Karls Frīdrihs Bencs bija vācu inženieris, konstruktors. Pazīstams ar savu darbību mašīnbūves jomā. Viņš izgudroja divtaktu iekšdedzes dzinēju. Viens no pirmajiem automobiļa radītājiem.

Dzimis Karlsrūē. Viņa tēvs bija vilciena mašīnists, kurš nomira, kad Karlam bija tikai 2 gadi. Viņa māte veltīja savas pūles, lai dēls iegūtu labu izglītību. Pēc sākumskolas pabeigšanas Karlsrūe, 1853. gadā iestājās tehniskajā licejā, bet pēc tam Politehniskajā universitātē. 1864. gada 9. jūlijā, kad viņam bija 19 gadi, viņš pabeidza tehniskās mehānikas fakultāti šajā Karlsrūes universitātē. Turpmākajos septiņos gados viņš strādāja dažādos uzņēmumos Karlsrūe, Manheimā un kādu laiku arī Vīnē.

1871. gadā kopā ar kompanjonu izveidoja mehāniskās darbnīcas Manheimā. Drīz pēc tam Karls Bencs par līgavas tēva naudu izpirka no sava kompanjona tam piederošo darbnīcu daļu. 1872. gada 20. jūlijā viņš apprecējās. Viņu ģimenē kopā bija pieci bērni. Savā darbnīcā Karls uzsāka jaunu iekšdedzes dzinēju izgudrošanu. 1878. gada 31. decembrī viņš ieguva patentu savam divtaktu benzīna dzinējam. Drīzumā K. Bencs patentēja arī daudzas citas nākamo automašīnu svarīgākās sastāvdaļas: akseleratoru, aizdedzes sistēmu, kura darbojās no baterijām un svecēm, karburatoru, transmisiju, ātrumkārbu un ūdens radiatoru. 1882. gadā viņš izveidoja uzņēmumu "Gasmotoren Fabrik Mannheim", kuru gan 1883. gadā atstāj.

1883. gadā uz velosipēdu darbnīcu pamata izveido kompāniju "Benz & Company Rheinische Gasmotoren-Fabrik", kuru bija pazīstama arī kā "Benz & Cie". Kompānija ražoja un pārdeva benzīna dzinējus. Šeit Bencs pirmo reizi uzkonstruēja savu pirmo automobili. Šim auto bija trīs metāla riteņi. Kustējās tas ar četrtaktu benzīna dzinēju, kurš atradās starp abiem pakaļējiem riteņiem. Dzinēja spēks tika pārnests uz riteņiem ar ķēdes palīdzību. Šis automobilis tika pabeigts 1885. gadā. K. Bencs tam deva Motorwagen. 1886. gadā tas ieguva patentu un izmēģinājumus uz ceļiem izgāja tajā pašā gadā. Nākamajā gadā šis izgudrojums tika prezentēts Parīzes izstādē. 1888. gadā sākās šī automobiļa pārdošana. Drīz pēc tam kompānija atvēra filiāli Parīzē, kur šo auto labāk pirka. Laika posmā no 1886. līdz 1893. gadam tika pārdoti apmēram 25 Motorwagen tipa automobiļi.

1893. gadā Bencs radīja lētāku divvietīgo automobili "Victoria", kuram bija 3 Zs dzinējs un tas bija jau uz četriem riteņiem. Šis tips varēja sasniegt 17-20 km/h. Pirmajā gadā tika pārdoti 45 šī tipa automobiļi. 1894. gadā sākās "Velo" tipa automobiļa pārdošana. Šis, Benca izveidotais automobilis, 1894. gadā piedalījās pirmajā automobiļu sacīkstēs Parīze-Ruāna. Nākamajā gadā Benca kompānijā radās pirmie smagie automobiļi un autobusi.

1926. gadā tika izveidota firma "Daimler-Benz", kurā apvienojās firmas "Benz & Cie" un "Daimler". Šī firma pastāv arī šodien. Visi mašīnu modeļi tika pārsaukti par "Mercedes Benz" modeļiem. Benz bija Karla Benca uzvārdes, bet Mercedes no Daimler firmas partnera meitas vārda. 1929. gadā aprīlī Karls Bencs nomira Landeburgā (netālu no Manheimas).