Beidzis Mazsalacas draudzes skolu. Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā no 1894. gada līdz 1898. gadam.

Strādājis par skolotāju Pāles pagasta Āsteres skolā un Lielstraupē.

Ieguvis mājskolotāja tiesības vēsturē un krievu valodā, strādājis par skolotāju E. Liepiņa proģimnāzijā Valmierā.

1905. gadā pārcēlies uz Rīgu, strādājis A. Ķēniņa tirdzniecības skolā, no 1907. gada Ģ. Odiņa tirdzniecības skolā par valodas skolotāju , no 1909. gada bijis šīs skolas inspektors ( līdz 1915. gadam Rīgā , vēlāk evakuācijā Maskavā).

1918. gadā atgriezies Latvijā.

Līdz 1919. gadam strādājis Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Valmierā.

Bijis Izglītības ministrijas Skolu departamenta pamatskolas nodaļas vadītājs no 1919. gada līdz 1926. gadam , pēc tam vispārējās nodaļas vadītājs no 1926. gada līdz 1928. gadam. Strādājis par skolotāju Valsts parauga pamatskolā Rīgā . Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris .

Darbi:

• Melnalksnis K. Pirmais burts.- 1903
• Melnalksnis K. Šekspīrs un viņa laika teātris. - 1924.
• Melnalksnis K. Īsa vispārējā vēsture. 1.-2. - 1920.-1922.
• Melnalksnis K. Stāsti un apraksti no vispārējās vēstures. 1.-2. - 1923.-1925.
• Sastādījis: Tautu dēls un līgaviņa. [Tautas dziesmu izlase].- 1923.

Avots: Kuldīgas bibliotēka

1940. gada "Padomju Latvija" raksta: "Martiņa kapos, Pārdaugavā, vakar pulcējās Rīgas un provinces skolotāji, lai atklātu kapa pieminekli izglītības darbiniekam un progresīvajam skolotajam Krišam Melnalksnim. Svinīgu piemiņas brīdi ievadīja Padomju Latvijas skolotāju biedrības pr-ka P. Kūlas uzruna. Viņš godināja Melnalkšņa darbu um atzīmēja, ka mirušais skolotājs pašaizliedzīgi strādājis vienotas skolas un tautas izglītības laukā. Pie K. Melnalkšņa kapa uzcelts sarkana granīta piemineklis, ko veidojis tēlnieks Lange. Padomju Latvijas skolotāju ziedu vainagu nolika Rīgas 2. valsts vidusskolas dir. R. Liepiņš, Dziedāja dubultkvartets „Tevija". "