Uz skatuves debitēja 1907. gadā, strādāja Rīgas Latviešu teātrī, pēc tam Jaunajā Rīgas teātrī. Vienlaicīgi mācījās pie Jēkaba Dubura Latvju dramatiskajos kursos. Aktierfilmu uzņemšana Latvijā sākās 1912. gadā, tātad divus gadus pēc tam, kad Rīgā bija tapusi pirmā kino hronika. Pirmajās divās inscenētajās īsfilmās  «Klausies, Izraēl!» un «Kurpnieks Leiba» galvenās lomas tēloja Kārlis Ozolkāja. Cik atceras aculiecinieki, tālaika kinodarbi ar aktieru piedalīšanos bijuši tikai tehniski eksperimenti bez mākslinieciskas vērtības. Un tomēr, Kārlis Ozolkāja kļuva par pirmo latviešu profesionālo aktieri, kurš darbojās kinematogrāfijā. Par kinoaktieri viņš kļuvis nejauši. lepazīšanās ar lomu bijusi īsa: iedevuši tekstu zilos vākos, kur bijis rakstīts, kurp jāiet un kas jādara. Filmā «Klausies, Izraēll» spēlējis vijolnieku, bet «Kurpniekā Leibā» pārtapis par baronu. Vijolnieka iecerēto tēlojusi kāda Rīgas papīrfabrikas kantoriste, pēc tautības dāniete. No sarunāšanās gan nekas neesot iznācis, bet pieticis jau ar mutes plātīšanu vien. Neviens pat iedo māties tobrīd nevarējis, ka kinematogrāfam kādreiz būs skaņa. Honorāru par piedalīšanos filmā neesot saņēmis, toties dota iespēja skatīties (bez maksas) filmas kinoteātrī «Kolizejs».

Kārlis Ozolkāja bija latviešu sarkanais strēlnieks, karoja Krievijas plašumos, piedalījās Perekopa ieņemšanā. Vēlāk viņš k|uva par Valsts latviešu dramatiskā teātra studijas aktieri Maskavā. Jāņa Zariņa grāmatā «Mans darbs teātrī» pieminēts arī Kārlis Ozolkāja. Pēc atgriešanās Rīgā viņš strādāja Nacionālajā, vēlāk Zemnieku drāmas, cejojošajā un citos teātros. Kār|a Ozolkājas pēdējā darba vieta līdz 1950. gadam bija Le||u teātris. Kārlis Ozolkāja nodzīvoja deviņdesmit divus gadus, saglabāja možumu un dzīvesprieku. (Literatūra un māksla, 22.02.1980)

Uz fotoattēla K.Ozolkājas autogrāfs un datējums. Otrā pusē arī K.Ozolkājas autogrāfs un datējums: 1906.gada 23.decembrī, rokrakstā ar melnu tinti. Uz pasportū. 1906. gads. Fotogrāfs: Andrejs Saulītis ( A.Saulits ). 10,6x6,4 cm.