Kapteinis K. R. Sleja dzimis Mangaļu pagasta Trīsciemā, Ķīšezera krastā. Pēc mācībām V. Olava Komercskolā 1924.gadā nolēmis uzsākt jūrnieka gaitas, iestājoties dienestā kā jaunākais matrozis uz kuģu īpašnieka P. Dannenberga tvaikoņa "Velta". Pēc noteiktā laika nobraukšanas uz tāljūras kuģiem, 1926.gada rudenī sācis studijas Kr. Valdemāra jūrskolā Rīgā. Otrā stūrmaņa diplomu iegūst 1928.gada pavasarī un turpina jūras gaitas. 1929.gada novembrī stājas darbā kā 2. stūrmanis uz tvaikoņa "Alberts", kura īpašnieks ir M. Stukalis Rīgā. Turpina darbu kā tirdzniecības flotes navigācijas virsnieks (stūrmanis) uz Krievu-Baltijas kuģsaimnieclbas sabiedrības (viena no vecākajām Rīgas kuģu sabiedrībām) kuģiem. Turpina studijas Kr. Valdemāra jūrskolā,  1931.gada pavasarī iegūst tālbraucēju kuģu kapteiņa diplomu. Atsāk darbu kā 2. stūrmanis uz tvaikoņa "Dagmar", līdz 1932.gadā tiek iesaukts obligātā dienestā Latvijas bruņotajos spēkos. Kara dienestu izpilda kā Latvijas Kara flotes štāba rakstvedis/ziņnesis. 1933.gadā atsāk virsnieka gaitas Latvijas tirdzniecības flotē uz Andreja Kalniņa kuģīpašniecības tvaikoņa "Kurbads", tad atkal Krievu - Baltijas kuģniecības sabiedrības kuģos līdz sabiedrības darbības izbeigšanai 1935.gadā. Tad strādā kā 1. stūrmanis uz kuģīpašnieka Makša Faulbauma tvaikoņa "Iris Faulbaums" un tvaikoņa "Rolfs Faulbaums" līdz 1939.gada decembrim. Pāriet Fr. Grauda kuģipašniecības dienestā uz tvaikoņa "Everolanda" kā 1. stūrmanis, tad kapteinis līdz 1941.gada jūnijam. Vācu okupācijas laikā K. Sleja strādā Rīgas ostas transporta daļā kā ierēdnis līdz 1944.gada rudenim, kad atstāj Latviju kā vācu piekrastes kuģa "Spieker II" stūrmanis. Seko bēgļa gaitas Vācijā. Kapteinis Sleja ar ģimeni nonāk Flensburgā, pie Dānijas robežas, kur sagaida kara beigas. 1945.gada vasarā viņš saistās UNRRA 73. nodaļas darbā kā ierēdnis. Kad Flensburgā 1946. gadā nodibina Baltijas jūrskolu, kapteinis Sleja tiek aicināts par matemātikas lektoru. 1947.gada aprīlī Lielbritānijas Kara transporta ministrija (M.0.W.T.) savā rīcībā pārņēma Vācijā atrodošos bij. Latvijas kuģus. Par tvaikoņa "Venta" kapteini izraudzīja K. R. Sleju. Kuģis tika reģistrēts Londonā zem Lielbritānijas karoga un sekmīgi pārvadāja kravas Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un Vidusjūrā līdz 1955. gada 12. maijam, kad to vecuma dēļ noplēsa dzelžos. Jūnijā Sleja nokārto tālbraucēja kapteiņa eksāmenus Londonā, iegūst diplomu un turpina vadīt britu kuģus līdz 1957.gada maijam. Tā paša gada jūlijā viņš uzņemas vadīt Kanādā dzīvojošo kuģīpašnieka P. Dannenberga mantinieku kuģus - "Spīdolu" (I), "Spīdolu" (II), "Veltu" (II). tad "Vandu" līdz 1978. g. 22. augustam, kad kuģipašniecība izbeidz darbību un kuģi pārdod. "Vanda" bija pēdējais brīvajā pasaulē latviešiem piederošais kuģis latviešu kapteiņa vadībā, kas savas jūras gaitas bija sācis pirms 54 gadiem sākotnējā P. Dannenberga kuģsaimniecibā. Kapteinis Sleja izvēlas pavadīt savus pelnītos atpūtas gadus Līdsā, kur aktīvi līdzdarbojas latviešu sabiedrībā un ar ievērojamiem materiāliem devumiem pabalsta latviešu pasākumus - DV organizāciju, vietējās latviešu skolas un veco ļaužu apmetnes. Kapteiņa Slejas pelnu urna, sakarā ar viņa pirmsnāves vēlēšanos, aizvesta uz Latviju un ar viņa mūža saulrietu gadu draudzenes Lilijas gādību apglabāta Slejas ģimenes kapos — Baltās baznīcas draudzes kapsētā Rīnūžos, 29. aprīlī. Paliek ģimene — četras meitas, to vīri, četras mazmeitas un divi mazdēli. (Laiks, 07.09.1994)