Krišs Deķis – diriģents, mūzikas pedagogs.

Dzimis 1918.gada 17.oktobrī toreizējā Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.

No 1931.gada līdz 1937.gadam mācījies Rīgas Skolotāju institūtā pie Jēkaba Vītoliņa, beidzis LVK (1949.).

Tad praktizējies kordiriģenta praksē Ropažu, Carnikavas pamatskolās, Kuldīgas mūzikas skolā.

1945.gadā Krišs Deķis iestājies Konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā Jēkaba Mediņa klasē.

1946.gadā sākusies Kriša Deķa sadarbība ar Rīgas koriem. Viņš nodibinājis fabrikas Rīgas audums kori, strādājis ar VEF un LVU dziedātājiem. Dibinājis un vadījis Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kori. Viņš strādājis gan ar zēnu kori, gan ar topošajiem kordiriģentiem. Paralēli ritējis darbs arī Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Pēc Ulda Stabulnieka domām, Krišs Deķis tolaik sevi pieteicis kā vienu no perspektīvākajiem jaunās paaudzes kordiriģentiem Rīgā un Latvijā.

Lai tiktu iedragāta cilvēka dzīve un personības uzplauksme, tolaik vajadzēja tik maz - vien dažu melīgu vai tendenciozu vārdu, uzrakstītu rindiņu... No 1950.gada līdz 1956.gadam — izsūtījums. Lēģeri Vorkutā, Taišetā, Bratskā.

Tulīt pēc atgriešanās Latvijā čeka piedāvājusi sadarboties, bet Krišs Deķis kategoriski atteicies. Pēc atgriešanās -- 50. gadu otrā pusē pedagoģiskajā darbā vairs netiek pielaists...

No 1961.gada diriģents vadījis simt dalībnieku lielo Rīgas Izglītības darbinieku nama zēnu kori.

1964.gadā Rīgā notika pirmais starprepubliku zēnu koru salidojums un tā organizēšanā piedalījies Krišs Deķis. Diriģentam piemitusi stingrība, taču nav trūcis humora un joku.

Sešdesmito gadu otrā pusē sākusies Kriša Deķa pakāpeniska "nozāģēšana". Viņš kļuvis "nevēlams" visos savos kolektīvos, līdz mūža galam palicis vien kā jaunu kordiriģentu audzinātājs Emīla Dārziņa skolā. Taču nelabvēlības ēna skārusi arī viņa audzēkņus un bērnus... Krišs Deķis - mūždien labā omā, smaidošs nacionālu pārliecību dziļi un noturīgi sevī nesošs, par spīti skolas administrācijas aizrādījumiem, nēsājis tautisku prievīti.

Avots - Saldus Bibliotēka

**************

17. oktobrī 100. jubilejā atcerējāmies diriģentu un mūzikas pedagogu Krišu Deķi (1918. gada 17. oktobris - 1984. gada 13. novembris), kura vadībā izaugušas vairākas diriģentu paaudzes, un to pārstāvji šodien gan jūtami papildinājuši Dziesmu svētku virsdiriģentu rindas, gan kļuvuši par starptautiski atzītiem mūziķiem dažādās nozarēs.

Krišs Deķis, kurš piedzima vienu mēnesi un vienu dienu pirms Latvijas Valsts proklamēšanas dienas, bija arī kvēls Latvijas patriots.

Ar savu azartisko enerģiju  un labo izglītību, kas tika gūta Rīgas Skolotāju institūtā pie Jēkaba Vītoliņa, bet vēlāk Konservatorijas jaundibinātajā kordiriģēšanas nodaļā pie Pētera Rības, viņš uzsāka veiksmīgu un daudzpusīgu darbību ar izredzēm uz spožu karjeru. Tomēr Staļina laika represijas un izsūtījums uz Sibīriju sešu gadu garumā meta ēnu uz "nevainojamo reputāciju" turpmākajos padomju gados, taču neskāra viņa kā cilvēka, mūziķa un  pedagoga pārliecību dzīvot un strādāt ar prieku pēc labākās sirdsapziņas.

To raidījuma gaitā vairākkārt apstiprina gan Kriša Deķa jaunākā meita Inta, gan Emīla Dārziņa  mūzikas vidusskolas zēnu kora dziedātāji un  audzēkņi - Jānis Porietis, Kārlis un Zigurds Beinerti, Kaspars Putniņš un Ivars Cinkuss. Runā arī kolēģis un darba turpinātājs zēnu korī Jānis Erenštreits, jaunais diriģents Matīss Tučs un Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Rūta Līcīte.

Raidījumā skan Kriša Deķa vadībā veiktie ieraksti ar Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kori 20. gadsimta 60. gados, kā arī dziesmas, kuras cieši saistītas ar Kriša Deķa radošo mūžu.

***

Darbs ar bērniem Krišam Deķim vedās no rokas jau no jaunības dienām. Varbūt tāpēc, ka pats bija cēlies no kuplas septiņu bērnu ģimenes. Arī viņš bija tētis četrām meitām un vienam dēlam. Vēl būdams jauns, jau praktizējis Ropažu un Carnikavas pamatskolās, vadījis mazpulku korus un pūtēju orķestrus, bet pēc atgriešanās no Sibīrijas tika uzaicināts par Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora diriģentu (1957-1967). Viņa darbības laikā koris kļuva pazīstams arī kā patstāvīga koncertvienība, kas piedalījās vairākos latviešu komponistu autorkoncertos un uzstājās gan daudzviet Latvijā, gan arī plašajā Padomju Savienībā. Tam bija pa spēkam arī lielas vokālinstrumentālas formas, ieskaitot tolaik reti atskaņotos Dž. Pergolēzi vai J. S. Baha darbus.

Lai popularizētu zēnu koru kustību Latvijā, Krišs Deķis savā laikā turējis rūpi arī par Rīgas Izglītības darbinieku nama zēnu kori, no kura rindām cēlušies arī vairāki šodien sabiedrībā labi pazīstami cilvēki. Viens no viņiem – komponists, ilggadējais Latvijas Radio skaņu režisors Jānis Porietis.

No Rīgas zēnu koru rindām nākuši arī brāļi Beinerti – vēlākais inženieris mehāniķis Zigurds un šodien zināmais diriģents un Rīgas 3. mūzikas skolas direktors Kārlis Beinerts. Kārlis vēlāk absolvējis arī Deķa diriģēšanas klasi Dārziņskolā un pirmās ugunskristības kā diriģents izturējis, vadot skolotāja daudzus gadus auklēto jaukto kori "Sagša".

Kad 1967. gadā Krišs Deķis tika atstādināts no Dārziņskolas zēnu kora vadības (kā runāja, nevietā pateiktas anekdotes dēļ), viņš turpināja strādāt ar vecāko klašu audzēkņiem kā kordiriģēšanas pasniedzējs.

"Ievadot diriģēšanas mācīšanas darbu, audzēkņos jānostiprina pārliecība, ka mācīt citiem var tikai to, ko pats zini."

Šis ir citāts no pierakstiem, kas šobrīd, pateicoties Deķa ģimenei, atrodas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Gatavojot šo pārraidi, tajā bija ļauts ielūkoties arī Intai Pīrāgai. Ņemot vērā to, ka Krišs Deķis mīlējis savas domas un sajūtas regulāri fiksēt arī rakstītā veidā, materiāls ir bagātīgs, un to apliecina arī muzeja mūzikas nozares speciāliste Rūta Līcīte.

RMM nodotas arī vēstules, ko Krišs Deķis rakstījis savai dzīvesbiedrei Ernai no Vorkutas. Citāts 1954. gada rindas: "Vakar pēc ilgiem laikiem mācīju kori. Šo darbu man dod labprāt, taču darba apstākļi ir tie paši, kas visur. Bija tikai pieci dziedātāji! Lūk, koris!"

Bet jau pēc gada no Anzebas pienāk šādas rindas: "Nevaru lepoties, ka justos labi. Dzīvei nav jēgas. Laiks iet, bet es palieku malā, kaut zinu, ka kaut kur arī man jābūt vietai priekš dzīves, laimes un darba. Vai man ir cerība kaut kad dzīvot cilvēcīgu dzīvi? Vai kaut kad pienāks laiks, kad cilvēku uzskatīs par cilvēku?"

(Līdz ar to, ka tolaik sarakstīties drīkstēja tikai krievu valodā, šis ir iespējami tuvs oriģināla tulkojums.)

Laba oma ik uz soļa

Pēc atgriešanās Latvijā dzīve pamazām atgriezās normālās sliedēs, un laba oma un humora izjūta bija tā, kas viņu pavadīja ik uz soļa.

Brīvajos brīžos Krišs Deķis mīlējis rakstīt apsveikumus un rīmes ne tikai saviem tuvākajiem, bet arī saviem koriem – piemēram, šīs sacerētas uz kādu Jauno gadu:

Vēlot Jaunā gadā laimi,
Sveicu visu "Sagšas" saimi,
Lai jūs dziedot laimi gūtu,
Lai jūs patrioti būtu!

Muzeja krājumos atrodams arī šāds Sieviešu dienas apsveikums, datēts ar 1981. gada martu:

Dārziņsskolā zvani zvan’
Visas skolas skolotājas
Sieviešdienu svinēt sāk.

Ilgi vēl pirms Sieviešdienas
Vīri sāka šiverēt.
Reimers skrēja meklēt speķi,
Lai var izcept pīrāgus,
Sturmem krita pupiņrūpes -
Malt un vārīt kafiju.
Rudzīt’s svīsdams galdus stiepa,
Zemzars gādā smukumu.
Visu rīko Jāzeps Lipšāns -
Viņš ir mūsu kapteinis.

Nu tad sveikas, daiļās dāmas,
Savā svētku dieniņā!
Baudīsim, ko vēl var dabūt,
Mīļus vārdus runāsim!

Nevar teikt, ka Kriša Deķa vārds šodien dzīvo tikai bijušo audzēkņu atmiņās. Atverot jaunāko „Mūzikas saules” numuru, pie raksta par Krišu Deķi lasāms jaunā diriģenta un RDKS pedagoga Matīsa Tuča vārds.

Šobrīd tiek apzināti potenciālie dalībnieki Kriša Deķa 100. gadskārtas atceres koncertam. Šī iniciatīva nāk no Kārļa un Zigurda Beinertiem.

Avots - LR3

Sestdien, 2019.gada  5.oktobrī, plkst. 18 Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks skolotāja un diriģenta Kriša Deķa 101. jubilejas piemiņas koncertpasākums, kura laikā tiks atvērta Matīsa un Aigara Tuču radītā grāmata: “Krišs Fridrihs Deķis. Skolotājs un diriģents ar prievīti”, izdevniecība “Upe tuviem un tāliem”, izdevniecības vadītāja Iveta Mielava

Pasākumā piedalās Rīgas Doma zēnu koris, Mārtiņš Klišāns, Mārtiņš Brauns, Aivars Kalējs un bijušie skolotāja audzēkņi un dziedātāji. Gan atvēršanas pasākumu, gan grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Kriša Deķa skolnieks Ēriks Naļivaiko.