Kristaps Cīrulis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.01.1845
Miršanas datums:
20.05.1940
Apglabāšanas datums:
23.05.1940
Kategorijas:
Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Lielie kapi

[prezidenta Kārļa Ulmaņa pirmais skolotājs]

  APSKATS 1935.02.01 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts

Visvecākā latviešu skolotāja Kristapa Cīruļa 90. dzimšanas diena.

Š. g. 20. janvāri vecākais latviešu skolotājs un kora vadonis, min. prezidenta Dr. KārļaUlmaņa pirmais audzinātājs, Kristaps Cīrulis atskatījās uz 90 nodzīvotiem mūža gadiem.

Dzimis viņš 1845. g. 20. (8.) janvārī Kroņa Vircavas Meža- Zvirbuļos, Zemgalē, kā klaušu saimnieka dēls. 13 gadu vecumā iestājies Zaļāsmuižas skolā, kur mācījies no 1858.—1862. g. Tālāk izglītojies Irlavas skolotāju seminārā, kuru beidzis 1866. gadā.

Pēc tam iecelts par palīgskolotāju Kroņa Bērzmuižas skolā. Kā palīgskolotājs C. nostrādājis līdz 1869. g., kad iecelts par šīs pašas skolas priekšnieku. Bērzmuižas skolā C. nostrādājis gandrīz veselu pusgadu simteni (1866—1913), sabūdams 45 gadus šīs skolas priekšnieka amatā. 1913. g. C. aizgājis pensijā, apmezdamies uz dzīvi Rīgā. C. bijis viens no tautiskās atmodas laikmeta populārākiem darbiniekiem Bērzmuižas novadā, vienmēr atrazdamies sava apgabala skolu un sabiedriskās dzīves centrā.

C-a labās paidagoga slavas dēļ viņa vadītā Bērzmuižas skolā skolēnu skaits bieži sniedzies līdz 200 gadā. Šinī ziņā ar C-a vadīto skolu sacensties varējusi vienīgi toreiz stipri populārā Vietalvas draudzes skola, kad par šīs skolas pr-ku bija iecienītais tautiskās atmodas laikmeta darbinieks Juris Kalniņš. (1847—1919), vēlākais «Balt. Vēstn." redaktors.

C. bijis arī iecienīts kora vadonis. Tā viņš kā Kroņa Bērzmuižas vīru kora diriģents piedalījies māc. un valodnieka Augusta Bīlenšteina sarīkotos pirmajos Kurzemes dziesmu svētkos Dobelē 1870. g. uz Bērzes upes krasta. Šo pirmo Kurzemes dziesmu svētku sevišķi labā izdošanās, kā zināms, stipri veicināja pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku sarīkošanu 1873. g. no 26.—29. jūnijam Rīgā, kuros piedalās arī C. ar savu nelielo (tikai 9 dziedātāji), bet krietno kori. Še C. tuvāk sadraudzējies ar komponistu Vīgneru Ernestu. Te arī pirmo dziesmu svētku gājienā no Rīgas Latv. b-bas uz Ķeizardārzu (Viesturdārzu) C-a vadītam Bērzmuižas korim pēc lozes iekritis iet ar Vīgneru Ernestu vadīto Rendas kori pašā svētku gājiena priekšgalā zem viena karoga. C. piedalījies arī turpmākos latviešu dziesmu svētkos: otros (Rīgā, 1880), trešajos (Rīgā, 1888) un ceturtajos (Jelgavā, 1895). Saulainu mūža vakaru sirmajam censonim!

V. A.

Avoti: periodika.lv, acadlib.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Eduards CīrulisEduards CīrulisBrāļa/māsas dēls29.03.187221.01.1940
        2Kārlis PēterstoķisKārlis PēterstoķisStudents00.00.187521.01.1927un darba biedrs
        3Kārlis UlmanisKārlis UlmanisStudents23.08.187720.09.1942

        Nav norādīti notikumi

        Birkas