Liepājas Novadpētniecības muzeja valdes loceklis, Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis, Liepājas biškopības biedrības loceklis, dziedāšanas biedrības "Vārpa" dibinātājs un Liepājas muitas darbinieks Klāvs Kurzeme dzimis 1883. gada 22. maijā plkst. 20.00 Nīcas (Dunikas) pagastā.

Kristīts 19. jūnijā Bārtas baznīcā. Kūmās: saimnieks Klāvs Piķelis ar sievu Ievu, butin. Ieva Matute. Iesvētīts Bārtas baznīcā.

Vecāki: kroņa zemnieks, namelnieks un slīperu cirtēju uzraugs Jānis (dz. 08.09.1852. plkst. 3.00 Nīcā - m. ?) un Ilze (dz. Siliņa, Siliņu Jāņa un Laipenieku Ilzes meita, dz. 27.05.1852. plkst. 7.00 Nīcā - m. 26.01.1904. plkst. 11.00 no plaušu iekaisuma, Ozolmežu kps. Dunikas pag.) Kurzemes, precējušies 13.02.1877. Bārtas baznīcā. Klāva tēvs Jānis bijis liela, gara auguma, ar lielu bārdu, noteicis koku vērtību. Klāva tēva Jāņa vecāki: kalps (Nīcā), vēlāk butinieks Kurzemes Niklāvs (dz. ap 1812 vai ap 1815 Bārtā - m. 07.08.1885. plkst. 5.00 ar plaušām) un Padāņu Katrīne Pētera meita (dz. ap 1816-1817 Kauņas gub. Telšu apr. Skodā - m. ?), precējušies 27.03.1838.

Klāva māsas un brālis: 1) Jānis Kurzeme (dz. 22.10.1877. plkst. 3.00 - m. 03.07.1885. plkst. 2.00 no plaušu iekaisuma), 2) Ieva (dz. 19.06.1880. plkst. 1.00 - m. 11.09. vai 11.11.1954., Sviļu kps. Rucavas pag.), 07.09.1897. prec. ar Juri Barbānu (dz. 1870 - m. 27.07.1932.) Rucavas "Pomaros", 3) Anna (dz. 25.02.1886. plkst. 15.00 - m. 07.09.1915. plkst. 21.30 ar diloni, Sviļu kps. Rucavas pag.), 29.05.1905. prec. ar Miķeli Kalnu (dz. 19.10.1877. (pēc v. st.) - m. 01.11.1951., apgl. Mangaļu kps. Rucavas pag.) no Rucavas "Alkšņiem", 4) Ilze  (dz. 27.06.1888. plkst. 18.00 - m. 13.02.1920.), 12.05.1906. prec. ar Juri Kļavu (dz. ? - m.1939.) Rucavas "Blusās".

Bijis pagara auguma.

Mācījies Sikšņu skolā. Tajā sācis iet 1891. gadā. 1959. gadā Sikšņu skola svin 70 gadus un "Cīņa" raksta: "Jauno paaudzi apsveica Klāvs Kurzems, kas skolā sācis mācīties trīs gadus pēc tās dibināšanas." 4 gadus Klāvs Kurzeme ir bijis Sikšņu skolas padomes priekšsēdētājs.

1907. gada 6. maijā precējies ar Katrīnu Bergmani (dz. 24.06.1887. - m. 13.10.1975.) no Rucavas pagasta "Šēperiem", Jāņa Bergmaņa un Katrīnas dz. Brušvites meitu.

Klāva Kurzemes bērni: 1) Anna Alvīne (dz. 05.03.1908. Dunikas pagastā – m. 01.11.1976. Melburnā, Austrālijā), precējusies ar Arturu Lūsi (dz. 02.07.1902. Bērzones pag. – m. 27.03.1964. Austrālijā), viņu dēls Gundars Zigurts Lūsis (dz. 13.05.1928. Latvijā – m. 02.01.1996. Austrālijā) bija keramiķis un keramikas darbnīcas „Gunda” īpašnieks Austrālijā, 2) Miķelis Alberts (dz. 10.12.1909. (pēc vecā stila; pēc jaunā stila 23.12.1909.) Dunikas pagastā – m. 10.10.1992. Melburnā, Austrālijā), 1938. g. precējies ar Austru Laipenieks, 3) Jānis Nikolajs (dz. 21.06.1911. Paurupē, Rucavas pagastā – m. 1992 Latvijā), precējies ar Zentu Knochs, mācījies Liepājas jūrskolā un strādājis par mehāniķi, 4) Emīlija Austra (dz. 25.03.1917. (pēc j. st.) Harkovā – m. 08.(?).08.2013. ASV), 1937. g. precējusies ar pazīstamo vieglatlētu un skolotāju Ādolfu Grienvaldu, vēlāk ar ... Samoviču un Vincentu Antiko, arī pati ir pazīstama vieglatlēte, spēlējusi Liepājas vadošās volejbola komandas sastāvā, 5) Pēteris Rūdolfs (dz. 07.11.1919. Rucavas pagastā – kritis karā 12.07.1944.), 6) Vilnis Klāvs (dz. 20.05.1925. Liepājā – m. 2014 Latvijā), prec. ar Mildu Dzidru Grabi (dz. 1934 – m. 2008), vienu no labākajām Liepājas vieglatlētēm, strādājis par krāsotāju Liepājas vispārējās celtniecības trestā.

Meita Emīlija piedzimst 1917. gadā Harkovā, jo Kurzemes ģimene izbrauca 1914. gadā un atgriezās 1918. gadā. Klāva Kurzemes sievas māsa, kura arī bija kopā ar viņiem, atceras: "Vācietis nāca virsū. Sākumā domājuši, ka brauks uz Bunku, tur dažas mantas aizveduši. Paņēma mātei 2 zirgus, ratus, māte pie 1 kumeļa palika. Atpakaļ vairs nevarēja tikt. Tad uz Jelgavu - tur zirgus pārdeva ceļa naudai uz Harkovu. Uz Harkovu brauca tāpēc, ka Bunkā iepazinās ar Voita kundzi, kurai brālis bija Harkovā. Brauca ar vilcienu. Izbrauca tāpēc, ka baidījās no vāciešiem."

Bijis Liepājas Novadpētniecības muzeja (dibināts 1924. gadā) valdes loceklis, dziedāšanas biedrības „Vārpa” dibinātājs, bijis Nīcas Sikšņos 25.03.1911. dibinātās izglītības biedrības "Lāpas" (pirmais šīs biedrības mērķis bija dibināt bibliotēku un lasāmu galdu) revidents, dzīvojis Dunikas pagasta Sikšņu ciema „Kurzemēs” un arī Liepājā. Ap 1928. gadu viņa dzīvesvieta ir Tiklo iela 6 (tagad Ed. Veidenbauma iela 6) Liepājā.

Klāvs Kurzeme darbojies Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrības padomē ap 1938.-1940. gadu. Jaunliepājas krājaizdevu sabiedrība dibināta 1913. gadā. Uz 01.06.1940. tajā darbojās: valdes priekšsēdētājs Leonhards Hasmanis, biedrs Jānis Birz(e)nieks, sekretārs Ernests Kļaviņš, padomes priekšs. Toms Tomševics, biedrs Klāvs Kurzeme, sekret. Konstantīns Betchers, locekļi Pēteris Rauchmanis, Ernests Kļava, revīzijas komisijas priekšs. Eduards Misiņbards, sekret. Jānis Strīķis, loc. Lapiņš Kadiķis (1938. gadā revīzijas komisijā bija K. Kargasts, V. Kulenieks, L. Kadiķis).

Latvijas 1940. gada telefona abonentu sarakstā Liepājā atrodams Kurzeme Klāvs, biškopības piederumu tirgot. un mākslīgo šūnu darbnīca, Kr. Barona 38 (tagadējā Rīgas ielā 38), tel. 2485. Tāpat Kurzeme K., Bāreņu 15, tel. 1275.

"Kurzemes Vārds" 1939. gadā raksta: "Jauna vaska un veco šūnu apstrādāšanas darbnīca. Bij. Liepājas biškopības biedrības šūnu darbu vadītājs Klāvs Kurzeme ierīko Kr . Barona ielā 38 vaska un veco šūnu apstrādāšanas darbnīcu, kur izgatavos šūnas no tīra, neviltota vaska. Turpat pārdos bišu stropus, dažādus biškopības ražojumus un piederumus. Jaunais uzņēmums būs atvērts no 1. marta."

Arī pats Klāvs Kurzeme ievietojis sludinājumu 1939. gada "Kurzemes Vārdā": "Biškopju ievērībai. Ar šo paziņoju visiem Liepājas un apkārtnes biteniekiem, ka ar Fin. Min. L. L. K. un pašvald. laipnu atļauju esmu ierīkojis "mākslīgo šūnu darbnīcu" un atvēris biškopības piederumu veikalu Kr. Barona ielā Nr. 38. Turpat pieņem vasku apmaiņā pret jaunām šūnām, pārstrādā vecās šūnas vaskā pēc jaunākiem izmēģ., Dabujami stropi, dūmekļi, ģīmju aizsargi un dažād. c. uz biškop. attiec. piederumi, kā arī pirmā labuma bišu medus. Ar cienību K. Kurzeme (bij. Liepājas biškop. biedr. darbnīcas vad.)"

Teicēju Klāva Kurzemes un viņa sievas Katrīnas balsu audio ieraksti pieejami Latviešu folkloras krātuves kolekcijā, ieskaņoti 1961. gadā 15. zinātniskajā ekspedīcijā Liepājā.

Klāvs Kurzeme mira 1967. gada 22. janvārī un apglabāts 28. janvārī plkst. 15.00 Centrālkapos Liepājā. Sektors / Rinda / Vieta : K2 / 000 / 0

Avoti:

1. Cīņa (12.12.1959.)
2. Ekonomists, Nr. 11 (01.06.1940.)
3. Komunists, Nr. 18 (25.01.1967.)
4. Komunists, Nr. 19 (27.01.1967.)
5. Komunists, Nr. 21 (29.01.1967.) 
6. Kurzemes Vārds, Nr. 195 (30.08.1938.)
7. Kurzemes Vārds, Nr. 35 (11.02.1939.)
8. Kurzemes Vārds, Nr. 141 (28.06.1939.)
9. Liepājas Atbals, Nr. 75 (01.04.1911.)
10. M. Vecvagares atmiņas.
11. https://cemety.lv/public/deceaseds/950731?type=deceased
12. http://dunika.lv/wp-content/uploads/2018/07/Tie-kuru-saknes-Dunikas-pagast%C4%81.pdf
13. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C37Q-B91T-F?i=45
14. http://garamantas.lv/lo/record/367456
15. http://garamantas.lv/lv/record/index?Record%5BtellerId%5D=23020
16. https://www.irliepaja.lv/lv/saknes/uzvardi/kurzeme-k-barenu-15/list:liepajas-telefonu-abonentu-saraksts/source:latvijas-1940g-telefona-abonentu-saraksts/
17. https://www.irliepaja.lv/lv/saknes/uzvardi/kurzeme-klavs-kr-barona-38/list:liepajas-telefonu-abonentu-saraksts/source:latvijas-1940g-telefona-abonentu-saraksts/
18. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/87/book/4139.html
19. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/87/book/4156.html
20. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/87/book/4173.html
21. http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/87/book/4180.html

***

Pavēle Nr. 94

1926. g. 9. martā Liepājas muitas jaunākā muitas uzrauga vietas pagaidu izpildītājs Klāvs Kurzeme, kurš pieņemts dienestā 1925. gada 6. septembrī kā nokalpojis muitas resora dienestā sešus mēnešus, apstiprināts amatā par štata darbinieku, sākot no š. g. 6. marta.

Alga pēc XIX amatu kategorijas I pakāpes, ar izdienu no 1925. g. 6. septembra.

Avots: Valdības Vēstnesis, Nr. 65 (22.03.1926.)

***

1950. gadā Kurzeme Klāvs Jāņa d. ir Sikšņu ciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 11 vēlēšanu komisijas loceklis (kā kolhoza "Uzvara" kolhoznieks).

Avots: Komunists, Nr. 259 (01.11.1950.)

***

1951. gadā Kurzeme Klāvs Jāņa d. ir Sikšņu ciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 16 vēlēšanu komisijas loceklis (kā kolhoza "Uzvara" kolhoznieks).

Avots: Komunists, Nr. 5 (07.01.1951.)

***

1955. gadā Kurzeme Klāvs Jāņa d. ir Sikšņu ciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 7 vēlēšanu komisijas loceklis (kā kolhoza "Uzvara" kolhoznieks).

Avots: Komunists, Nr. 15 (22.01.1955.)

***

1957. gadā Kurzeme Klāvs Jāņa d. ir Sikšņu ciema vēlēšanu iecirkņa Nr. 8 vēlēšanu komisijas loceklis (kā kolhoza "Uzvara" kolhoznieks).

Avots: Komunists, Nr. 21 (30.01.1957.)

***

1959. gadā Klāvs Kurzeme Slamstu vēlēšanu apgabalā Nr. 30 ir vēlēšanu komisijas loceklis (kā kolhoza "Uzvara" kolhoznieks).

Avots: Komunists, Nr. 22 (31.01.1959.)

***

Zelta kāzas kolchozā 

50 gadu laulības jubileju atzīmēja kolchoza «Uzvara» kolchoznieki Klāvs un Katrīne Kurzemes.

Daudz laimes vēlējumu saņēma savā goda dienā sirmais laulātais pāris. Šie vēlējumi bija jo sirsnīgāki tāpēc, ka Klāvs un Katrīne Kurzemes ir visiem labi pazīstami kā čakli darba rūķi, aktīvi un apzinīgi kolchoza biedri. Šie 50 laulības gadi nodzīvoti draudzībā un saticībā, vienmēr daloties priekos un bēdās, kopīgā darbā vispirms no tēva mantotajā sīksaimniecībā purva malā, pēc tam kolchoza tīrumos.

Klāvs Kurzeme ir liels dabas mīļotājs, kas līdz pat vecumdienām meklē jaunus atzinumus gan iemīļotajā dravniecībā, gan augļu dārzu kopšanā, gan lauku meliorācijas jautājumos, pētot tos pats un daudz lasot jaunāko zinātnisko literatūru. Bieži viņš pratis līdzēt kolchozam ar savu lielo pieredzi un labi pārdomātiem padomiem. Biedru Kurzemi pazīst arī Liepājas novadpētniecības muzejā, Jo, būdams senlietu mīļotājs un vācējs, viņš nodevis muzejam daudzas vērtīgas Rucavas senlietas. Vakarus laulātie draugi mīl pavadīt, lasot laikrakstus un grāmatas.

Ne vienā vien kolchoza kopsapulcē Klāvs un Katrīne Kurzemes uzstājušies arī ar vērtīgiem aizrādījumiem un ierosinājumiem sadzīves jautājumos, runājot par saticību ģimenē, par bērnu un jaunatnes audzināšanu.

Lūk, derīga darba un sirsnīgas mīlestības piepildīta ģimenes dzīve - labs paraugs mūsu jauniešiem! 

Avots: Komunists, Nr. 115 (12.06.1957.)

***

RAŽENA DARBA GADI 

Atmiņas var būt kā putenis. Atbrāž sāpīgas, dzeļošas, un atkal norimst. Atmiņas var būt arī patīkamas, reibinošas - kā vasaras vakari dzimtajā ciemā.

80 gadi! Šajā laikā ne mazums pārdzīvots.

Kurzemes tēvs piever plakstus un redz balto dārzu Sikšņu ciema «Kurzemēs» un darbīgas bites ziedošās ābelēs... Viņam, zilacainajam zēnam, jau to reiz sirdij tuva bija biškopība.

Tad drūmas ainas - pagājuši vairāki gadi, dārzā vairs nesan bites, bet sīc lodes, ievaino cilvēkus un kokus. Kara vētras aizrauj prom no ģimenes viņa dēlus.

Pēc tam vairākus gadus Klāvs Kurzeme vada Liepājas biškopības biedrības šūnu darbnīcu. Biškopji ciena atsaucīgo, izpalīdzīgo biedru, kas nevienam neliedz padoma. Vēl tagad mūsu kolhozos strādā viņa mācītie dravenieki: b. Cīpa Imanta Sudmaļa lauksaimniecības artelī, b. Jansons «Pirmrindniekā» un daudzi citi.

Pēdējos četrus gadus Kurzeme atkal strādāja kolhoza «Uzvara» bišu dravā Sikšņu ciema «Kurzemēs».

No astoņdesmit mūža gadiem lielā puse atdota biškopībai.

Latvijas PSR dārzkopības un biškopības biedrība vēl ilggadīgajam biškopim - Kurzemes tēvam veselību un labu atpūtu mūža vakarā!

V. Freibergs, Latvijas dārzkopības un biškopības biedrības priekšsēdētājs 

Avots: Komunists, Nr. 83 (26.05.1963.)

***

[..] Lai neaptrūktu rakstu adīšanai, izšūšanai, aušanai, kreklu rakstus ielasot, rucavnieces jau no mazotnes tos krāja, iezīmējot burtnīcās. Nodzeltējušām, ieplīsušām lapām, tās šovasar atdotas glabāšanā [Liepājas] muzejam. Uz trijām - īpašnieces vārds «Ilze Kurzeme. 1902.» Rets un skaists uzvārds. Muzeja darbiniekiem tas atsauc atmiņā Klāvu Kurzemi, vienu no Jāņa Sudmaļa līdzgaitniekiem muzeja izveidošanā un tā krājumu bagātināšanā, aktīvu Kurzemes muzeja biedrības biedru. Un izrādās, ka pie Ilzes Kurzemes meitas Annas Dejus saglabājies maz muzejam tīkojamu lietu, jo daudz no tām uz Liepāju aizvedis ne viens cits kā mātes brālis Klāvs Kurzeme. Viņš arī mācījis katrai fotogrāfijai otrā pusē uzrakstīt datumu, vietu, cilvēku vārdu, jo tad tās vērtība, gadiem ritot, divkāršojoties. [..]

Avots: Komunists, Nr. 171 (08.09.1987.)