K. Reisons bija viens no spilgtākajiem 20. gadsimta starpkaru perioda Lietuvas modernās arhitektūras radītājiem. K. Reisons ir reprezentatīvu celtņu Lietuvas pilsētās, kā arī Rīgā un Adelaidā (Austrālija) autors vai līdzautors.

14 no viņa projektētām celtnēm Kauņā un Šauļos ir iekļautas Lietuvas Kultūras vērtību reģistrā. Agrīniem K. Reisona projektiem raksturīgs historisms ar eklektisma elementiem un tā sauktais «ķieģeļu stils». Vēlākie projekti iezīmējas ar modernajai arhitektūrai  raksturīgu  askētisko racionālismu, funkcionālismu un piemērošanos pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiskajam kontekstam.

Pēc Otrā pasaules kara viņš ar ģimeni emigrēja uz Vāciju, vēlāk – uz Adelaidu, piedalījies Adelaidas lietuviešu kopienas dzīvē.

***

Kārlis Reisons dzimis 1894. gada 26. aprīlī Pabažu (tagad Saulkrastu) pagasta «Inčās». Viņa tēvs Sīmanis Reisons bija strādājis kā šķiperis, vēlāk tālbraucēju kapteinis, bijis arī burinieka īpašnieks. Māte Minna Zvaigzne. Sīmanis bija arī Pēterupes zvejnieku biedrības loceklis – godājams Pabažu iedzīvotājs, kas lielu uzmanību veltījis bērnu izglītībai. Viņa mājās darbojās privāta sākumskola (1912–1933). 

1913. gadā Kārlis beidza Rīgas reālģimnāziju.

1920. absolvēja Pēterburgas civilo inženieru institūtu arhitektūras specialitātē.

1921. atgriezās Latvijā, bet neatradis darbu pārcēlās uz Lietuvu.

1922. sāka darbu Šauļos, sākotnēji par Šauļu pilsētas inženieri vēlāk jau kā pilsētas  Būvniecības nodaļas vadītāju jeb galveno arhitektu (līdz 1930. gadam). Pilsētā kara laikā bija nopostīti ap 65% ēku, vienlaikus tā strauji attīstījās.

Pēc dažiem Lietuvā pavadītiem gadiem lietuviešu valodu viņš jau bija apguvis pavisam labi – publicēja rakstus Lietuvas presē, izdeva mācību grāmatas, piedalījās dažādās konferencēs un kongresos

1926. gadā paralēli strādājis par Šauļu arodskolas direktoru (1926),

1927–1928.g. bijis Lietuvas Lauksaimniecības kameras konsultants.

1930.-1939.  Kauņas pilsētas arhitekts.

1930. gadā apprecējās Kauņā –ar toreiz Lietuvas Universitātes Juridisko zinātņu fakultātes studenti Elenu Butnevičūti (Elena Butnevičiūtė). K. Reisons iepriekš saņēma Romas pāvesta atļauju (dispensu) laulībām ar Elenu,  Kauņā dzimuši abi bērni: meita Renata (1931) un dēls Irvis (1934).

1932.gadā Kārlis Reisons kļūst par naturalizēto Lietuvas pilsoni un kopā ar sievu saņem Lietuvas Republikas pilsoņu pases.

1940. emigrēja uz Vāciju, bet kara laikā atgriezās Lietuvas teritorijā

1941.-1944. Strādāja Paņevēžā.

1944. devās bēgļu gaitās ar ģimeni uz Vāciju

1950. emigrēja uz Austrāliju, kur visu mūžu nostrādāja par arhitektu.

17.07.1981. miris Adelaidē.

Kauņā:

• Vītauta Lielā kara muzeja pils (1931-1936, ar Vladimiru Dubenecki un Kazi Krikščiaukaiti);
• Brīvības piemineklis;
• Kauņas priesteru semināra rektorāta ēka (1933);
• Lauksaimniecības kamera (1933, Donelaičio iela);
• Augšāmcelšanās baznīca (1933);
• Mazā Kristus Augšāmcelšanās baznīca (1933);
• bijusī Zemes bankas ēka (1934, tagad KTU centrālā ēka);
• "Pienocentro" ēka Laisvės al. (1934, ar Vītautu Landsberģi-Žemkalni);
• Arhibīskapa metropoles pils (1935-1939);
• Evaņģēliski reformātu baznīca (1937, Ožeškienė St., nepabeigta);
• Pils "Lietūkis" (1938-1939, Vītauta pr.).

Šauļos:

• Sacelšanās dalībnieku piemineklis (1933);
• saldumu fabrika "Birutė";
• adv. Venclauska māja ar kinoteātri, daudzi individuāli mājas projekti.

Citur:

• Jurbarkas tuberkulozes slimnīca,
• Uzņēmuma "Maisto" saldētavas un "Lietūkio" noliktavas Klaipēdā,
• Taurages slimnīca (1932.g.),
• Užunvėžu Sv. Jaunavas Marijas baznīca (1940).
• komercskola Pasvalē (1935, tagad P. Vileišios ģimnāzija)
• Lauksaimniecības bankas ēka Biržos

****

http://atminimas.kvb.lt/asmenvardis.php?asm=REISONAS%20KAROLIS

http://www.baltu.lt/Kuo_mes_idomus_pasauliui/Reisonas.