Kims Tedžuns (korejiešu: 김대중; dzimis 1925. gada 3. decembrī, miris 2009. gada 18. augustā) bija Dienvidkorejas politiķis. No 1998. līdz 2003. gadam bija Dienvidkorejas prezidents. 2000. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.

Darbojās politikā no 1950. gadiem un viņa atbalstītāji lielākoties bija no Korejas dienvidrietumu Čollado reģiona. Bija opozīcijas līderis pret valdošo autoritāro varu. 1973. gadā tika nolaupīts no viesnīcas Tokijā un laimīgas sagadīšanās (iespējams, ka arī ASV spiediena) dēļ netika nogalināts. 1980. gadu pirmo pusi pavadīja trimdā ASV. 1985. gadā atgriezās Dienvidkorejā, 1987. gadā piedalījās prezidenta vēlēšanās, bet zaudēja konservatīvo kandidātam Ro Deu. 1992. gadā otrreiz neveiksmīgi piedalījās vēlēšanās, bet zaudēja Kimam Jonsanam. 1997. gadā, Āzijas finansiālās krīzes laikā, Kims tika ievēlēts par 15. Dienvidkorejas prezidentu. Kima valdības galvenie uzdevumi un darbība saistījās ar finanšu krīzes seku pārvarēšanas jautājumiem.

Kims Tedžuns iestājās par miermīlīgu dialogu ar Ziemeļkoreju un 2000. gadā tikās ar tās vadītāju Kimu Čeniru, par ko saņēma Nobela Miera prēmiju. Vēlāk gan izrādījies, ka Kimam Čeniram tika samaksāts par tikšanos, un nekāda reālā politikas maiņa Ziemeļkorejā nenotika.[nepieciešama atsauce] 2003. gada prezidenta vēlēšanās Kims nepiedalījās, bet par prezidentu ievēlēja Kima partijas biedru Ro Muhjonu.

Kims Tedžuns nomira 2009. gada 18. augustā vairāku orgānu mazspējas dēļ.