Ārsts, malakologs un ornitologs Karls Johanness Roberts Rīmšneiders (Carl Johannes Robert Riemschneider) dzimis 1861. gada 2. oktobrī Bātas mācītājmuižā Latvijā, kur viņa tēvs tobrīd bija mācītājs.

Mācījies Nikolaja ģimnāzijā Liepājā. Libausche Zeitung ​1882. gadā starp Nikolaja ģimnāzijas abiturientiem, kuri nokārtojuši eksāmenus, min arī Johannesu un Emīlu Rīmšneiderus. Viņi mācījās kopā ar Polijas pirmā prezidenta Gabriela Narutoviča brāli Staņislavu, kurš bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem.

1882-1888 studējis medicīnu Tērbatas universitātē, Dr. med​., bijis Kuronijas filistrs.

1889 asistents Rīgas Rotenberga garīgi slimo ārstēšanas un kopšanas iestādē (Sarkankalna slimnīca, kuras telpas mūsdienās izmanto Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca).

1889-1899 ārsts Rucavā.

Pedagogs un tautskolu inspektors Bebru Juris (Juris Bebris, dz. 06.04.1859. (j.st.), m. 02.02.1951.), kurš laikā, kad strādāja Kristapa Šēnberga proģimnāzijā Rucavā, bija sadraudzējies ar Rīmšneideru ģimeni, par Johannu vēlāk raksta: "Vecākais dēls ir putnu dzīves pētnieks, apceļojis Skandināviju un Islandi pētīšanas nolūkos".

Johanness Rīmšneiders pieminēts pētījumā "Biezās perlamutrenes ​Unio crassus ​PHILIPSSON, 1788 sugas aizsardzības plāns" (2010): "20. gs. sākumā J. Rīmšneiders uzskatīja, ka Latvijā (resp., „Livland”, tātad arī stipri tagadējās Igaunijas teritorijā, bet ne Kurzemē) dzīvojošā suga ir U. batavus (Lam.) var. ater ar 5 formām un U. batavus var. crassus ar 3 formām (Riemschneider 1907), kā arī suga Unio pseudolittoralis. J. Rīmšneiders (1907a) aprakstījis arī jaunu, Latvijā atklātu pasugu, Unio pseudolittoralis var. curonicus (Riem(en)schneider, 1907)."

1899-1907 - Rõngu [?] (Ringen), Vidzemes guberņā (Livland).

1907 brīvprātīgais ārsts Mellini klīnikā Tērbatā un 1907-1908 Aleksandra slimnīcā Pēterburgā.

1908-1909 otrais ārsts Strenču (Stackeln) Vājprātīgo iestādē.

1909-1921 ārsts pilsētas vācu elementārskolās un nodokļu pārvaldē Tērbatā, 1910-1920 arī ordinators pilsētas slimnīcā.

1921-1922 ārsts Plötz (Mark) Vācijā [?], Saksijā-Anhaltē.

Rīgas Dabas pētnieku biedrības korespondētājloceklis.

1891 precas ar Emmu Emīliju Almu, dzim. Schmidt​ no Tērbatas (dz. 18.10.1861. Tartu - m. 17.01.1930. Tartu).

Bērni: vācu klasiskais filologs Vilhelms Frīdrihs Rīmšneiders (dz. 14.01.1896. Rucavā, m.10.12.1942. Berlīnē) un Margrēte Emīlija Auguste (dz. 26.04.1900., m.?).

Miris 1922. gada 26. martā Berlīnē, Vācijā. 

Avoti: 

1. https://www.geni.com/people/Carl-Johannes-Riemschneider/6000000056429869138
2. https://www.geni.com/people/Emma-Emilie-Alma-Riemschneider/6000000056430394042
3. https://timenote.info/lv/Karls-Rimsneiders
4. http://www.bbl-digital.de/eintrag/Riemschneider-Johannes-Carl-Robert-1861-1922/
5. http://blogi.lu.lv/re08013/2015/07/05/sarkankalna-slimnica-psihiatriska/
6. https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/SAP_Perlamutrene-10_LV.pdf 
7. http://daten.digitale-sammlungen.de/bsb00000433/image_816
8. Libausche Zeitung, Nr. 138 (10.06.1882.)
9. Svētdienas Rīts, Nr. 4 (19.01.1936.)

***

No Rucavas.

Līdzšinīgā daktera Šmemaņa kga vietā, kas uz Nīces un Bārtas draudzēm par ārstu aizaicināts,  nule pat par dakteri vienbalsīgi izvēlēts J. Rīmšneidera kgs, Rucavas mācītāja dēls.

Avots: Latviešu Avīzes, Nr. 52 (27.12.1889.)