Dzimis 1879.gada 1. septembrī Zentenes pagastā. Pēc pagasta skolas apmeklējuma Dzirciemā, apguvis galdnieka amatu Slokā. Kādu brīdi dzīvojis Jelgavā, bet jau 1903.gadā pārceļas uz dzīvi Nariņciemā. Kad 1905.gada pavasarī ciemā tika izveidota aktīvistu grupa, tajā dalību ņēma arī K.Šmīdenbergs. Grupā tobrīd aktīvākie cieminieki, Bērtulis Zutis, saimnieks Vladimirs Segliņš, saimnieks Vasilijs Segliņš, kurpnieks Jānis Jansons, skroderis Ansis Kvite, pensionēts kara jūrnieks Indriķis Šteinboks, kurpnieks Zapackis, saimnieks Indriķis Ciemuleja. Tika organizētas regulāras sapulces, noorganizēta pretvalstiska demonstrācija Nurmes baznīcā. Kā kurjers vadāja un izplatīja proklamācijas. Piedalījies ieroču rekvizēšanā Rindzelē, Zentenē, Dursupē, Balgalē, Oktē.. Mītiņā Oktes muižā, licis atvērt barona vīna mucu un sanākušajiem to izdāļājis. Pēc 17. oktobra manifesta, tika padzīta Nurmuižas pagasta valde un ievēlēta Rīcības Komiteja. Pēc krietnas plūkšanos ar veco Pagasta valdi jaunievēlētie kalpi tika pie atslēgām. Par Rīcības komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Indriķi Ciemuleju, viņa vietniekiem – Vladimiru Segliņu, K.Šmīdenbergu. Sākot savu darbu, Rīcības komiteja uzliek Muižai tādus pašu nodokļus kā zemniekiem. 8000 rubļus katru ceturksni. Ceļu klaušas sadalīja vienlīdzīgi, pēc zemju platībām. Atbrīvoja no amata skolotājus kas turpināja mācīt ticības mācību. Nodibināja milicijas grupu. Sēdes notika 1-2reizes nedēļā. 3. decembrī, trūcīgi bruņoti, 100 pagasta vīru devās uz Talsiem. Grupu komandieri Vladimirs Segliņš un K.Šmīdenbergs. Pēc nelielām sadursmēm, dragūni 4. decembrī pamet pilsētu. Talsi uz īsu brīdi pāriet revolucionāru rokās. Nākamajā dienā, pilsētā ieradās soda ekspedīcija ģenerāļa Horuženko vadībā. Sākās represijas. Pēc 5. decembra, Nurmuižas grupa izklīst. Šmīdenbergs, drošības labad dodas uz Rīgu. Atgriežas otrajos ziemassvētkos un jau naktī tika arestēts, aizvests uz Talsiem, ieslodzīts K. Valdemāra ielā. Tad pārvests uz Jelgavas cietumu. 1906.gada 23. augustā sākās tiesa, kur notiesāja 32 cīnītājus. 8 piesprieda nāvessodu. Šmīdenbergam, Dakstiņam un Dadzim tas tika nomainīts ar mūža ieslodzījumu katorgā. Pārvests uz Smoļenskas cietumu, Šmīdenbergs atteicās vilkt mugurā lietotu kriminālistu drēbes. 1907.gada janvāri pavada kails. Par nepakļaušanos, tika ieslodzīts Šliselburgas cietoksnī, Ladogas ezera salā, vieninieku kamerā, ar 18. mārciņu smagām važām uz kājām. Spītīgi nesalauzts, ar pretvalstiskām dziesmām tur atzīmē 1. maija svētkus. Par šādu drosmes izrādīšanu nedēļu barots tikai ar maizi un ūdeni. 1912.gadā važas tika noņemtas un izsūtīts policijas uzraudzībā nometinājumā Sibīrijā, Irkutskas apgabalā. Pie Angaras upes. 1917. gadā pēc revolūcijas Krievijā atbrīvots. Strādāja Irkutskas patērētāju savienībā. Latvijā atgriezās tikai 1925.gadā. Mirst 1961.gada 1.novembrī.