3. maijā 92. mūža gadā mi ris revolūcijas veterāns, Lielā Tēvijas kara dalībnieks, latviešu sarkanais strēlnieks Jūlijs Saulītis. Jūlijs Saulītis bija Padomju Krievijas un Padomju Latvijas pirmo armijas formējumu sarkanarmietis un latviešu sarkanais strēlnieks. Viņš bija Harkovas Pirmās proletāriešu vienības kareivis, piedalījās cīņās pret baltčehiem. No 1918. gada jūnija līdz 1920. gada septembrim J. Saulītis dienēja 1. latviešu strēlnieku pulkā Austrumu frontē, pēc tam 28. strēlnieku divīzijas 28. Padomju Kaukāza pulkā, ko komandēja Voldemārs Aziņš. No 1920. gada septembra līdz 1922. gada 15. jūnijam J. Saulīts bija Kaukāza atsevišķā korpusa sevišķās nodaļas komandanta palīgs. Lielā Tēvijas kara dienās viņš brīvprātīgi devās uz fronti un 1943. —1945. gadā cīnījās 2. Baltijas frontē 43. un 308. latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā. Pēckara gados J. Saulīts turpināja dienestu Latvijas PSR lekšlietu ministrijas orgānos. 1956. gadā viņš sakarā ar veselības pasliktināšanos aizgāja no darba lekšlietu ministrijas sistēmā. Būdams pelnītā atpūtā, J. Saulīts aktīvi piedalījās jaunās paaudzes patriotiskajā audzināšanā. Par vīrišķību un kaujas uzdevumu teicamu izpildi J. Saulīts apbalvots ar ordeņiem un medaļām.

Avots: Jūrmala, 07.05.1987