Kārlis Šteins (dzimis 1911. gada 13. oktobrī Kazaņā, Krievijā, miris 1983. gada 4. aprīlī) — latviešu astronoms.

1925. gadā Rīgā absolvēja Rīgas pilsētas 2. vidusskolu. 1929. gadā iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē un studēja astronomiju. 1934. gadā sekmīgi beidza universitāti. Studiju laikā 1933. gadā K. Šteins devās uz Poliju, kur 3 mēnešus praktizējās Krakovas astronomiskās observatorijas direktora profesora Tadeuša Banahēviča vadībā. Krakovas observatorijā Kārlis strādāja par asistentu arī pēc universitātes beigšanas 1935. — 1936. gadā. Darbība Krakovā galvenokārt bija saistīta ar mazo planētu fotografēšanu un to orbītu aprēķināšanu. Šteins pirmais noteicis mazās planētas 1933 OP=QP precīzu orbītu. Mazā planēta ieguva kārtas skaitli 1284, un saskaņā ar tradīciju orbītas aprēķinātājs tai devis nosaukumu — 1284 Latvia.

Kopš 1951. gada Kārlis Šteins bija Latvijas Valsts Universitātes Teorētiskās fizikas katedras mācību spēks. Kopš 1956. gada — docents, kopš 1966. gada — profesors. 1958. gadā kļuva par Starptautiskās astronomu savienības (IAU) biedru. Kopš 1967. gada — PSRS Zinātņu akadēmijas Astronomijas padomes loceklis.

Astronomijas zinātni K. Šteins bagātināja ar saviem pētījumiem kosmogonijā, debess mehānikā un dažos precīzā laika noteikšanas jautājumos. Kārlis Šteins publicējis vairāk nekā 120 darbu. 1963. gadā PSRS ZA Galvenajā astronomiskajā observatorijā Pulkovā aizstāvēja doktora disertāciju „Komētu orbītu evolūcija”.

Šteina vārdā nosaukti viņa atklātie komētu difūzijas likumi. Arī mazā planēta 2867 ir ieguvusi nosaukumu Šteins.

2008.gada 5.septembrī  kosmiskais aparāts "Rosetta" pārlidoja asteroīdu "2867 Šteins". Pārlidojums ar ātrumu 8,6 kilometri sekundē notika 360 miljonu kilometru attālumā no Zemes, kas ir aptuveni divarpus reizes tālāk nekā no Zemes līdz Saulei.

Plkst.21.58 pēc Latvijas laika kosmiskais aparāts pietuvojās asteroīdam līdz 800 kilometru attālumam, kas kosmosa izpētes mērogos ir pietiekams attālums, lai veiktu galveno raksturlielumu pētījumus un ļautu vizuāli noskaidrot, kā izskatās ievērojamā latviešu astronoma vārdā nosauktais debess ķermenis.

Par asteroīdu zināms, ka tas ir aptuveni piecus kilometru liels, ar neregulāru formu un tas apriņķo ap savu asi sešās stundās. Ar neapbruņotu aci asteroīds nav novērojams. Asteroīdu 1969.gadā atklāja astronoms Nikolajs Černihs no Krimas Astrofizikas observatorijas. Asteroīds pieder pie galvenās asteroīdu joslas (orbīta atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām), un tas apriņķo Sauli 3,6 gados.

Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīti vārdi.

"Rosetta" ir Eiropas Kosmiskās aģentūras projekts, kura galvenais mērķis ir novērot "67P/Čurjumova-Gerasimenko" komētu, nogādājot uz tās nolaižamo aparātu un paliekot orbītā ap komētu viena gada garumā. Ceļš uz komētu veidots tā, ka "Rosetta" trajektorija iet gar diviem asteroīdiem: "2867 Šteins" un "14 Lutēcija".

Avots: wikipedia, tvnet

Citas ar Latviju saistītās mazās planētas (asteroīdi)