Arvien mazāks kļūst to latviešu sabiedrisko darbinieku pulks, kas Amerikas kontinentā ieceļoja piecdesmitajos gados. Tieši pēdējā laikā to manāmi izjūt Toronto latviešu saime. Aizvien biežāk un biežāk iznāk tikties bērēs. Tā 2002. gada 22. februārī uz latviešu nodalījumu Jorkas kapos (York cemetery) Toronto latviešu katoļu draudze izvadīja savu līdzgaitnieku, sabiedrisko darbinieku un draugu Konstantīnu Borisu. Pēc garā un darbīgā mūža Aizsaules ceļos Konstantīns Boriss devās š. g. 15. februārī. Skaistu mūžu viņam bija dāvājis Dievs - 96 svētīgus gadus. Viņa aiziešana bija pēkšņa: sirds trieka viņu pārsteidza savā dzīvoklī pēc tam, kad viņš bija saposies iet savā ikdienas pastaigā. Aizgājējs dzīvoja ticīgu dzīvi. Vistuvākie viņa sirdij bija Dievs un Dzimtene. Konstantīna Borisa šūpulis kārts 1905. gada 3. oktobrī Bērzgales pagastā kuplā lauksaimnieka ģimenē. Viņa saimē bija četri brāļi un četras māsas, un Konstantīns bija jaunākais ģimenē. Pabeidzis vietējo pamatskolu, vidusskolas izglītību ieguva turīgā tēva brāļa radītajā privātskolā. Izpildījis obligāto karadienestu, viņš iesaistījās Izglītības ministrijas darbā un to veica līdz izceļošanai uz Vāciju 1944. gadā. 1939. gadā apprecējās ar skolotāju Adeli Bernaiti. Kanādā Borisu ģimene ieceļoja 1948. gadā, lauku darbos nostrādāja obligāto līguma gadu un, atradis darbu pilsētas dienestā, apmetās uz dzīvi Toronto. Te viņš rosīgi iesaistījās sabiedriskā darbā Toronto latviešu katoļu draudzē, sešus gadus vadīja Kanādas Latviešu katoļu apvienību, kopš 1977. gada bija Bīskapa Jāzepa Rancāna fonda kasieris un 15 gadus darbojās Toronto Latviešu Kredītsabiedrības valdē. Bīskapa J. Rancāna fonda valdē viņš aktīvs līdz pēdējai dzīves dienai. Aizgājēju izvadīja no lietuviešu Augšāmcelšanās baznīcas un guldīja blakus 1999. gada 5. maijā mirušajai dzīvesbiedrei Adelei.

Avots: Laiks, 16.03.2002