Savā dzīvokli Bruklinā 29. marta rītā atrasta mirusi nepilnus 62. gadus vecā dzejniece Karola Dāle. Cik izdevies noskaidrot, viņa pavadījusi iepriekšējo vakaru kopā ar rakstnieku Otto Bergmansonu, kas dzīvo tai pašā mājā. Abi noklausījušies skaņu plašu mūziku, tad atvadījušies nakts mieram. Kad nākošajā rītā dzejniece ilgi nav cēlusies dienas gaitām, O. Bergmansons gājis viņu raudzīt un atradis mirušu. (Latvija Amerikā, 01.04.1967)

-----

2005.gada 29. aprīlī dzejniece Karola Dāle svinētu savu 100.dzimšanas dienu.

Viņa dzimusi 1905. gadā Kleistu Auzarājos Lieldienu sestdienā, saulei lecot - tā stāstījusi māte un tēva māte. Karolas Dāles kristītais vārds ir Karlīne. Māte Sofija viņu sauca par Lincīti. Viņa uzauga Auzarājos, netālu no Rīgas, lauku saimniecībā, kas piederēja tēvam Kārlim Auzarājam. Dzejniece Karola Dāle saviem bērniem Kornēlijam un Sibillai vienmēr atgādināja, ka dzīve ir cīņa, tā nav rožu dārzs. Karolas dzīve arī bija cīņa... Pirmā pasaules kara laikā Auzarāju ģimene bieži dzīvoja pusbadā, pārtiekot no kazuraga raušiem un kartupeļu mizām.

1919.gada naktī no 8. uz 9. augustu kāds ļaunprātis laupīja dzīvību Lincītes tēvam, māsīcai un brālēnam. Māte Sofija ar Lincīti un viņas mazāko māsīcu izbēgušas pa logu un paglābušās rudzu laukā.

Daudz vēlāk, 1965. gadā Dāle rakstīja: "Es šo nakti nekad neaizmirsīšu, kaut dzīvotu trejas dzīves."

Piecpadsmit gadu vecumā Lincīte aizgāja dzīvot uz Rīgu un strādāja radinieka Ernesta Grinberga tieslietu birojā. Lielu ietekmi uz viņu atstāja M. Bekeres ģimazijas pēdējās klases latviešu valodas skolotājs, hernhūtietis Apsīšu Jēkabs, no kura iemācījās iecietību, tāpēc vēlākā dzīvē spēja cienīt citu cilvēku domas, pat ja tās bija pretējas viņas domām.

Latvijas Universitātē Karline Auzarāja studēja tieslietas, diplomu saņēma 1932.gadā, tā paša gada maijā apprecējās ar advokātu Viktoru Dāli un mainīja vārdu uz Karola. Desmit gadu Karola Dāle strādāja par zvērinātu advokāti. Ģimenē piedzima meita Sibilla un dēls Kornēlijs.

K. Dāle sāka sacerēt dzejoļus jau vidusskolas gados, viņas pirmā dzejoļu grāmata "Vizmoti pali" iznāca 1939. gadā. Galvenokārt tajā ir mīlestības dzejoļi.

Dzejoļu krājums "Skurbais apinis" laists klajā 1943. gadā Jāņa Kadiļa apgādā. Krājuma pamattēma ir erotiskas kaisles skurbums.

1944. gada 9. augustā, tieši pēc 25 gadiem, kad ļaundaris nogalināja Karolas Dāles tēvu, viņa kopā ar bērniem - deviņus gadus veco Sibillu un dēlu Kornēliju, kam bija jau 11 gadu, iekapā kuģī un atstāja savu dzimteni. Arī šo dienu viņa nekad neaizmirsa. Mēnesi pirms nāves viņa uzrakstīja dzejoli par Rīgas torņiem, paužot savas ilgas pēc dzimtenes.
K. Dāle rakstīja naktīs. Grāmatā "Pašportreti" (1965. g.) viņa pauž savas domas: "Klusumā un atšķirtībā iespējama lielāka iegremdēšanās sevī. Un dzejošana jau nav nekas cits kā vēlēšanās atminēt pašam sevi, uztaustīt savu "es", to vienreizīgo, nesamaināmo dievišķo dzirksti, kas apslēpta dus ikvienā cilvēkā... Ja mums izdodas kaut cik izprast sevi, mēs labāk izprotam  arī "tu" - citus cilvēkus." 

Karola Dāle ar ģimeni ASV ieceļoja 1951. gadā. Dzejniece un advokāte sāka pelnīt iztiku ģimenei, Pensilvānijas pavalstī tīrot amerikāņu mājas. Pēc gada ģimene pārcēlās uz Ņujorku, un K. Dāle dabūja darbu franču smaržu firmas Houbhigant kantorī, kur viņa strādāja līdz sava mūža pēdējai dienai - 1967. gada 30. martam.

Dzejniece dzīvoja ļoti spraigu dzīvi, viņai nekad nebija laika atpūsties. Viņas pēdējais, dzejoļu krājums "Spole akā" izdots 1961. gadā.

Avots: Laiks, 30.04.2005