Kārlis Zālītis
- Dzimšanas datums:
- 03.06.1895
- Miršanas datums:
- 14.06.1941
- Mūža garums:
- 46
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47081
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 30268
- Gadi kopš miršanas:
- 82
- Tēva vārds:
- Pēteris
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Apakšpulkvedis, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Brāļu kapi
6. Rīgas kājn. pulka kapteinis. Ordenis LKOK 3/1011 piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1895. g. 3. jūn. Rīgā. Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā.
Krievu armijā iesaukts 1916. g. aprīlī, beidzis Pēterhofas praporščiku skolu, dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā līdz 1918. g. janvārim.
Piedalījies kaujās, paaugstināts par podporučiku.
1919. g. maijā iestājies brīvprātīgi Latvijas armijā .Dienējis 1. atsevišķajā brigādē, 1919.g. jūlijā piekomandēts 6. Rīgas kājnieku pulkam.
1919. g. 15. oktobrī pie Katlakalna Zālītis, būdams Instruktoru rotas sastāvā, ar 50 karavīriem sabojātās laivās pārcēlās uz Daugavas kreiso krastu, pirmais izkāpa malā un, pāriedams straujā uzbrukumā, zem stipras apšaudes izsita pārspēkā esošo ienaidnieku no ieņemtajām pozīcijām, tā sekmēdams rotas pārcelšanos pāri Daugavai zem spēcīgas ienaidnieka uguns.
1921. g. pārcelts uz Robežsargu divīzijas Strēlnieku pulku.
1922. g. pārcelts uz 5. Cēsu kājnieku pulku.
1934. g. pārvietots uz 2. Vidzemes divīzijas pārvaldi, administratīvās nodaļas adjutants. Piešķirta jaunsaimniecība Vadakstes pag. Vadakstēs.
Apbalvots ar TZO V šķiru, Lietuvas Aizsargu ordeni.
1939-1940. g. Valkas kara apriņķa priekšnieks, pulkvedis-leitnants.
1941. g. 14. jūnijā, aizstāvēdams savu brīvību pret savā dzīvoklī Rīgā iebrukušajiem PSRS NKVD virsniekiem vienu no tiem nošāvis un pēc tam nošāvies pats.
Avots: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.