Konstantīns Rokosovskis
Konstantīns Rokosovskis
- Dzimšanas datums:
- 21.12.1896
- Miršanas datums:
- 03.08.1968
- Mūža garums:
- 71
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46512
- Gadi kopš dzimšanas:
- 127
- Dienas kopš miršanas:
- 20354
- Gadi kopš miršanas:
- 55
- Papildu vārdi:
- Konstantin Rokossowski, Konstanty Rokossowski, Константин Рокоссовский, Konstantīns Rokosovskis, Konstantin Rokosovsky, Константин Константинович (Ксаверьевич) Рокоссовский, Konstantin
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Padomju Savienības varonis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs, Ģenerālis
- Tautība:
- krievs, polis
- Kapsēta:
- Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums
Konstantīns Rokosovskis bija poļu izcelsmes padomju karavadonis. Divkārtējais Padomju Savienības varonis, PSRS maršals.
Dzimis dzelzceļnieka ģimenē. Kad Konstantīnam bija 6 gadi nomira tēvs, bet 1911. gadā - arī māte.
1914. gadā brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā. Pirmā Pasaules kara laikā karoja Latvijas teritorijā.
1917. gadā pieslējās boļševikiem. Krievijas pilsoņu kara laikā kā eskadrona komandieris Urālos cīnījās pret Kolčaka spēkiem. Vēlāk karoja pie Baikāla un Mongolijas teritorijā, kur iepazinās ar savu sievu.
1935. gadā ieguva komdiva dienesta pakāpi.
1937. gada 27. jūnijā NKVD arestēts. Apvainots skaros ar Polijas un Japānas izlūkdienestiem.
1940. gada 22. martā atbrīvots un reabilitēts.
Otrā pasaules kara laikā izvirzījies kā viens no spējīgākajiem Sarkanās armijas komandieriem. Kā armijas komandieris piedalījās Kaujās par Maskavu 1941. gada beigās, bet kā Donas frontes pavēlnieks - Staļingradas kaujā no 1942. gada 17. jūlija līdz 1943. gada 2. februārim.
Kurskas kaujas laikā 1943. gada jūlijā - augustā komandēja Centrālo fronti.
Kā 1. Baltkrievijas frontes komandieris piedalījās Operācijas "Bagrations" laikā 1944. gada jūnijā - augustā. Operācijas noslēgumā Rokosovska komadētais karaspēks atradās netālu no Varšavas. Pilsētā sākās Varšavas sacelšanās, tomēr divus mēnešus Sarkanā armija stāvēja pie pilsētas, līdz vācu karaspēks apspieda secelšanos. Vēlāk Rokososkis tika iecelts par 2. Baltkrievijas frontes komandieri, kas karoja Austrumprūsijā un Pomerānijā.
Pēc kara, 1949. gadā Rokosovskis tika iecelts par Polijas aizsardzības ministru, bet 1952. gadā - par Polijas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku.
Darbojās līdz 1956. gadam, kad par Polijas līderi kļuva reformators Vladislavs Gomulka.
Avoti: wikipedia.org, calend.ru
Vietas
| Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Дом предварительного заключения - «Шпалерка», Санкт-Петербург | nav precizēta | ru |
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Валентина Серова | Draugs | |
| 2 |  | Vladimirs Brežņevs | Darba biedrs | |
| 3 |  | Ivans Koņevs | Darba biedrs | |
| 4 |  | Georgs Žukovs | Darba biedrs | |
| 5 |  | Frīdrihs Paulus | Paziņa | |
| 6 |  | Наталья Баграмян | Paziņa | |
| 7 |  | Marian Spychalski | Paziņa | |
| 8 |  | Анатолий Китов | Darba ņēmējs | |
| 9 |  | Дмитрий Гапанович | Domu biedrs | |
| 10 |  | Fjodor Tolbuchin | Domu biedrs | |
| 11 |  | Ivan Chernyakhovsky | Padotais | |
| 12 |  | Эльмурза Джумагулов | Padotais |
21.11.1935 | Первое присвоение звания Маршала Советского Союза
30.01.1943 | Staļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāpties
22.06.1944 | Operācija "Bagrations"
Padomju veiktās ofensīvas rezultātā līdz 1994. gada augustam vācieši tika izdzīti no Baltkrievijas PSR, Austrumlatvijas, Lietuvas teritorijām
09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā
14.09.1954 | "Sniedziņš" - Sevišķi slepens atombumbas izmēģinājums uz dzīvniekiem un cilvēkiem - ap 43000 upuru
PSRS tika veikta slepena operācija - Sniedziņš: atombumbas izmēģinājums poligonā, kur dažādos attālumos no epicentra tika izvietotas karaspēka daļas, mājdzīvnieki. Mērķis - pētīt sprādziena efektu. Ap 43000 bojāgājušie.
28.06.1956 | Poznań 1956 protests
The Poznań 1956 protests, also known as the Poznań 1956 uprising or Poznań June (Polish: Poznański Czerwiec), were the first of several massive protests against the government of the People's Republic of Poland. Demonstrations by workers demanding better conditions began on June 28, 1956 at Poznań's Cegielski Factories and were met with violent repression. A crowd of approximately 100,000 gathered in the city center near the local Ministry of Public Security building. About 400 tanks and 10,000 soldiers of the People's Army of Poland and the Internal Security Corps under Polish-Soviet general Stanislav Poplavsky were ordered to suppress the demonstration and during the pacification fired at the protesting civilians.