Beidzis Rīgas pilsētas 1.ģimnāziju, viņš 1932. gadā iestājās Medicīnas fakultātē, bet, saslimis ar tuberkulozi, bija spiests uz 2 gadiem studijas pārtraukt. Pēc izdarītās torakoplastikas atguva darba spējas un atkal cītīgi nodevās studijām. Diemžēl apstākļi viņu piespieda sagādāt līdzekļus dzīvei un studijām ar darbu akciju sabiedrībā «Farmazans». Dzīve viņu nelutināja, jo nāve viņam atņēma arī mīļoto bērniņu. Dzīves un darba apstākļi pēdējos studiju gados bija jo sevišķi grūti un galīgi satrieca viņa veselību. Tādēļ nelaiķim pēc ārsta grāda iegūšanas 1942. gadā bija jāārstējas Īles sanatorijā. Nepilnīgi izārstējies, viņš turpat uzņēmās izpildīt ārsta pienākumus un izpildīja tos tik ilgi, kamēr progresējošā tuberkuloze tam vēl ļāva palikt uz kājām.

Tuberkuloze no ārstu saimes atkal ir prasījusi sāpīgu upuri, no tās gājis bojā izcils ārsts, cilvēks ar siltu, pašaizliedzīgu sirdi, ārsts, kas mīlēja cilvēci un visiem spēkiem cīnījās pret tautu postu — tuberkulozi.

Izvadīts no sēru mājas Struktoru ielā 1.

Viņa tēvs bija ilggadīgs Leitnera velosipēdu fabrikas atslēdznieku meistars.