LKOK 3/1079

Apbalvots par izlūku gājienu 1919. g. 1. nov. uz Lucavsalu. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Dzimis 1901. g. 7. dec. Rīgā. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 8. okt., piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 

1919. g. 1. nov. Daugavas forsēšanas laikā Stankevics brīvprātīgi pieteicās uzturēt sakarus ar Vidzemes inženieru rotu un laikā ziņoja par ienaidnieka centieniem ielauzties mūsu spēku aizmugurē, tā sekmēdams bermontiešu atsišanu. 

16. nov. Zemgalē pie Rapu un Vadžu mājām izvirzījās pirms mūsu ķēdes, pielavījās pretinieka ložmetējam un atņēma to, pēc tam vērsa ieroča uguni pret bermontiešiem. tā dodams iespēju bez zaudējumiem ieņemt šīs mājas. 

Atvaļināts 1920. g. 20. aprīlī. Studējis LU Tautsaimniecības fakultātē, strādājis valsts iestādēs. Korporācijas "Letgalia" biedrs. 40. gadu sākumā strādājis Rīgas Sv. Jāņa baznīcā par rēķinvedi. 

Pēc 2. pasaules kara gadījuma darbu strādnieks, dzīvojis Rīgā. Miris 1973. g. 13. apr. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Jāņa draudzes kapos Sarkandaugavā.