Kazimiru Rancānu noslepkavoja nezināmas personas, kas bija ģerbušās milicijas darbinieku formās, nepamatoti vainojot zādzībā. Izmeklēšana nenotika, vainīgās personas noskaidrotas netika. Bija aizdomās, ka izmantojot milicijas formas, NKVD uzdevumā bija ieradušies t.s. nacionālie partizāni, lai atriebtos par viņa sievas brāļa Kazimira Bazoviča darbību, kurš bija sādžas vecākais, kurš kategoriski atteicās stāties kompartijā un kļūt par padomju deputātu. Viņš arī aktīvi palīdzēja ciema iedzivotājiem izvairīties no padomju represijām, kā arī jauniešu iesaukšanai dažādos dienestos, nosūtīšanai uz Krieviju. Viņš vienmēr brīdināja ciema iedzīvotājus, lai tie varētu noslēpties. 

Sadarbojoties ar pagasta vecāko Melni, viņam izdevās pasargāt daudzas ģimenes no izvešanām uz Sibīriju.