Kārlis Rabācs latviešu rakstniecības, žurnālistikas un kultūras vēsturē iegājis kā Ņujorkā izdotā, trimdā vislasītākā laikraksta "Laiks" redaktors 25 gadu garumā kopš tā izveidošanas.

Dzimis zemnieku ģimenē Palsmanes pagasta Kodēs.

Mācījies Palsmanes Spaliņu (citos avotos – Paulīnes) pagastskolā, pēc tam Valkas pilsētas skolā.

1919-20.g. piedalījies Latvijas brīvības cīņās, cīnījies pie Juglas un Cēsīm.

1920-33.g. ierēdnis Strenčos un Mazsalacā.

Bijis aktīvs biedrības "Zaļā vārna" literāro pasākumu dalībnieks. Strādājis laikrakstā "Ventas Balss" (1933-34), bijis laikr. "Rīts" (1934-40) un "Darbs" (1940-41) redakcijas loceklis, laikr. "Tēvija" arhivārs, veidojis kultūras dzīves hroniku.

1944.g. emigrējis uz Vāciju, kur strādājis laikr. "Latviešu Balss" (1944-45), bijis lkr. "Bavārijas Latviešu Vēstnesis" redakcijas loceklis (1945-46), laikr. "Latvija" galv. redaktors (1946-49), žurn. "Ilustrētais Vārds" redaktors (1947-48).

1949.g. izceļojis uz ASV, kur līdz 1970.g. bijis Helmāra Rudzīša izveidotā laikraksta "Laiks" redaktors,  1970.-75.g. šī laikr. redakcijas kolēģijas loceklis, pēc 1975.g. dažbrīd aizvietojis redaktorus. Latvijas preses biedrības priekšsēdētāja vietnieks (1945-49), LaRA biedrs.

Aizvietojot redaktoru A.Strautmani, kurš devies PBLA valdes sēdi Karakasā, miris ar sirdstrieku laikr. "Laiks" redakcijā naktī no pirmdienas uz otrdienu 1983. gada 21. jūnijā, gatavojot materiālus regulārajam avīzes numuram.

2003. g. jūlijā Kārļa Rabāca un viņa sievas Elzas pelnu urnas tiek apglabātas Smiltenes rajona Palsmanes kapos. Izvadīšanā klāt ir dēls Jānis, meita Anda Māra Fostere un mazmeitas Laura Rabāce un Ingrīda Bagbija (Bagby)

Pirmās publikācijas – humor. dzejoļi 1923., pirmā liriskā dzejas publikācija laikr. "Latvis" 1925.

1931.g. iznāk dzejoļu krāj. "Vasara), tam raksturīgs Latvijas dabas, zemnieka darba,jaunības spēka un optimisma cildinājums, pēc tam dzejoļi periodikā (arī trimdā) ar patriot. vai apceres motīviem,kā arī soneti ar balādisku noskaņu. 1936.g. iznāk aprakstu grāmata "Tēvzemei un brīvībai", kur attēlots latviešu heroisms dažādos laikos. Somijas daba, vēsture un ļaudis – grāmatā "Ezeru un granītu zemē" (1937).

Periodikā publicēti stāsti ar lauku dzīves tematiku, kam raksturīgi ētiski konflikti, īpatnēju, sirdsšķīstu ļaužu tēlojums.

Laikrakstā "Rīts" publicējis rakstus par J.Akurateru, Ā.Ersu, J.Raini, P.Rozīti u.c., citos izdevumos – literatūrkritiskas esejas un apcerējumi., trimdā – lit. atmiņas un recenzijas.

Sakārtojis piemiņas krājumu "Zinaīda Lazda" (1963, kopā ar V.Kārkliņu), "Kad mēs jauni bijām" (veltīts Ē.Raisteram, 1972), "Ilzes pasaulē" (veltīts I.Šķipsnai, 1984; visos arī līdzaut.).

PBLA Kult. fonda Goda balva preses nozarē –

Pseidonīmi:  Ed.Arājs, Arājs, J.Noleja, Ed.Ķikulis, Periskops.

1991. gadā Latvijas Fotomākslinieku savienība izdod grāmatu "No rīta caur laiku uz mūžību".

"Iespiestais vārds nav tikai informācijas avots vien, tas ir arī ierocis cīņā par tautas tiesībām un brīvību, tās kultūru un gara dzīvi, par cilvēku pašu un tā cieņu. Tāpēc "Laika" redakcija pāri zemes plašumiem, kalniem un jūrām raida aicinājumu visiem latviešiem nākt talkā šīs cīņas izcīnīšanā." (Kārlis Rabācs)

Avots: "Latviešu rakstniecība biogrāfijās", R, Zinātne, 2003.