Bērni - Velta, Lidija, Laimonis. Pirmā pasaules kara laikā uzturējusies Maskavā. Vīrs ierēdnis, bet Kristīne apguvusi vecmātes profesiju. Kristīnei ir sarežģīts raksturs, ģimenes dzīve brūk, kamēr izjūk pavisam, lai gan oficiāli neizšķiras. Kristīnei ir tieksme taisīt histērijas, kašķēties, draudēt ar pašnāvībām. Bērniem tiek aizliegts tikties ar tēvu, Kristīne nepārtraukti maina dzīves vietas, bērni nekur nepagūst iedzīvoties, sadraudzēties, kad jau atkal jāmaina vietu un skolu. Strādā gan Saukā, gan Viesītē un Tērvetē. Velta apprec Jāni Elksni, meža inženieri, no Baldones. Laimonis apprec meiteni, ko Kristīne necieš ne acu galā un līdz ar to pārtrauc jebkādas attiecības ar dēlu. 1942.gadā Kristīne ar abām meitām un Veltas meitu Viju bēg uz Vāciju. Uz kuģa Lidija satiek Jāni Pauliņu, ar kuru vēlāk apprecas. Abiem piedzimst divi dēli Mārcis un Andris, kuri vēlāk sevi pārdēvē par Markusu un Endrjū un dzīvo Austrālijā. Kristīnes dēls Laimonis, kurš palika Latvijā, sagaida piedzimstam dēlu Valdi, bet pats krīt Volhovas purvos. Kristīne nesazinās ne ar vienu radu Latvijā, pat ar dēlu Laimoni nē. Pati mirst veco ļaužu namā 92 gadu vecumā, bet bijušais vīrs Jēkabs Latvijā apprec gados krietni jaunāku sievieti.

Avots: Māra Jakubovska "Melnā Berta"

            Austrālijas latvietis, 11.04.1986