Piezīmju lauki: Izdevējs un sabiedrisks darbinieks Liepājā.

***

Liepājas latvietības pirmā vienotāja un avīžniecības nodibinātāja piemiņai  

Kādā galvaspilsētas laikrakstā atceru kronikā nupat bij minēts, ka š. g. 31. maijā paiet 35 gadi kopš Klāva Ukstiņa nāves. Patiesības labā jāpasaka, ka te noticis misēklis, jo Klāvs Ukstiņš miris jau vairākus mēnešus iepriekš, proti: 1904. g. 31. janvārī (18. janv. pēc vecā stila), tomēr mums der pieminēt šo ievērojamo tautiskās atmodas laika darbinieku, Liepājas latvietības pirmo vienotāju un Liepājas latviešu preses tēvu. Ukstiņš pirmais organizēja Liepājas latviešus sabiedriskam un kulturālam darbam, rīkoja pirmās teātra izrādes, nodibināja un ilgus gadus vadīja laikrakstu «Latvietis». 

Klāva Ukstiņa dzīves gājums ir raksturīgs tālaika latviešu pirmajiem censoņiem un tas ved no gana zēna gaitām līdz ievērojamam sabiedriskam un materiālam stāvoklim. Klāvs Ukstiņš dzimis 1832. g. 26. oktobrī Aizputes apriņķa Plepju pagasta Vecvagaru mājās kā saimnieku Indriķa un Mades Ukstiņu dēls. Jau 5 gadu vecumā apdāvinātais zēns prata lasīt un bij izlasījis visus toreizējās latviešu grāmatas, kuru nebij daudz. Tēvs tomēr nespēja zēnu sūtīt skolā un dzimtsbūšanas laikos bij arī grūti izgādājama šim nolūkam dzimtskungu atļauja. Tikai 20 gadu vecumā centīgajam jauneklim izdevās iekļūt Dižgramzdas baznīcas skolā, ko viņš apmeklēja vairākas ziemas, vasarā strādādams tēva saimniecībā. Dižgramzdas skolotājs toreiz bij dzejnieks E. F. Šēnberģis un viņš Ukstiņu pamudināja kļūt par skolotāju. 1854. gadā bij laba raža, kas izglītību alkstošajam jauneklim deva iespēju iestāties Irlavas skolotāju seminārā. Skolotāja gaitas Ukstiņš uzsāka 1858. gadā savā dzimtajā pagastā Plepjos. 1860. g. viņš bij skolotājs Pērkonē, 1865.—71. g. Liepājas bāreņu nama skolā un no 1871.—76. g. atkal Pērkonē. Tad Ukstiņš pārgāja uz pastāvīgu dzīvi Liepājā, kur veica sava mūža lielāko darbu kā Liepājas latviešu sabiedriskās dzīves galvenais nodibinātājs.

1876. gadā Ukstiņš atver grāmatu tirgotavu un ierīko pirmo latviešu bibliotēku Liepājā. Noorganizē Liepājā arī pirmo latviešu kori un teātra mīļotāju pulciņu. 1877. g. pilsētas teātra namā notiek pirmā latviešu teātra izrāde Liepājā. Tā kā Liepājas latviešiem tolaik biedrības, nedz sabiedriska nama vēl nebija, tie pulcējās Ukstiņa dzīvoklī, kur notika arī teātra izrādes. 1880. g. Ukstiņš ar savu kori piedalās otros vispārējos dziesmu svētkos Rīgā. Tā bij pirmā reize, kad liepājnieki un vispār latvieši no dienvidrietumu Kurzemes piedalījās dziesmu svētkos. Tanī pat gadā Ukstiņš piedalās pirmās Liepājas latviešu sabiedriskās organizācijas — Liepājas latv. labdarības biedrības dibināšanā un ilgus gadus šai latviešus organizējošā un vadošā biedrībā kā runasvīrs ieņem dažādus amatus. Tāpat piedalās pirmo Liepājas latviešu saimniecisko pasākumu -— Liepājas latv. krājaizdevu kases un c. dibināšanā. Vārdu sakot — nav tāda kulturāla vai saimnieciska toreizējo latviešu pasākuma, kur Ukstiņš nebūtu pirmo vagu dzinis. Ukstiņš pirmais Liepājā arī uzsāk latviešu grāmatu apgādāšanu un kā piedzīvojis skolotājsб zinādams mācības grāmatu trūkumuб pats saraksta un izdod veselu virkni mācības grāmatu. Ukstiņa izdevniecībā iznākušas daudzas vērtīgas grāmatas, arī lielākā daļa Ernesta Dinsberga darbu.

Lielākais nopelns Ukstiņam tomēr piekrīt kā Liepājas latviešu avīžniecības nodibinātājam. 1882. g. viņš sāka izdot politiski literārisku laikrakstu «Latvietis», kas ilgus gadus bij vienīgais latviešu domas paudējs Liepājā un visā Kurzemē. Sākumā «Latvietis» iznāca vienreiz, vēlāk divreiz nedēļā. Ukstiņa darba liels atbalstītājs un iedvesmotājs bij tautiskās kustības lielais darbinieks Fricis Brīvzemnieks, kurš arī izgādāja avīzes koncesiju. «Latvieša» pirmos numurus gandrīz viens pats sarakstīja un sastādīja Brīvzemnieks, kurš nevien pats rakstīja, bet arī pamudināja pārējos Maskavas latviešus, sevišķi studentus rakstīt Liepājas laikrakstam. No nelielas lokāllapas «Latvietis» izvērtās par ievērojamu laikrakstu — latviešu vienotāju un nacionālu cīnītāju. Pēc vecā Ukstiņa nāves laikrakstu tālāk vadīja viņa dēls cand. jur. M. Ukstiņš, bet pēc piektā gada revolūcijas, kad laikrakstu vairākkārt slēdza un tas iznāca zem dažādiem nosaukumiem, nodibinājās sabiedrība, kas pārņēma nevien laikraksta, bet arī Ukstiņa grāmatu izdevniecību un veikalu. Redaktora Kovaļevska vadībā tad sāka iznākt pirmais latviešu dienas laikraksts Liepājā «Liepājas Atbalss». Tas bij plašs avīžniecības uzņēmums un «Liepājas Atbalss» ieies mūsu avīžniecības vēsturē kā pirmais latviešu periodisks izdevums, kas iznācis divreiz dienā. Kā «Latvieša», resp. «Liepājas Atbalss» pēctecis un latvisko tradīciju turpinātājs uzskatāms «Kurzemes Vārds».   

Kad Klāvs Ukstiņš 1904. gadā mira, «Latvietis» rakstīja: «Viņš labprāt palīdzēja ikkatram gan ar palīdzīgu roku, gan ar padomu un bij vīrs kā pieklājas līdz pašam sirds dibenam. Nelaiķis piepulcējas kā viens no pēdējiem mūžībā aizgājušo slaveno latviešu pulciņam, pie kura pieder Voldemārs, Biezbārdis, Dīriķis, Kronvalds, Dinsberģis un c. Dusi saldi, tautas darbiniek! Tavi darbi — tavs piemineklis!» Bet — vai šis nopelnu bagātais darbinieks nav pelnījis ari citādu pieminekli? Par to Liepājas latvietībai, goddevībā un pateicībā pieminot savu pirmo vienotāju un lielo darbinieku, tagad derētu padomāt.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr. 121 (02.06.1939.)

***

Ukstiņš Klāvs (1832 26. okt. Plepju pag. Vecvagaros, Aizputes apr.- 1904 31. janv. Liepājā) - pedagogs, grāmatu izdevējs un tirgotājs, bibliotekārs.

Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Dižgramzdas draudzes skolā, Irlavas skolotāju seminārā (beidz 1857). 1858-1876 skolotājs Plepjos, Pērkonē, Liepājā. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas, t.sk. vācu un krievu valodas mācībā. Viens no Liepājas latviešu labdarības biedrības dibinātājiem 1880.g.

1876 U. atver Liepājā Vecā tirgus laukumā grāmatu  tirgotavu ar lasāmbibliotēku, 1879 grāmatu  tirgotavu Jaunliepājā. Ilggadējs Liepājas latviešu labdarības biedrības bibliotekārs un lasāmgalda pārzinis. 1882-1904 U. rediģē un izdod laikrakstu "Latvietis".

Pirmais U. izdevums J.Goldmaņa "Pamācīšana, kā bērni mācāmi rakstīt" (1867). Kopskaitā U. izdevis >170 grāmatu: daiļliteratūru, mācību grāmatas, zinisko literatūru par vēsturi un ģeogrāfiju, notis, kalendārus (t.sk. "Vispārīgs Latvijas kalendārs" 1889-1914).

Nozīmīgākie U. izdevumi: J.Reinberga apcere "Kurzemes pirmais lielkungs Gothards Ketlers" (1883) - pirmā latviešu vēsturnieka grāmata, E.Dinsberga darbi: "Metrika" (1890), "Vispārīga vēsture" (1-4, 1892-1902) un Dž.Miltona poēmas "Pazaudētā paradīze" latviskojums (1-2, 1893, 1899).

Lit.: Rītiņš R. Tautiskā kustība Liepājā (Liepājas latviešu tautiskie centieni un sabiedriskā dzīve astoņdesmitos gados. No: Liepājas latviešu kalendārs 1938.gadam.  Liepāja, 1937, 120.-139.lpp.; Gintnere U. Klāvs Ukstiņš (1832.-1904.). Liepāja, 1990.

Avots: http://lgdb.lnb.lv/index/person/60/

***

UKSTIŅŠ Klāvs (1832.26.X Vaiņodes pag. Vecvagaros - 1904.31.I Liepājā, apbed. Liepājas Bārenbušu jeb Līvas kapos) - izdevējs, sabiedrisks darbinieks.
Dz. saimnieka ģim. Māc. Dižgramzdas baznīcas sk. (1852-55). Pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas (1857) strād. par skolotāju Plēpjos, Pērkonē, Liepājā. 1867 Liepājā nodib. savu grāmatu apgādu, 1876 atvēris grām. tirgotavu. Aktīvi piedalījās latv. sab. dzīvē. No 1882 Liepājā izdeva laikr. "Latvietis", kura dibināšanā piedalījās F. Brīvzemnieks. Sar. vairākas mācību grām. matemātikā, vācu un kr. valodā, vēsturē. Tulk. un izdevis vēsturisku stāstu "Ivans Mazepa.." (1883). Izdevis E. Dinsberga atdzejoto Dž. Miltona eposu "Pazaudēta paradīze" (1-2, 1893-99), Homēra "Odiseju" (1-2, 1894-1903) u.c. darbus.

Avots: http://literatura.lv/autors/Klavs-Ukstins/25828

***

Klāva Ukstiņa vārds Liepājā ir pazīstams, jo viņa vārdā ir nosaukta iela. Taču, kāpēc ielai dots viņa vārds, iespējams, plašākai sabiedrībai mazāk zināms. Kāpēc 1940.gada pavasarī, kad 23 Liepājas ielas pārdēvēja, vienai no tām deva Klāva Ukstiņa vārdu? Viņš mira 1904.gadā, tomēr viņa nopelnu saraksts nebija paguvis izbālēt.

Vīrs, kurš bija dzimis vēl klaušu laikos, 1832.gada 26.oktobrī Aizputes apriņķa Plepju pagasta "Vecvagaru" mājās, visu savu dzīvi veltīja latviešu tautas garīgai augsmei, kulturālai attīstībai, izglītošanai.

Pats, būdams skolotājs, viņš to darīja klasē, mācīdams bērnus. Kļūdams par grāmatizdevēju un pats sarakstīdams vairākas mācību grāmatas, viņš savus tautiešus izglītoja ar grāmatu gaismas starojumu. Bet kļūdams par avīzes izdevēju un redaktoru, veidoja Liepājas latviešu sabiedrisko domu, nesa viņiem ziņas no pasaules un pašu pilsētas, pamazām atbrīvojoties no gadsimtiem dominējušās vācu kultūras aizbildnieciskā iespaida.

Viņa laikabiedri bija Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Reinis un Matīss Kaudzītes, Fricis Brīvzemnieks. Tieši Klāvs Ukstiņš 19. gadsimta 80. gados kļuva par nacionālās atmodas līderi Liepājā.

Avots: https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/klava-ukstina-diena-liepajas-muzeja/