Artūrs Vītoliņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.01.1888
Miršanas datums:
26.01.1985
Mūža garums:
97
Dienas kopš dzimšanas:
50091
Gadi kopš dzimšanas:
137
Dienas kopš miršanas:
14658
Gadi kopš miršanas:
40
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/474

Vītoliņš, Artūrs

Virsleitnants 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā.

* 1897. g. 4. novembrī Adulienas pagastā.

+ 1985. g. 26. janvārī Toronto, Kanādā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 6. jūnijā pie Cēsīm un 22. jūnijā Lodes stacijas rajonā.

Paaugstināts par kapteini.

VĪTOLIŅŠ ARTŪRS Jāņa dēls

2. (5.) Cēsu kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1897. g. 6. nov. Adulienas pag. Sagatavojies abitūrijai, izturējis eksāmenus Pēterburgas mācību apg. Nodarbojies ar tirdzniecību Pēterburgā. 

Iesaukts Krievu armijā, 1916. g. beidzis 2. Kijevas praporščiku skolu. 1917. g. aug. pārnācis uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kurā palicis līdz 1. pasaules kara beigām, sasniedzis podporučika pak. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. apriņķī, piedalījies kaujās pret landesvēru un dzelzsdivīziju līdz vāciešu sagrāvei pie Rīgas. Pēc tam piedalījies tālākās Latvijas atbrīvošanas cīņās. 

1919. g. 6. jūn. pie Cēsīm, kad straujš ienaidnieka pārspēka uzbrukums pie Katrīnas muižas izraisīja mūsu vienībās apjukumu, Vītoliņš kā sakaru komandas priekšnieks ar ziņnešiem devās pretuzbrukumā, aizrāva arī citus jau atkāpušos kareivjus sev līdzi un atsvieda pretinieku, tā dodams mūsu daļām laiku sakārtoties tālākām cīņām. 22. jūn. kaujā Lodes stacijas raj., kad Cēsu kājnieku pulka štābs Jaunzemju mājās bija pilnīgi atgriezts, Vītoliņš atjaunoja telefona sakarus, tā dodot iespēju saskaņot mūsu spēku darbību un sakaut ienaidnieku pie Skangaļu muižas. 

1920. g. sākumā pārcelts uz Aviācijas parku, ieskaitīts lidotāju novērotāju skolā. Tā paša gada 14. jūn. atvaļināts. 

Nodarbojies ar koktirdzniecibu Rīgā. 1928. g. sakarā ar smagāku saimniecisku noziegumu ordeņa nēsāšana noliegta. 1940. g. 30. jūl. apžēlots, atjaunota virsleitnanta pak. un ordeņa kavaliera tiesības. 

Padomju okupācijas gadā no represijām izvairījies, vēlāk dienējis latviešu leģionā, 15. divīzijas artilērijas pulka 10. baterijas komandieris. Kara beigās nokļuvis Vācijā. Pēc kara izceļojis uz Kanādu. Dzīvojis Toronto, dažādu darbu str??dnieks. Miris Toronto 1985. g. 26. janv.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas