Konstantīns Rokosovskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.12.1896
Miršanas datums:
03.08.1968
Papildu vārdi:
Konstantin Rokossowski, Konstanty Rokossowski, Константин Рокоссовский, Konstantīns Rokosovskis, Konstantin Rokosovsky, Константин Константинович (Ксаверьевич) Рокоссовский, Konstantin
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Padomju Savienības varonis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs, Ģenerālis
Tautība:
 krievs, polis
Kapsēta:
Maskava, Kremļa siena. Kremlis. Sarkanais Laukums

Konstantīns Rokosovskis bija poļu izcelsmes padomju karavadonis. Divkārtējais Padomju Savienības varonis, PSRS maršals.

Dzimis dzelzceļnieka ģimenē. Kad Konstantīnam bija 6 gadi nomira tēvs, bet 1911. gadā - arī māte.

1914. gadā brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā. Pirmā Pasaules kara laikā karoja Latvijas teritorijā.

1917. gadā pieslējās boļševikiem. Krievijas pilsoņu kara laikā kā eskadrona komandieris Urālos cīnījās pret Kolčaka spēkiem. Vēlāk karoja pie Baikāla un Mongolijas teritorijā, kur iepazinās ar savu sievu.

1935. gadā ieguva komdiva dienesta pakāpi.

1937. gada 27. jūnijā NKVD arestēts. Apvainots skaros ar Polijas un Japānas izlūkdienestiem.

1940. gada 22. martā atbrīvots un reabilitēts.

Otrā pasaules kara laikā izvirzījies kā viens no spējīgākajiem Sarkanās armijas komandieriem. Kā armijas komandieris piedalījās Kaujās par Maskavu 1941. gada beigās, bet kā Donas frontes pavēlnieks - Staļingradas kaujā no 1942. gada 17. jūlija līdz 1943. gada 2. februārim.

Kurskas kaujas laikā 1943. gada jūlijā - augustā komandēja Centrālo fronti.

Kā 1. Baltkrievijas frontes komandieris piedalījās Operācijas "Bagrations" laikā 1944. gada jūnijā - augustā. Operācijas noslēgumā Rokosovska komadētais karaspēks atradās netālu no Varšavas. Pilsētā sākās Varšavas sacelšanās, tomēr divus mēnešus Sarkanā armija stāvēja pie pilsētas, līdz vācu karaspēks apspieda secelšanos. Vēlāk Rokososkis tika iecelts par 2. Baltkrievijas frontes komandieri, kas karoja Austrumprūsijā un Pomerānijā.

Pēc kara, 1949. gadā Rokosovskis tika iecelts par Polijas aizsardzības ministru, bet 1952. gadā - par Polijas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Darbojās līdz 1956. gadam, kad par Polijas līderi kļuva reformators Vladislavs Gomulka.

Avoti: wikipedia.org, calend.ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        30.01.1943 | Staļingradā (Volgogradā) kapitulē 6. vācu armija. Lūzums 2. Pasaules kara gaitā, vācieši sāk atkāpties

        Pievieno atmiņas

        22.06.1944 | Operācija "Bagrations"

        Padomju veiktās ofensīvas rezultātā līdz 1994. gada augustam vācieši tika izdzīti no Baltkrievijas PSR, Austrumlatvijas, Lietuvas teritorijām

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Pievieno atmiņas

        28.06.1956 | Poznań 1956 protests

        The Poznań 1956 protests, also known as the Poznań 1956 uprising or Poznań June (Polish: Poznański Czerwiec), were the first of several massive protests against the government of the People's Republic of Poland. Demonstrations by workers demanding better conditions began on June 28, 1956 at Poznań's Cegielski Factories and were met with violent repression. A crowd of approximately 100,000 gathered in the city center near the local Ministry of Public Security building. About 400 tanks and 10,000 soldiers of the People's Army of Poland and the Internal Security Corps under Polish-Soviet general Stanislav Poplavsky were ordered to suppress the demonstration and during the pacification fired at the protesting civilians.

        Pievieno atmiņas

        19.10.1956 | Październik 1956: rozpoczęło się VIII Plenum KC PZPR, na którego obrady bez uprzedzenia przybyła delegacja radziecka na czele z Nikitą Chruszczowem. W kierunku Warszawy zaczęły się przesuwać stacjonujące w Polsce oddziały Armii Czerwonej

        Pievieno atmiņas

        Birkas