Krišjānis Ķergalvis bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem.

Viņa tiešā vadībā uzcēla vairāk nekā 60 būvju -

• Rīgas Biržas komercskolu (tagadējo Latvijas Mākslas akadēmijas ēku), 
• Latvijas Nacionālo teātri,
• Rīgas Galvenā pasta namu,
• Latvijas Dzelzceļu virsvaldes ēku, 
• Rīgas Pilsētas 1. slimnīcu,
• Sarkanā Krusta slimnīcu,
• Centrālcietuma ēkas,
• Dubultu baznīcu 
• Ķemeru baznīcu
• Rīgas Sv. Krusta baznīcu
• Latviešu būvuzņēmējs Krišjānis Ķergalvis būvējis arī ievērojamākās ieslodzījuma vietas - Centrālcietumu un (Brasas) Termiņcietumu, kas kalpoja šim mērķim vēl vismaz gadsimtu. Kā arī pārbūvēja Guberņas (Citadeles) cietumu, kurā "Sarkanā terora" laikā Ķergalvi arī īslaicīgi ieslodzīja.

 u.c.

Rīgas Latviešu biedrības krājkases direktors un Latvijas Bankas Diskonta komitejas loceklis.

Dzimis Jaunpilī.

Mācījās Jaunpils skolā, pēc tam Rīgas Amatniecības skolā.

1890. gadā kļuva par Mazās ģildes mūrnieku amata meistaru.

1902. gadā Ķergalvi ievēlēja par Mazās Ģildes mūrnieku amata vecāko.

Pirms Pirmā pasaules kara Krišjānis Ķergalvis bija viens no vadošajiem būvuzņēmējiem Rīgā un Jūrmalā.

 Viņam piederēja arī viena no lielākajām Kalnciema ķieģeļu rūpnīcām.

Krišjānis Ķergalvis bija Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs,Dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis.

Rīgas Strēlnieku dārzā atrodas Ķergalvja lapene, kuru mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis dāvinājis Rīgas pilsētai tās 700 gadu jubilejā.

Miris Rīgā 1936. gada 29. martā, apglabāts Lielajos kapos.