Š. g. 8. decembrī miris pensionētais skolotājs Kārlis Štolcers, dzimis 1861. gada 26. februārī. Kārlis Štolcers bija Valsts Prezidenta Kārla Ulmaņa pirmais skolotājs. Viņš no 1880. —1892. g. darbojās Bērzmužas pagasta skolā kā otrais skolotājs, vēlāk mācīja Mežnieku skolā, bet no 1913. —1930. g. atkal Bērzmuižā. Līdz pat pēdējam laikam viņš dzīvoja un saimniekoja savās tēva mājās Bērzmuižas Lielstrazdos. Štolcers savos bijušos skolniekos izpelnijies atzinību par to, ka labi mācījis matemātiku un ģeogrāfiju. Viņš pēc savas sistēmas mācijis vienkāršos galvas rēķinus, bet ģeogrāfiju pasniedzis interesantu stāstiņu ietērpā, lai zinība labāk paliktu atmiņā. K. Štolcers bjis īsts tautas audzinātājs — skolā, praktiskā darbā un arī savā ģimenē — izaudzinādams 6 bērnus. Viņš savā laikā bijis arī draudzes ērģelnieks, bet blakus šiem daudzajiem pienākumiem vienmēr pratis atlicināt laiku arī sabiedriskam darbam. Kopa ar Bētiņu viņš dibinājis un vadījis lauksaimniecības biedrību «Druva", kas daudz darījusi Zemgales lauksaimniecības uzlabošanā. 13. decembrī Kārli Štolceri guldija mūža dusai Bērzmuižas kapos. Pēc izvadīšanas dievkalpojuma baznīcā, šķirstu ar nelaiķa mirstīgām atliekām piederīgie aiznesa līdz tuvējiem kapiem. Ar vaiņagiem un ziediem sekoja lielais pavadītāju pulks un karogi sērās — skolas un trīs mazpulku. Pirmais vaiņagu nolika Valsts Prezidenta pārstāvis, pils komandants pulkv. R. Bebris ar vārdiem: „Mūsu mīļais Vadonis novēl tev saldu dusu brīvās Latvijas zemē." Uz krāšņā vaiņaga lentas uzraksts „Manam skolotājam Kārlim Štolceram pateicībā Kārlis Ulmanis, Valsts un Ministru Prezidents." No Latvijas mazpulkiem vaiņagu nolika lauksaimniecības kameras mazpulku nozares vadītājs agr. Ķirsis. Skolu jaunatnes vārdā runāja Jelgavas-Bauskas apriņķu tautskolu inspektors J. Gregors. Sekoja vaiņagi no studentu biedrības „Atauga", kuras biedrs ir nelaiķa dēls, no darba biedriem — Bērzmuižas un Līvbērzes skolu skolotājiem, Bērzmuižas pagasta pašvaldības, Mežinieku skolas, ģen. Vācieša ģimenes un daudziem citiem. Skaisti ziedi klāja svaigo kapa kopiņu. Izvadīšanas dievkalpojumu dziesmām kuplināja vietējo aizsargu un skolas koris.

Avots: Audzinātājs, 1938