Kārlis Sīkais

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.10.1886
Miršanas datums:
22.09.1953
Mūža garums:
66
Dienas kopš dzimšanas:
50223
Gadi kopš dzimšanas:
137
Dienas kopš miršanas:
25784
Gadi kopš miršanas:
70
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/658

Sīkais, Kārlis

Telefonists 1. Latvijas neatkarības rotā.

* 1886. g. 25. oktobrī Skrīveros.

+ 1953. g. 22. septembrī

[]

Apbalvots par darbību 1919. g. 10. martā pie Saldus.

Sasniedza virsleitnanta dienesta pakāpi. No Kara resora piesavinājās lielāku naudas summu un aizbēga uz Urugvaju.

SĪKAIS KĀRLIS Jāņa dēls

Neatkarības rotas telefonists.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1886. g. 25. okt. Skrīveros. Izglītojies Jaunjelgavas pilsētas skolā. 1910. g. beidzis kursus Pēterburgā elektrotehnika specialitātē. Dzīvojis Rīgā. Rigas-Orlas dzelzceļa telegrāfa un telefona mehāniķis.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis 13. inženieru pulkā. Piedalījies kaujās Polijas frontē, ievainots, apbalvots ar Jura krustu.

Latvijas armijās iestājies 1918. g. 20. dec. Rīgā. piedalījies Kalpaka bataljona cīņās kā telefona līniju mehāniķis.

1919. g. 10. martā pie Saldus Sīkais devās pretinieka aizmugurē, pieslēdzās ienaidnieka telefona līnijai un noklausījās lielinieku kaujas rīkojumus. Lai kavētu kaujas gaitu, pretinieka pavēlniecības vārdā deva daļām pretējus rīkojumus, sniedza nepareizus ziņojumus par frontes stāvokli. Tā maldināja pretinieku, kavēja Saldus un Dobeles evakuāciju un novērsa papildspēku laicīgu pienākšanu.

Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugstināts par leitnantu, iecelts par karaspēka pārvaldes elektrības nodaļas priekšnieku. Līdz brīvības cīņu beigām piedalījies kaujās Latgales frontē, paaugstināts par virsleitnantu. 

Atvaļināts 1922. g., elektropreču rūpnieks savā uzņēmumā Rīgā. 1924. g. okt. atgriezies armijā, Kara būvniecības pārvaldes Rīgas būvgrupas darbvedis. 

1927. g. beigās piesavinājies lielāku summu valsts naudas un aizbēdzis uz ārzemēm. Apmeties uz dzīvi Urugvajā, Montevideo, kur arī palicis līdz savai nāvei 1953. g. 22. sept.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas