Kārlis Līdaks

Dzimšanas datums:
27.07.1893
Miršanas datums:
29.06.1942
Apglabāšanas datums:
29.06.1942
Tēva vārds:
Jēkabs
Papildu vārdi:
Lihdak, Lihdaks, Līdaka, Лидакъ Карлъ, Лидак Карл Яковлевич, papiņš, Čižiks
Kategorijas:
Diriģents, Grāmatvedis, Jaunākais rakstvedis, Komponists, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, Rakstvedis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Vecākais rakstvedis, Vijolnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Diriģents, komponists, vijolnieks un mūzikas pedagogs; sakomponējis 59 melōdijas 32 vai 33  jauktā koŗa dziesmas, 17 sieviešu koŗa dziesmas, t.sk. radījis vienu dziesmu, harmonizējot vācu tautas melōdiju, 9 vīru koŗa dziesmas, 2 sōlo dziesmas, 1 trio (balsij, vijolei un klavierēm), 1 skaņdarbu vijolei un klavierēm un 1 skaņdarbu klavierēm. Vairākām Kāŗla Līdaka dziesmām ir viena vai gandrīz vienāda melōdija, bet atšķirīgi teksti. Apmēram trīs ceturtdaļas no Kārļa Līdaka dziesmām komponētas ar reliģiskās dzejas vārdiem. Labākajām dziesmām raksturīga vienkārša un kodolīga, bet pietiekami oriģināla mūzikālā doma, skaidra un nepārspīlēta izteiksme, nevainojama gaume. Divus gadu desmitus bijis redzamākais Latvijas baptistu draudžu koŗu diriģents. Kārļa Līdaka komponēto dziesmu teksti ir atdzejoti vairākās valodās un, pēc pašreiz pieejamās informācijas, dažas viņa kompozīcijas tiek dziedātās krievu, ukraiņu un portugāļu valodās.

Dzimis 27. (15. pēc v. st.) 07.1893. Rīgā Torņakalna (Thorensberg) dzelzceļa stacijas strādnieka Jēkaba Līdaka (Lihdak, 10.09. (29. 08. pēc v. st.)1859. Salgales pag. Rencelēs (Renzel) – 26.01.1941. Rīgā  un Annas, dzim. Ozols (Ohsol, 1.09. (20.08. pēc v. st.)1859. Bauskā – 14.08.1926. Rīgā) ģimenē – jaunākais no trim bērniem; brālis Jēkabs Līdaks (25.(13. pēc v. st.)05.1888. Rīgā – 25.12.1935. Ļeņingradā, PSRS) un māsa Paulīne, prec. Āboliņa (22. (10. pēc v. st.) 02.1890. Rīgā – 18.01.1972. Rīgā).

Vecāki, pirms pārcelšanās uz Rīgu pēc laulībām 1887. g., bijuši laukstrādnieki Kurzemes gub. Bauskas apr. Mežotnes pag.

Kad vecāki svētdienās Kārlīti ņēmuši līdzi baznīcā (Āgenskalna baptistu draudzes toreizējais lūgšanu nams, Tempļa ielā 2), viņam lielāko prieku un laimi sagādājušas koŗa dziesmas, kuŗas koris galerijā skandinājis. Bērnam licies, ka augstākais stāvoklis, kādu cilvēks var sasniegt, ir koŗa vadoņa amats; viņš tā esot bijis aizgrābts par koŗa dziedāšanu, ka sapulces laikā nereti lūdzies: "Kaut es reiz varētu kļūt par koŗa vadoni".

Ar lielu aizraušanos Kārlis nodevies mandolinas un balalaikas spēlēšanai, bez skolotāja palīdzības "izfunktierēdams" notis. Vecāki, sevišķi māte, redzēdama zēna aizraušanos mūzikā, un paklausot viņa nemitīgos lūgumus, nodevusi puisēnu mācīties vijoles spēli pie Kārļa brālēna – kapelmeistera un vijolnieka, Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes jauktā koŗa vadoņa (diriģenta) Alfreda Jāņa d. Līdakas (Alfred Lihdak, 14.(2. pēc v. st.)07.1888. Rīgā – Standgericht lauka kaŗa tiesas tiesāts un nošauts vācu baltā terora laikā 29.05.1919. Rīgā).

No 08.1902. mācījies Āgenskalna pilsētas zēnu sākumskolā (Гагенсговское городское мужское начальное училище, bij. Hagenshofsche Stadt Knabenschule).

Pēc 1.01.1906. veiktās četru Rīgas sākumskolu apvienošanas, 16.05.1906. nolicis gala eksāmenus un 1.06.1906. beidzis Rīgas pils. Švarcmuižas savienotās elementārskolas (Соединенныя Рижскiя городскiя начальныя училища въ Шварценгофскомъ школьномъ домѣ).

No 08.1906. mācījies Rīgas pils. Tirdzniecības skolā (Рижская Городская Торговая Школа), kuŗas pilno kursu beidzis 5.06.1912.

14 gadus vecais zēns 1908. g. tiek uzaicināts par dziesmu mācītāju Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes Šampēteŗa svētdienas skolā.

15.02.1909. ievēlēts par Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadoņa (diriģenta) E. Vecmaņa palīgu. 3.11.1909. ievēlēts par koŗa galveno vadoni. No 11.1909. - 07.1915. un no 09.1917. - 1923. bijis Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadonis.

1910. g. uzsācis savas vijolnieka gaitas un sniedzis vijoles priekšniesumus Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadoņa beneficēs 28.11.1910. un 27.11.1911.

1910. g., lasot Jāņa Poruka, savai iesvētīšanas dienai veltīto dzeju "Vai zvans jau skan", Kārlis gūst pirmo iejūsmu komponēt, un tā top viņa pirmā dziesma duetam. Nākošais mēģinājums kompozīcijā ir duets ar Poruka tekstu "Es zinu, cik tam debess dārga". 1913. g. K. Līdaks šos duetus pārstrādā jauktam korim.

16.11.1912. rīkotajā baptistu 50 gadu pastāvēšanas svētku jubilejas koncertā Latviešu biedrības namā, K. Līdaks ir viens no virsdiriģentiem, sekmīgi vadīdams 300 dziedātāju kori.

No 24.09.1912. līdz 22.07.1915. strādājis kantoristu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības (Торгово-Промышленное Экономическое Общество) kantorī Rīgā. 1915. gadā jūlijā strādājis par rakstvedi un grāmatveža palīgu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības mašīnu fabrikā.

I pasaules kaŗa laikā 24.07.1915. devies bēgļu gaitās pie radiem uz Pobuchovu, Smoļenskas guberņu (Побухова, Смоленская губерния), Krievijā. No 26.07. - 11.09.1915. dzīvojis Pobuchovā. 12.09.1915. ieradies Maskavā un apmeties uz dzīvi pie brāļa Jēkaba. 1915-17 dzīvojis un strādājis Maskavā. No 21.09.1915.-07.1917. strādājis par grāmatveža palīgu, un pēdējos 6 mēnešus par galveno grāmatvedi tirgotāja Fadeja Fišbeina (Фаддей Абрамович Фишбейнъ) Maskavas Antifrikciono metālu un kompozīciju fabrikas (Московская фабрика Антифрикционных металлов и композицiй) grāmatvedības kantorī.

No 1.01.1916. - 9.07.1917. bijis Maskavas latviešu baptistu bēgļu koŗa vadonis.

3.09.1916. sludinātājs Andrejs Pinčers mēnesgaismā kristījis K. Līdaku Maskavas upē pie Zvirbuļa kalniem (Воробьёвы горы).

12.07.1917. atstājis Maskavu un ar vilcienu caur Sanktpēterburgu devies atvaļinājumā uz Rīgu, apciemot vecākus. 14.07.1917. ieradies Rīgā. Pēc vācu kaŗaspēka ienākšanas Rīgā 3.09. (21.08. pēc vecā stila) 1917., nav varējis atgriezties Maskavā un palicis Rīgā. Kā vijolnieks mūzicējis Rīgas restorānos un kinoteātŗos (09.1917.-04.1919.), sniedzis privātstundas, turpinājis koŗdiriģenta darbību un no 8.01.1918. divas reizes nedēļā pilnveidojies vijoles spēlē pie Latvijas Konservātorijas mācībspēka – itāļu vijolnieka, prof. Edmondo Lučīni (Edmondo Lucini, 1886 Mantujā (Mantua), Itālijā - 18.11.1922. Berlīnē, Vācijā).

Būdams daudzējādā ziņā autodidakts, 19.01.1923. izturējis pārbaudījumus Latvijas Konservātorijā, kuŗos apliecinātas viņa spējas vadīt mūzikas mācību, sevišķi koŗa dziedāšanā vidējā tipa mācību iestādēs. Ar Izglītības ministrijas Skolu departamenta vidusskolu skolotāju cenza komisijas 11.09.1923. lēmumu apstiprināts kā vidusskolu skolotāju kandidāts ar tiesībām mācīt dziedāšanu.

1924. g. 23. augustā K. Līdaks bijis Latvijas armijas orķestru atklāto sacīkšu vadītājs; sacīkstēs piedalījušies 8 (3. Jelgavas kājnieku pulka, Jātnieku pulka, 1. Liepājas kājnieku pulka, Sapieŗu bataljona, 11. Dobeles kājnieku pulka, 4. Valmieras kājnieku pulka, 5. Cēsu kājnieku pulka un 9. Rēzeknes kājnieku pulka orķestri). 

1924. g. 24. augustā Rīgā, Esplanādē notiekošajās Latvijas armijas dziedāšanas sacīkstēs K. Līdaks vadījis 750 kaŗavīru apvienoto kori (93 kaŗavīri no Elektrotechniskā diviziona, 85 no 1. Liepājas kājnieku pulka, 70 no 5. Cēsu kājnieku pulka, 60 no Galvenā štāba rotas, 93 no 6. Rīgas kājnieku pulka, 100 no 7. Siguldas kājnieku pulka, 84 no 4. Valmieras kājnieku pulka, 115 no 12. Bauskas kājnieku pulka un 60 no Latgales artilerijas pulka) un bijis sacīkšu žūrijas loceklis.

Latvijas Baptistu draudžu savienības (turpmāk – LBDS) Garīgā semināra dziedāšanas un mūzikas skolotājs (1922-33 un 1937-40). Bijis Semināra padomes loceklis, aktīvi piedalījies padomes darbā. Nodibinājis un vadījis Semināra stīgu orķestri.

Rīgas Semināra baptistu draudzes koŗa diriģents (1923-32 un 1937-41).

Latvijas baptistu Koŗu apvienības (L.B.K.A.) dibinātājs 6.01.1930. Rīgā, bijis apvienības priekšnieks (1930-38 un 1939-41). Bijis Latvijas baptistu koŗu komitejas priekšsēdis.

Bijis L.B.K.A. diriģentu kursu vadītājs; diriģentu kursos K. Līdaks mācījis akorda dziedāšanu, balss uzdošanu, diriģēšanu, izjūtu, nianses; sastādījis 10 baušļus, kas būtu prasāmi no laba koŗa vadoņa:
1. Mūzikas instrumentu pārvaldīšana tādā mērā, ka tīrā intuīcijā varētu nospēlēt katras balss partiju. Klaviatūras instrumentu pazīšana tik daudz, lai grūtākās dziesmās varētu atskaņot disonansu akordus, tā iepazīstinot dziedātājus ar akorda izskaņu;
2. balss uzdošanas prasme;
3. diriģēšanas prasme:
4. spēja personīgi iejusties un pārdzīvot dziesmas tekstu, resp., dzeju un mūziku;
5. uz dzejas (teksta) izjūtas pamata saskaņot mūziku ar tās tekstu:
6. stājoties pie iemācītas koŗa dziesmas niansēšanas, diriģentam jāievada dziedātāji dzejas un mūzikas izjūtā (pārdzīvojumā), lai dziesmas izpildījums būtu pārliecinošs;
7. neatlaidība uzstādīto prasību pildīšanā;
8. diriģentam jādzird koŗa netīrā intonācija un jāizšķir, kuŗa balss grēko;
9. jāprot ar savu uzstāšanos aizraut dziedātājus;
10. diriģentam jābūt laipnam un dziedātāju vidū vienmēr labā omā; pilnīgi bezpartejiskam nesaskaņu likvidēšanā.

Kā gados jaunākais koŗdiriģents (koŗa vadonis) 17 gadu vecumā ar Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes kori piedalījies V Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1910); LBDS dziesmu svētku virsdiriģents Liepājā (1925. g. un 1935. g.).

1925. g. LBDS apgādniecībā izdots Kārļa Līdaka sastādītais izdevums "Dziesmu pērles" – 10 dziesmas (16 lpp.) ar notīm vienai, divām un trim balsīm ar pavadījumu. 

9.03.1919. mobilizēts Padomju Latvijas (LSPR) armijā, 10.03.1919. ieskaitīts 17.latviešu kājnieku (strēlnieku) pulka (vēlāk pārdēvēts par II pulku) Mūzikantu komandā un 23.03.1919. ar Mūzikantu komandu atstājis Rīgu. No LSPR armijas dezertējis 29.05.1919. un 4.06.1919. atgriezies Rīgā.

31.05.1919. ieskaitīts brīvprātīgi Latvijas Nacionālajā armijā, Cēsu pilsētas komandatūrā pie rakstu darbiem.

No 1919-40 dienējis Latvijas armijā. No 3.06.1919. dienējis Ziemeļlatvijas brigādes (15.07.1919. pārdēvēta par 2. Vidzemes, bet 9.08.1919. par Vidzemes divīziju) štābā. 1.08.1919. iecelts par Vidzemes divīzijas jaunāko rakstvedi. 1.11.1919. iecelts par vecāko rakstveidi un apstiprināts par divīzjas štāba Administrātīvās daļas adjutanta palīgu. 1.01.1920. iecelts 1. šķiras darbvedi Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas Papildu nodaļā.

Ar Armijas virspavēlnieka 5.11.1919. pavēles nr.72 6.p. paaugstināts par kaŗa laika ierēdni skaitot no 1.11.1919. 15.06.1922. par izdienu paaugstināts par 5. šķiras kaŗa ierēdni skaitot no 1.05.1921. 1.07.1921. iecelts par Apsardzības ministrijas Kancelejas darbvedi. Ar Valsts prezidenta pavēli nr. 483, paaugstināts par 4. šķiras kaŗa ierēdni ar izdienu no 1.05.1925. 9.09.1925. iecelts par Kaŗa ministrijas Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas grāmatveža a.p.i. No 1.08.1927. iecets par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas Kredītu nodaļas darbveža a.p.i. No 17.01.1928. iecelts par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas Kredītu nodaļas vecākā grāmatveža a.p.i. 14.11.1928. apstiprināts vec. grāmatveža amatā. 5.08.1929. iecelts par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas grāmatvedi. Ar Valsts prezidenta 20.08.1929. pav. nr.455, dienesta labā pārvietots uz Kaŗa ministrijas Budžeta un kredītu pārvaldi, un izslēgts no Bruņošanas pārvaldes kaŗavīru sarakstiem. 12.11.1929. apstiprināts par Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nodaļas darbvedi. 1.03.1930. iecelts par Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nodaļas vecāko darbvedi. 

No 15.02.1931. apmeklējis administrātīvo virsnieku kursus, kuŗus beidzis 11.06.1931.

19.05.1933., sakarā ar Budžeta un kredītu pārvaldes likvidēšanu, pārskaitīts Apgādes pārvaldē. 26.05.1933. ieskaitīts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas vecāko darbvedi.

Ar Valsts prezidenta 17.11.1933. pavēli armijai un flotei nr.68.6 pārdēvēts par administrātīvo virsleitnantu (vlt.) skaitot no 1.05.1922. Ar Valsts prezidenta 17.11.1933. pavēli armijai un flotei nr.68.3 paaugstināts par izdienu administrātīvā kapteiņa leitnanta (klt.) dienesta pakāpē skaitot no 1.05.1926.

16.10.1935. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas vecākā grāmatveža a.p.i. 25.01.1936. apstiprināts vecākā grāmatveža amatā.

 Ar Valsts prezidenta 30.06.1936. pavēli armijai un flotei nr.19.8 paaugstināts par izdienu administrātīvā kapteiņa (adm. kpt.) dienesta pakāpē skaitot no 1.05.1926.

No 1.06. līdz 23.08.1936. bijis Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas priekšnieka a.p.i. 24.08.1938. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Budžeta un grāmatvedības nodaļas vecāko grāmatvedi. 1.11.1938. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieku.

Dienesta laikā Latvijas armijā apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas kaŗa piemiņas zīmi, Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 g. jubilejas piemiņas medaļu, TZO (V šķ., 1934.g.); piešķirta Latvijas armijas virspavēlnieka štāba krūšu nozīme.

Bijis Latvijas brīvības cīnītāju biedrības "Ziemeļnieki" Rīgas nodaļas biedrs, 1937. g. ievēlēts biedrības revīzijas komisijā.

Pēc 1. padomju okupācijas 1940. g. jūnijā turpinājis dienestu Latvijas Tautas armijā kā Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieks. 1.11.1940. kā ieskaitīts 24. territoriālā strēlnieku korpusa dienestā, izslēgts no Apgādes pārvaldes sarakstiem.

No 1.09.1940. līdz 14.06.1941. dienējis Sarkanās armijas 24. territoriālā strēlnieku korpusā; no 3.10.1940. bijis korpusa štāba Finanšu daļas 3. nodaļas priekšnieks, no 23.11.1940. bijis 181.strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nodaļas grāmatvedis.

15.11.1940. piešķirta Sarkanās armijas 2.ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe.

18.09.1921. Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā salaulājies ar Emīliju Lūciju Mildu, dzim. Cēsnieks (30.01.1899. Rīgā – 9.03.1993. Rīgā). 23.09.1921. Rīgas pils. Dzimtsarakstu nodaļā salaulājis nodaļas pārzinis Fromholds Braunšveigs. Ģimenē ir 3 bērni: meita Laimdota (16.08.1922. Rīgā), meita Rasma Lilija (8.12.1923. Rīgā - 30.01.2019. Rīgā) un dēls Raimonds (29.03.1925. Rīgā – 16.07.2014. Rīgā).

Arestēts 14.06.1941. Gulbenē. Deportēts uz Krasnojarskas novadu, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Noriļskas labošanas darbu nometni (Noriļlags), PSRS. Ieslodzīts PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Noriļlaga Operātīvās daļas cietumā (centrālā izmeklēšanas izolatorā) Noriļskā. 

Apcietinājuma laikā, 1941. g. rudenī atteicies no PSRS pirmās okupācijas laikā Latvijas pilsoņiem uzspiestās PSRS pilsonības. Kārlis Līdaks savu atteikšanos no PSRS pilsonības 1941. g. 26. novembrī krievu valodā pašrocīgi uzrakstītajā liecībā - paskaidrojumā pamatoja šādi: "Man ir dedzīga vēlme, pēc kaŗadarbības izbeigšanas, atgriezties dzimtenē un būt kopā ar saviem tuviniekiem. Doma, ka pēc kaŗa mana dzimtene varētu neatrasties PSRS sastāvā, bija vienīgais iemesls, kādēļ es atteicos no PSRS pilsonības." (skat. pie fotografijām  - paskaidrojums par atteikšanos no PSRS pilsonības. Apcietinājumā Noriļskā 26.11.1941.).

Ar KPFSR Krasnojarskas novada Taimiras apgabala tiesas izbraukuma sesijas 23.12.1941. spriedumu Noriļskā Kārlis Līdaks sodīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē un ar augstāko soda mēru – nošaušanu, un visa personiskā īpašuma konfiskāciju, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58-10. panta 1.daļu un 19-58-1. panta „b” punktu par to, ka „būdams brīvprātīgais Latvijas armijā 1919-20 karojis pret Sarkano armiju; būdams Sarkanās armijas komandieris, veicis pretpadomju aģitāciju; atteicies no PSRS pilsonības utt.”.

Nošauts Noriļskā 1942. g. 26. jūnijā.

Ar 5.10.1960. KPFSR Augstākās tiesas prezidija lēmumu notiesājošais spriedums atcelts, un krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ; rehabilitēts pēc nāves.

Ar PSRS Aizsardzības ministra 31.12.1960. pavēles nr.01986 2.25 punktu 2. ranga intendants Līdaks Kārlis Jēkaba dēls tiek "izslēgts no Padomju armijas un Jūŗas kaŗa flotes sarakstiem, sakarā ar viņa nāvi", un viņa atraitnei Emīlijai Līdakai tiek piešķirta militārpersonu izdienas pensija.
 

*****************************************************************************************************************************************

Kārlis Līdaks sava raksta “Baptistu koŗu dziedāšana” Jāņa Kronlina redakcijā apkopotajā un LBDS 1935. gadā Rīgā izdotajā Latvijas baptistu draudžu 75 gadu darbības apskatā “Uz augšu!” ievadā raksta: ⹂Mūsu mazā latvju tauta ar savu bagāto un krāšņo dziesmu pūru var nevien sacensties ar citām tautām, bet droši var nostāties citu tautu priekšgalā, jo tik lielu un tik krāšņi darinātu dziesmu pūru neviena cita tauta nevar uzrādīt. Latvju tautas dvēseles prasību – visu piedzīvoto un pārdzīvoto, vai tie būtu prieki vai bēdas, cerības vai skumjas, smiekli vai asaras, – izteikt dziesmā, apliecina skaistais pantiņš:
„Dziedot dzimu,
Dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju.” 

*****************************************************************************************************************************************

Mācītājs un dzejnieks Vilis Dzelmītis (1908 – 1991) savās atmiņās "Dzīvā ūdens lāses", kas 1986. gadā izdotas ASV, raksta: "Līdaks katru dziesmu prata tik niansēti un ar tādu emōcionālitāti iemācīt, ka prieks bija pašam dziedāt un klausītājiem ar baudu klausīties. Līdakam piemita arī veselīgs humors, kas ne reti izpaudās mēģinājumos. Viņš bija prasīgs un, ja nedziedāja, tā kā viņš vēlējās un gribēja, tad dziedātāji saņēma repliku – cālīši".

*****************************************************************************************************************************************

Bijušās Latvijas armijas Kaŗa ministrijas Apgādes pārvaldes administrātīvā kapteiņa, Sarkanās armijas 24. territoriālā strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nodaļas grāmatveža, Sarkanās armijas 2. ranga intendanta (majora) Kārļa Līdaka atvadu vēstule ģimenei, kas rakstīta 1941. gada 14. jūnijā Gulbenē plkst. 13:00 (vēstules kopija pie fotografijām):
 

Mani sirdsmīļotie!

Gulbenes baznīcas pulkstens zvana jau kādu pusstundu sēru zvanu.

Sirdij top tik skumji...

Šodien pie jums netieku.

It kā smaga nojauta gulstas dvēselei par šķiršanos...

Šo vēstulīti, gadījumā, ja būšu zaudējis brīvību, nosūtīs jums vai nodos pilsone Augstkalne, Pundurīšu saimniece.

Atstāju arī viņai no šīsdienas algas 500 rubļus jūsu iztikai un vajadzībām. Saņēmu tikai 595,-, jo 30,- man atvilka par valsts aizņēmumu.

Novēlu jūs visus, savus vismīļākos, mūsu stiprā Dieva sargāšanā un vadībā. Arī es savu turpmāko likteni uzticu sava Kunga un Dieva rokai. Skūpstu jūs visus. Mīļus sveicienus visiem maniem radiņiem un draugiem.

Mūsu latvju kaŗaspēka daļu komandieri visi jau nomainīti un nosūtīti zināšanu papildināšanai uz Padomju zemes citām republikām. Šķiet, ka pašlaik pienākusi rinda pārējiem latvju virsniekiem.

Lai  Dievs ar jums visiem –

                                         jūsu no sirds

                                         Papiņš un Čižiks

*****************************************************************************************************************************************

Dziesmā Tu vēl dzīvo
Atceroties neaizmirstamo komponistu un diriģentu Kārli Līdaku viņa piemiņas deviņdesmitgadē

Kāds prieks, ka dziesmā Tu vēl dzīvo
Un ļaunā tumsa nemāc mūs!
Mēs dzirdam Tavu dziesmu brīvo –
Tā uzvaru pār nāvi gūst.

Arvien mēs gribam norimt klusi
Un Tavā dziesmā klausīties,
Ko Tava sirds mums atdevusi –
Tu pats, kas biji mūsu prieks.

Bet ne jau zemes ceļos ejot,
Tu spēji visu, visu gūt, -
Dievs, smagu krustu plecos ceļot,
Tev vēlēja sev tuvāk būt...

Un ja mēs nedzirdam to dziesmu,
Ko Debess šodien skandina, -
Tu atstāji mums savu dziesmu,
Kas mūsu Dievu godina.

/Natālija Gintere 1983. gada 17. jūlijā/

*****************************************************************************************************************************************

Izvilkumi no pirmskaŗa Latvijas armijas (PSRS pirmās okupācijas laikā Sarkanās armijas) leitnanta Benjamiņa Dzirnieka https://timenote.info/lv/Benjamins-Dzirnieks raksta "Vēsture: zināšanai un pārdomām. Taimiras „aparelis” avīzē "Rīgas Balss", 29.05.1989., 4.lpp.: 

"1941. gada 14. jūnijā Litenes mežā mani kopā ar citiem latviešu virsniekiem arestēja. Kā tas notika, tas šodien daudziem ir zināms no publikācijām presē. Mana aresta laikā nošāva virsleitnantu Freimani. Noriļskā, uz kuŗieni mūs aizveda, strādājām, badā mirdami, neiedomājamos apstākļos, un tikai 1943. gadā mūs sāka tiesāt.

Tad jau no mums nekas daudz vairs nebija palicis pāri. Nezinu, kā pavēle tā bija, bet orgāni, kas pārstāvēja Taimiras apgabaltiesu, sarīkoja visiem 1941. gadā uz Noriļsku atvestajiem latviešiem tiesas procesu, lai noteiktu sodu katram arestētajam. Man piesprieda astoņus gadus, citiem – desmit, citiem – nāves sodu.

Iepriekšējā izmeklēšana bija turpinājusies vairāk nekā gadu. Liecības un apsūdzēto paraksti bija iegūti ar draudiem un spīdzināšanu nopratināšanās.

Atmiņā palicis pēdējais gājiens uz pirti pirms stāšanās tiesas priekšā. Priekštelpā izģērbāmies kaili un atdevām karsētavā driskas, kas bija palikušas pāri no mūsu apģērba... Mēs bijām vesels ģindeņu pulks, kas ar pēdējām asinīm baroja lielas un  treknas utis. Pie mums priekštelpā pienāca divas baltos virsvalkos ģērbtas sievietes, laikam ārstes. Vecākā dažus no mums pagrozīja, apskatot no visām pusēm, tad pateica jaunākajai: „Podkormitj  bi ...?”* (* vajadzētu pabarot). Toreiz mēs nenojautām, ka no cinisma līdz sadismam ir tikai viens solis.

Pēc pirts karstuma četrdesmit grādu salā (sākās sniega vētra) veselas divas stundas mūs turēja pie pirts vārtiem, sakot, ka nav konvoja, kas mūs aizved. Rezultātā vairāki cilvēki  apsaldēja  kāju un roku pirkstus, ko vajadzēja amputēt. Vēlāk daudzi  krita no kājām smagā  plaušu karsoņa drudzī.

Pēc pāris dienām pastiprinātā konvoju un suņu aplenkumā mūs dzina uz vietu, kur vajadzēja izšķirties mūsu turpmākajam  liktenim. Varbūt vēl  šodien Noriļskā  redzama šī necilā sarkano ķieģeļu celtne, kas toreiz  bija iekārtota cietuma vajadzībām un nosaukta par izolatoru. Patiesībā tā bija šķirotava, kur izlēma – kam lode, kam ilgu gadu mokas.

Gaŗais  koridors, kur kreisajā  pusē atradās cietuma kameras, bija pārpildīts. Nebija vietas, kur pagriezties, tāpēc mūs, kādus  piecpadsmit cilvēkus, kas atradāmies kolonnas astē, konvojs stumšus iestūma kādā vāji apgaismotā telpā, kuŗas apveidus mēs sākām apjaust tikai vēlāk. Salti drebuļi mūs pārņēma, kad sapratām, kur atrodamies. Te viss bija pārāk šausmīgs savā  nepārprotamajā primitīvismā un mērķtiecīgajā lietišķumā. Vēlāk, tiesas procesa laikā, kas ilga apmēram mēnesi, mēs pilnīgi pārliecinājāmies, kāda nozīme šai baismīgajai telpai ir daudzu cilvēku iznīcināšanā.

Tā sākās ar durvīm, kas bija apsistas ar skaņu necaurlaidīgu materiālu no iekšpuses un ārpuses. Tikko sargs notiesātajam atvēra šīs durvis, pēdējais spēja spert tikai vienu soli, kad no nišas durvju labajā pusē, kuŗu arestētais nevarēja redzēt, saņēma lodi galvā. Cilvēks krita. Uz kreiso pusi krist viņam neļāva siena, bet labajā pusē ķermeni uztvēra četrdesmit piecus  grādus slīpa, ar skārdu apsista plāksne, kuŗu tie, kas bija redzējuši, nosauca par aparēli. Zem šī „aparēļa” stāvēja uz ragavām novietota kulba, kurā cits pār citu krita nogalināto ķermeņi.

Kad kulba  bija  pilna, pajūga vadītājs mudināja zirgu ar gaŗi stieptu  „Noo!”. Cauri ventilācijas spraugai virs restotā loga viss  bija skaidri  dzirdams un varēja saskatīt pat augstās kulbas galu. Mēs, kamerā ieslēgtie, ar šausmām klausījāmies slieču griezīgajā kaukšanā un domājām – kas zin, varbūt rīt mums pašiem būs ejams šis Golgātas ceļš...

Kādu nakti ap vieniem vai diviem sargs izsauca mana kaimiņa Līdaka uzvārdu. Mūsu vietas atradās līdzās kameras otrajā stāvā. Viņš piecēlās un, ne vārda  nesakot, sniedza man roku. Visa kamera cienīja šo laipno, liela auguma  virsnieku. Zinājām, ka viņš bija Latvijas armijas štāba pulkvedis-leitnants (plt.).* (N.B. Kārlis Līdaks bija Latvijas armijas administrātīvais kapteinis; viņa pēdējais amats pirms padomju okupācijas bija Kaŗa ministrijas Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieks. K. Līdaks pēc padomju okupācijas palika dienēt Latvijas Tautas armijā un vēlāk Sarkanajā armijā. 15.11.1940. K. Līdakam tika piešķirta Sarkanās armijas 2.ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe, kas atbilda pirmskaŗa Latvijas armijas plt. dienesta pakāpei.  Aresta brīdī, 14.06.1941. K. Līdaks bija Sarkanās armijas 24.territoriālā strēlnieku korpusa 181.strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nodaļas grāmatvedis). 
Koridorā vēl kādu brīdi atbalsojās viņa un cietumsargu  soļi, tad kameras klusumā bija dzirdams it kā īss,  aprauts radio signāls – šāviena  troksnis, kuŗu nespēja noslāpēt no abām pusēm apsistās durvis..."

***********************************************************************************************************************************

Kārlis Līdaks, a conductor, composer, violinist and teacher of music. Composed choral music; his songs are mainly based on religious poetry. For two decades Līdaks was a leading conductor of Baptist church choirs in Latvia.

Kārlis Līdaks was born in Riga on 27 June 1893. He learned to play a violin as a child, and from the age of 14 was already conducting a Baptist Sunday school choir. In 1910, at the age of 17, Kārlis Līdaks took part in the 5th Latvian National Song Festival in Riga as a conductor of the Āgenskalns Baptist Church Choir. As a refugee during the First World War, he was a conductor of the Latvian Baptist Refugee Choir in Moscow. After his return to Riga in 1917, Līdaks continued working as a choral conductor, and was studying violin privately with an Italian professor of music Edmondo Lucini at the Latvian Conservatory. Self-taught in many ways, Līdaks passed exams at the Latvian Conservatory in 1923, and was permitted to teach music and singing. He taught these subjects at the Latvian Baptist Seminary in Riga and conducted mixed choir, taking it on concert tours in Latvia and also abroad. Later, also at the Baptist Seminary, he founded and conducted a string orchestra. ln 1927 he founded the Riga Baptist Male Choir, and was a Principal Conductor at the Second (1925) and Third (1935) Latvian Baptist Song Festivals. ln 1930 Kārlis Līdaks initiated the founding of the Latvian Baptist Choir Association, and was elected its Chairman from 1930 to 1938 and from 1939 to 1941.

Apart from his devotion to music, on 31 May 1919 Kārlis Līdaks enlisted in the newly formed Latvian Army, and through the years had served as an administrative officer, and was promoted up to the rank of Administrative Captain in the Latvian Army. During his career he had held various administrative positions in the Armament and later Supply Departments at the Latvian Ministry of War. When the Soviet Union occupied Latvia on 17 June 1940, Kārlis Līdaks had chosen to serve in the People’s Army of Latvia and later in the Red Army, and was appointed as a finance officer to the 24th Territorial Infantry Corps Headquarters Staff. Later he served as an accounting officer in the 181st Infantry Division Headquarters’ Finance Department. On 15 November 1940 Kārlis Līdaks was promoted to a rank of the Red Army Major. Kārlis Līdaks, like many other former Latvian citizens, was falsely accused by the Soviets of crimes he never committed, and was arrested on 14 June 1941, deported to Siberia and imprisoned in Norilsk. By a decision of the Taymyr District Court of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (RSFSR) of 23 December 1941, Kārlis Līdaks was sentenced to 10 years in a correctional camp and to to the highest measure of punishment – death by shooting. Kārlis Līdaks was shot on 29 June 1942 in Norilsk, USSR.

On 5 October 1960, the Presidium of the Supreme Court of the USSR adopted a decision overturning Kārlis Līdaks conviction and terminated the criminal case due to the lack of evidence, posthumously rehabilitating him.

The following is an excerpt from an article in the newspaper “Rīgas Balss” (Voice of Riga), of May 29, 1989, page 4: “History: For Information and Thought” by the Latvian Army (and later, during the Soviet occupation – the USSR Red Army) Second Lieutenant Benjāmiņš Dzirnieks describing the night when Kārlis Līdaks was shot: “One night at around 1.00 or 2.00 am a prison warden summoned my neighbor Līdaks. We were cellmates placed next to each other on an upper bunk bed. He got up and held out his hand without a word. All our prison cell inmates honored this affable tall officer. We knew that he was a Lieutenant Colonel (LTC) from the Latvian Army Headquarters*. (Note: Kārlis Līdaks was an Administrative Captain in the Latvian Army; his last position before the Soviet occupation was a Mobilisation Officer of the Budget and Accounting Section at the Finance Division of the Logistics Department in the Latvian Ministry of War. After the Soviet occupation, K. Līdaks continued his military service in the Latvian People’s Army and later in the USSR Red Army. In November 15, 1940 K. Līdaks was promoted to a rank of the Red Army Major (OF3), which corresponded to the pre-WW2 Latvian Army rank of Lieutenant Colonel (LTC). At the time of his arrest, in June 14, 1941 K. Līdaks was an Accountant at the Finance Section of the 181st Rifle Division in the Red Army 24th Territorial Rifle Corps). For a while, the corridor echoed his steps and the steps of the wardens; then a sound of a shot similar to a short and broken radio signal was heard in the silence of our cell – a sound which was impossible to muffle even though the doors were sheathed with metal on both sides...” (for illustrative purposes only: a scene of execution of the Polish Army Major General (3:55/5:50) by the Soviet NKVD (Secret Police) operatives in April 1940 (https://en.wikipedia.org/wiki/Katyn_massacre) from Andrzej Wajda's 2007 Polish movie Katyń 

Katyn (2007) - massacre scene part 1/2 (English subtitles)
.

Kārlis Līdaks has composed 59 melodies – 32 or 33 songs for mixed choir, 17 songs for female choir, including a song with a harmonized German folk melody, 9 songs for male choir, 2 solo songs, a trio (for voice, violin and piano), a composition for violin and piano and a composition for piano. Some of Kārlis Līdaks songs are contrafactum, with similar or even identical melody, but different lyrics and/or titles. His best songs typically contain musical thought that is simple and concise, though original enough, with a clear and moderate expression, and impeccable taste. Several of Līdaks' songs were translated into Portuguese, Russian and Ukrainian, and are still sung today around the world.

***********************************************************************************************************************************

Kārļa Līdaka kompozīcijas
Kārļa Līdaka daiļrades mantojuma sarakstu sastādījusi Emīlija Līdaka, dzim. Cēsnieks (1899 – 1993), sarakstu precizējis un papildinājis mazdēls Kārlis Līdaka

Dziesmas jauktam korim:

  1. "Ceļa jūtīs" (1910. g. uzrakstīta kā dziesma duetam, pārstrādāta jauktam korim 1913. g. 13. jūlijā). 1. rinda “Vai zvans jau skan?” Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja, rakstīta iesvētīšanas dienai. Publicēta zinības un rakstniecības mēnešrakstā "Austrums" 07.1891. nr. 7 843.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_aust1891n07|article:DIVL195|issueType:P). Duets ar panākumiem ticis dziedāts Āgenskalna baptistu draudzes jaunatnes izrīkojumos pirms 1. pasaules kaŗa https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Cela%20jutis%20duets.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā duetam), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Cela%20jutis%20j.korim.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā jauktam korim);
  2. "Es zinu, cik tam debess dārga" (1910. g. uzrakstīta kā dziesma duetam, pārstrādāta jauktam korim 1913. g. 6. decembrī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja. Ar virsrakstu "Dzejols" publicēts 10.1900. Rīgā Ernsta Plates izdotajā "Saimnieču un Zelteņu kalendārs 1901. gadam", 15. Ipp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0306024893|article:DIVL457|issueType:Bhttp://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_003_svri1926s01n43|article:DIVL23|issueType:P. Notis 27.11.2013. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA) http://notis.lbds.lv/notis/ES%20ZINU,%20CIK%20TAM%20DEBESS%20DARGA%20-%20K.Lidaks.pdf, https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Es%20zinu%20cik%20tam%20debess%20darga.mp3;
  3. "Es redzēju, kā zvaigzne zuda..." (1914. g. 1. februārī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja "Rudens dziesmas II." 30.08.1900. publicēta "Mājas Viesa" Literāriskā pielikumā nr.35, 560.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mavl1900n35|article:DIVL56|page:16|issueType:Phttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Es%20redzeju.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  4. "Bārenīša dziesma" (1918. g. 31. jūlijā). 1. rinda “Drūmas manas dienas bija”. Kārļa Cakara (Cakaru Kārlis, Kārlis Cakars, 1888 – 1980) dzeja. 15.01.1913. publicēta bilžotā nedēļas laikraksta jaunībai "Jaunības Draugs", žurnāla "Avots" bezmaksas pielikumā nr.2, 16.lpp. https://ej.uz/38jj;
  5. "Ziedonis nāca..." (1918. g. 9. augustā). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja 17.05.1900. publicēta "Mājas Viesa" Literāriskā pielikumā nr.20, 320.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_mavl1900n20|article:DIVL60|query:Seedonis%20nahza%20Seedonis%20nahza|issueType:Phttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Ziedonis%20naca...%20K.Lidaka%20rokraksta.%20Salabota%20(1).pdf (komponista rokrakstā);
  6. "Zem šalcošiem bērziem" (atskaņota Āgenskalna baptistu draudzes koŗa priekšnesumu vakarā svētdien, 1919. g. 28. septembrī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja "Rudens dziesmas I." 30.08.1900. publicēta "Mājas Viesa" Literāriskā pielikumā nr.35, 559.-560.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_mavl1900n35|article:DIVL56|page:15|issueType:Phttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Zem%20salcosiem%20berziem.%20K.Lidaks.pdf;
  7. "Kas līdzi jūt" (1920. g. 11. oktōbrī). 1. rinda “Es ilgi meklēju un sastapt kāroju”. Riņķa (Riņķis) dzeja (dzejolis publicēts laikraksta "Avots" 7.05.1914. nr.18 142. (4 no 8) lp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_avot1914n18|article:DIVL52|page:4|block:P4_TB00004|issueType:Phttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Kas%20lidzi%20jut.%20K.Lidaks.pdf;
  8. Viena melōdija ar diviem tekstiem (1922. g. 11. augustā):
    - "Laulības dziesma". 1. rinda “Kungs, svētī rokas saliktās uz mūžu savienību”. Pēteŗa Graudiņa (Graudiņu Pēters, Pēteris Graudiņš, 1871 – 1935) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Laulibas%20dziesma.%20K.Lidaks.pdf, (abu dziesmu kopīgās notis ar * vienu nelielu 1/4 pauzes atšķirību) https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Svets&Laulibas%20dziesma.%20K.%20Lidaks.pdf un;
    - "Ceļinieks uz debess mājām" ("Svēts"). Osvalda Legzdiņa (Legzdiņu Osvalds, Osvalds Legzdiņš, pseidonīmi – Kareivis (Kareiws), Tautonis u.c., 1878 – 1926) dzeja. 1. pantā oriģinālā "Mēs Viņa ģīmi nesam" ir mainīts uz "Mēs Viņa vaigu nesam". 17.09.2013. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA), ar komponista mazdēla Kārļa Līdakas (dzim. Līdaks) precizējumiem https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Celinieks_Svets.%20K.Lidaks.pdf,
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma "Svēts!", 1922. g. 11. augustā.
    https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Svets%20(2).mp3
    - ar nosaukumu Deus Artura Lakševica (Arthur Lakschevitz, 1903 – 1980) teksts portugāļu valodā, Ežidiu Džioija (Egydio Gióia, 1896 – 1980) aranžējumā. 29. dziesma Lakševica sastādītajā un Brazīlijā izdotajā sakrālo dziesmu krājumā Coros sacros; hinos especiais para coros https://www.lmic.lv/uploads/sheet/K.LidakaSvetsA.LaksevicaPortugaluTulk.Deus.pdfhttps://ej.uz/gki2
    Deus (God) - Coro Sacro | A Canção do Viver
    ,
    Deus - Coros Sacros
    ,
    https://www.vagalume.com.br/igreja-crista-maranata/deus-deus-deus.html,
    Icm 45 anos- Deus, Deus,Deus!
    ;
    -šeit ir pieejamas un noklausāmas šīs dziesmas versijas portugāļu valodā kontra-alta partijas notis
    29- DEUS - CONTRALTO
    ;
    -šeit ir pieejamas un noklausāmas šīs dziesmas versijas portugāļu valodā kontra-alta sōlo partijas notis 
    29-  DEUS    -    CONTRALTO-SOLO
    ;
    -šeit ir pieejamas un noklausāmas šīs dziesmas versijas portugāļu valodā soprāna sōlo partijas notis
    29-  DEUS    -    SOPRANO-SOLO
    ;
    -šeit ir pieejamas un noklausāmas šīs dziesmas versijas portugāļu valodā soprāna partijas notis 
    29-  DEUS    -    SOPRANO
    ;
    -šeit ir pieejamas un noklausāmas šīs dziesmas versijas portugāļu valodā tenora sōlo partijas notis 
    29-  DEUS    -    TENOR
    ;
    -šeit ir pieejamas un noklausāmas šīs dziesmas versijas portugāļu valodā basa partijas notis 
    29-  DEUS    -    BAIXO
    ;
    - ar nosaukumu A Traveler to the Heavenly House komponista mazdēla Kārļa Līdakas (dzim. Līdaks) tulkojumā 11.06.2020. https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Traveler_God_Svets.%20K.Lidaks.pdf,
    - ar nosaukumu Свят, свят, свят Бог (Свят Бог, Господь наш и Творец) Jāņa Večeroka (Jānis Volrats Večeroks, 1891 – 1974) tulkojumā krievu valodā. Šeit dziesma klausāma Slāvu Trīsvienības Vasarsvētku draudzes (Slavic Trinity Church – Славянская Церковь Троицы) Kalifornijā, ASV koŗa izpildījumā 4.04.2019. dievkalpojuma laikā krievu valodā 
    "Свят! Свят! Свят!" - Хор
    ;
    - šeit šo dziesmu, nenoskaidrota ukraiņu tulkotāja atdzejojumā, izpilda kāds baznīcas koŗu diriģentu (reģentu) kursu koris 2020. g. janvārī 
    Свят свят свят (Хор)
    ;
    - kā 14. dziesma https://noty-bratstvo.org/sites/default/files/Svyat_svyat_svyat_Bog_014_3tom.pdf, https://noty-bratstvo.org/node/4252 un https://mscmusic.org/works/PXT3-0014 tā iekļauta (Starptautiskās) Evaņģēliski kristīgo baptistu draudžu savienības  (Международный союз церквей евангельских христиан-баптистов) Mūzikas un koŗa nodaļas sastādītajā Kristīgo koŗa dziesmu kolekcijas 3. sējuma 2. e-izdevumā Сборник Песни Христиан, Том 3. Сборник хоровых произведений. Издание второе, переработанное и исправленное. Музыкально-хоровой отдел МСЦ ЕХБ. © 2015 Издательство "Христианин" МСЦ ЕХБ
    a) Valentīnas Kevras (Валентина Кевра) 2015. un 2018. g. instrumentācijā simfōniskajam orķestrim un jauktajam korim https://noty-bratstvo.org/system/files/Svyat_svyat_svyat_Bog.mp3?uuid=5ec9ffbfaa786,https://mscmusic.org/works/MXO-00675 un https://violincoursesnw.org/product/svjat-svjat-svjat-bog/;
    b) Vjačeslava Komisarova (Вячеслав Комиссаров) 2018. g. instrumentācijā https://noty-bratstvo.org/system/files/Svyat_svyat_svyat_Bog_0.mp3?uuid=5ec9ffbfab13f un https://mscmusic.org/works/MXO-00645
  9. "Jaunības laiks" (1922. g. 1. septembrī). 1. rinda “Kā rīts, kas smaida nosarcis”. Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Jaunibas%20laiks.%20K.Lidaks.pdf. Pirmatskaņojums Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadoņa K. Līdaka beneficē svētdien, 8.10.1922.;
    - ar nosaukumu Mocidade Artura Lakševica (Arthur Lakschevitz, 1903 – 1980) teksts portugāļu valodā. 84. dziesma Lakševica sastādītajā un Brazīlijā izdotajā sakrālo dziesmu krājumā Coros sacros; hinos especiais para coros https://www.lmic.lv/uploads/sheet/84.Mocidade-JaunibasLaiks.%20K.Lidaks.pdf;
  10. "Šī ir tā Kunga diena" (1923. g. 28. aprīlī). Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeja. Notis 27.11.2013. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA) http://notis.lbds.lv/notis/SI%20IR%20TA%20KUNGA%20DIENA%20-%20K.Lidaks.pdf,
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma " Šī ir tā Kunga diena", 1923. g. 28. aprīlī.
    , https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Si%20ir%20ta%20Kunga%20diena.mp3;
  11. Viena melōdija ar diviem (trim?) tekstiem (1924. g. 17. martā):
     - "Bija...". 1. rinda “Bija klusi, klusi vakari”. Viļa Plūdoņa (Vilis Plūdonis, dzim. Vilis Lejnieks, 1874 – 1940) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Bija...%20K.Lidaks%20(1).pdfhttp://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_llip1915n13|article:DIVL25|page:1|block:P1_TB00011|issueType:P;
    - "Bija..." 1. rinda “Bija svēta dusa dvēselei”. Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi – Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja un
     - "Bija ilgas". 1. rinda "Bija ilgas, bija pavasar's". Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi – Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Bija%20ilgas.%20K.Lidaks.pdf;
  12. "Jubilejas dziesma" (1924. g. 4. novembrī). Šajā datumā ir komponētas 2 dziesmas ar vienādu nosaukumu: 
     - 1.kompozīcija: 1. rinda “No Dzintarjūŗas krastmalas”. Osvalda Legzdiņa (Legzdiņu Osvalds, Osvalds Legzdiņš, pseidonīmi – Kareivis (Kareiws), Tautonis u.c., 1878 – 1926) dzeja;
    - 2.kompozīcija: "Apsveikums". 1. rinda “Kāds prieks mums visiem sastapties”. Otīlijas Baštikas (Otīlija Baštika, dzim. Fītiņš, pseidonīms – Liesma, 1885 – 1985) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Jubilejas%20dziesma%202.teksts.KadsPrieksMumsVisiemSastapties.K.Lidaks.pdf;
  13. "Tavs sargeņģel's raud" (1925. g. februārī). 1. rinda “Tu eji pa neīsto ceļu”. Kārļa Liecnieka (Kārlis Liecnieks, 1882 – 1906) dzeja http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n29-30|page:27|issueType:Phttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Tavs%20Sargengels%20raud.%20K.%20Lidaks.pdfhttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Tavs%20sargengels%20raud.%20K.Lidaks.pdf
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma jauktam korim "Tavs sargeņģel's raud", 1925. g. februārī.
    https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Tavs%20sargengels%20raud.mp3;
    - ar nosaukumu Твои aнгел плачет/Твоё сердце плачет dziesma tulkota krievu valodā; tā tiek dziedāta krievu baptistu un Septītās dienas adventistu draudzēs. Notis https://www.lmic.lv/uploads/sheet/%D0%A2%D0%B2%D0%BE%D1%91%20%D1%81%D0%B5%D1%80%D0%B4%D1%86%D0%B5%20%D0%BF%D0%BB%D0%B0%D1%87%D0%B5%D1%82.%20TavsSargengelsRaud.%20K.Lidaks.pdf no nošu izdevuma jauktam korim "Cборник для смешанного хора "Будь моим светом"", 96 lpp. Sastādījis Dzjaniss Patsjuks (Dzyanis Patsyuk, Пацюк Денис). Izdevējs: Музыкальный факультет Минской Богословской Семинарии (Союз церквей ЕХБ Беларуси), Мinska, 2006. g.;
  14. "Jel netiesā!" (1925. g. 23. oktōbrī). Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Jel%20netiesa.%20K.Lidaks.pdf;
  15. "Stāvi drošs!" (1929. g. 9. oktōbrī). 1. rinda “Kad dzīves vētras tavus zarus lauza”. Krišjāņa Nātras (Krišjānis Nātra (Nātru Krišjānis, 1874 – 1942) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Stavi%20dross.%20K.Lidaks.pdfhttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Stavi%20dross!%20K.Lidaks.pdf (komponista rokrakstā) 
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma jauktam korim "Stāvi drošs!", 1929. g. 9. oktōbrī.
    https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Stavi%20dross.mp3;
  16. "Tik Viens to zin..." (1934. g. 18. martā). 1. rinda “Kad nakts ap zemi melnas dzijas tin”. Alberta Eichmaņa (Alberts Eichmanis, pseidonīms – Jūrmalnieks, 1887 – 1965) dzeja. 7.10.1909. publicēta žurnāla "Avots" nr.40, 1.(469.) lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_avot1909n40|article:DIVL13|issueType:P. "Dziesmas II vispārīgiem baptistu dziesmu svētkiem", Rīga, 1935, 12.lpp. https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Tik%20Viens%20to%20zin.%20K.Lidaks.pdf (komponista rokrakstā). Teksts: Jūrmalnieks, dzejoļu krājums "Sārtie logi", Sanpaulo, 1931., 113.lpp. Komponējot mainīta vārdu kārtība un interpunkcija. Notis 27.11.2013. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA) http://notis.lbds.lv/notis/TIK%20VIENS%20TO%20ZIN%20-%20K.Lidaks.pdf,
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma "Tik Viens to zin...", 1934. g. 18. martā.
    https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Tik%20viens%20to%20zin%20(2).mp3;
  17. "Dieva tuvumu sev lūdzam" (iespējams 1934. g. 10. oktōbrī). Augusta Mētera (Augusts Mēters, 1887 – 1976) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Dieva%20tuvumu%20sev%20ludzam.%20K.Lidaks.pdf.
    N.B. Šīs dziesmas melōdija ir identiska vīru koŗa 7. dziesmai "Krusta spēks" (1934. g. 10. oktōbrī). 1. rinda “Mūžam svētīgi tie brīži” ar Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeju;
  18. "Tik brīnišķi" (1934. g. 31. oktōbrī). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja. Krājums "Kokle, Rīga, 1947., 4.lpp. Teksts: Elvīra Vankins "Dzejas: reliģiski ētiskas", Rīga, 1938., 45.lpp. https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Tik%20briniski.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā). Notis 21.11.2004. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA; priekšpēdējās rindas vārds "pārvadi" vēlāk ir aizstāts ar "pārvedi" http://notis.lbds.lv/notis/TIK%20BRINISKI%20-%20K.Lidaks.pdf,
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma jauktam korim "Tik brīnišķi", 1934. g. 31. oktōbrī.
    , https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Tik%20briniski.mp3;
  19. "Naktī" (1934. g. 18. novembrī). 1. rinda “Veries, veries gaismas debess”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_003_svri1933s01n08|article:DIVL49|issueType:Phttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Nakti-veries%20gaismas%20debess.%20K.Lidaks.pdf;
  20. "Jaunatnes dziesma" (1935. g. 19. februārī). 1. rinda “Par svētu dzīvi cīņā eji”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Jaunatnes%20dziesma.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Jaunatnes%20dziesma-Par%20svetu%20dzivi%20cina%20eji.%20K.Lidaks.pdf;
  21. "147. Dāvida dziesma" (1935. g. 10. novembrī). 1. rinda “Teiciet to Kungu, labi ir to slavēt”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja, par pamatu ņemot Vecās derības Psalmu 5. grāmatas 147. psalmu https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Davida%20147.dziesma.%20K.Lidaks.pdf (komponista rokrakstā);
  22. "Par godu Jēzum" (1936. g. 16. februārī).  Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja. https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Par%20godu%20Jezum.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā). Notis 27.11.2013. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA)http://notis.lbds.lv/notis/PAR%20GODU%20JEZUM%20-%20K.Lidaks.pdfhttps://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Par%20godu%20Jezum.mp3;
  23. "Jēzus dzīvs!" (1936. g. 15. martā). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Jezus%20dzivs!%20K.Lidaks.pdf;
  24. "Man mājoklis..." (1936. g. 30. novembrī). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja, par pamatu ņemot Vecās derības Psalmu 1. grāmatas 16. psalmu https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Man%20majoklis%20ir%20vieta%20skaista.%20K.Lidaks.pdf;
  25. "Dziesma" (1937. g. 26. februārī). 1. rinda “Dziesmu skaņas brīnišķīgas”. Eižena Mindenberga (Eižens Mindenbergs, 1894 – 1966) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Dziesma-dziesmu%20skanas%20briniskigas.%20K.Lidaks.pdf;
  26. "Sirds, nebīsties! Sirds, uzticies!" Pēteŗa Lauberta (Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Sirds%20nebisties.%20K.Lidaks.pdf
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma jauktam korim "Sirds nebīsties, sirds uzticies!"
    , https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Sirds%20nebisties!%20Sirds%20uzticies!.mp3;
  27. "Skaņas brīnišķas". Vārdus pēc Vorena Kornela (Warren Donald Cornell, 1858-1936) dzejoļa Peace! Peace! (Wonderful Peace) atdzejojis Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964). Notis 27.11.2013. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA) http://notis.lbds.lv/notis/SKANAS%20BRINISKAS%20-%20K.Lidaks.pdf, https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Skanas%20br%C4%ABniskas.mp3;
  28. "Svētdienas skolas himna". 1. rinda “Pa visu plašo pasauli”. Eižena Mindenberga (Eižens Mindenbergs, 1894 – 1966) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/SvetdienskolasHimnaKL.pdf;
  29. "Kungs, es nabags grēcinieks". Vārdi no 245. dziesmas, kas publicēta 1936. g. Rīgā izdotajā Garīgu dziesmu krājuma “Atmodas dziesmas” 2. daļā Jāņa Večeroka (Jānis Volrats Večeroks, 1891 – 1974) atdzejojumā no mācītāja Viljama Makdonalda (William McDonald, 1820-1901) Bruklinā, Ņujorkas pavalstī 1870. g. sacerētā dzejoļa - garīgās himnas I am coming to the cross (melōdiju 1871. g. komponējis Viljams Fišers (William Gustavus Fisher,  1835 –1912) https://www.lmic.lv/uploads/sheet/KungsEsNabagsGrecinieks.KarlaLidakaOrigNotis.pdf (komponista rokrakstā), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/KungsEsNabagsGrecinieks.%20K.Lidaks%20J.V.pdf
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma jauktam korim "Kungs, es nabags grēcinieks".
    https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Kungs%20es%20nabags%20grecinieks.mp3;

Dziesmas sieviešu korim:

  1. "Kad pavasaŗa vēsmas pūš" (1913. g. 6. decembrī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja. Ar virsrakstu "Dzejols" publicēts 28.05.1897. "Mājas Viesa" Literāriskā pielikumā nr. 22, 352. Ipp.  http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_mavl1897n22|article:DIVL53|issueType:P. Atskaņota pēc 1. pasaules kaŗa https://www.lmic.lv/uploads/sheet/KadPavasaraVesmasPus.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  2. "Nu atkal vakars" (1914. g. 23. janvārī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0308117815|article:DIVL3263|page:130|issueType:B, https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Nu%20atkal%20vakars.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  3. "Bērna lūgšana" (1. teksts, 1918. g. 9. oktōbrī). 1. rinda "Kā bērniņš lūdz!". Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_aust1890n10|article:DIVL223|issueType:P;
  4. "Šķīsta sirds" (1920. g. 21. martā). 1. rinda “Vēl skaistāka par rasas pērli”. Augusta Mētera (Augusts Mēters, 1887 – 1976) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Skista%20sirds.%20K.Lidaks.pdfhttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Skista%20sirds.%20K.%20Lidaks%20dig.notis.pdf
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma sieviešu korim "Šķīsta sirds", 1920. g. 21. martā.
    , https://www.lmic.lv/uploads/music/K.Lidaks.%20Skista%20sirds%20(2).mp3;
  5. "Jau!" (1920. g. 21. aprīlī). 1. rinda “Raug zils kā debestiņa, saulītes noskūpstīts” https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Jau!%20K.Lidaks.pdf;
  6. "Miega dziesmiņa" (1924. g.). 1. rinda “Miega māmuliņa, nāc”. Viļa Plūdoņa (Vilis Plūdonis, dzim. Vilis Lejnieks, 1874 – 1940) dzeja. Vilis Plūdonis. Raksti, I sējums. Sastādījusi Valija Labrence. Izdevniecība "Liesma", Rīga, 1974, 401.lpp. https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Miega%20dziesmina.%20K.Lidaks.pdf, https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Miega%20dziesmina.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  7. "Pasaulē daudz tumsas" (1924). Jāņa Kronlina (Jānis Kronlins, 1886 – 1978) dzeja
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma sieviešu korim "Pasaulē daudz tumsas", 1924. g.
    , https://www.lmic.lv/uploads/sheet/PasauleDaudzTumsasKL.pdf;
  8. "Mēs, mazie bērniņi" (1930. g. 4. maijā). Otīlijas Lagzdkalnes dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Mes%20mazie%20bernini.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā),https://www.lmic.lv/uploads/sheet/MesMazieBernini.%20K.L..pdf;
  9. "Vēl bērna nevainībā" (1930. g. 15. maijā). Pēteŗa Lauberta (Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Vel%20berna%20nevainiba.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/VelBernaNevainibaKL.pdf;
  10. "Dziedāsim dziesmiņu priecīgu" ("Ziemassvētkos") (Ogrē, 1930. g. 25. jūlijā). Augusta Mētera (Augusts Mēters, 1887 – 1976) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Dziedasim%20dziesminu%20priecigu.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/DziedasimDziesminuKL.pdf;
  11. "Putniņi jau aizvadīti" (Rīgā, 1930. g.  27. novembrī). Eižena Mindenberga (Eižens Mindenbergs, 1894 – 1966) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Putnini%20jau%20aizvaditi.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/PutniniJauAizvaditiKL.pdf;
  12. "Atnāca, aizgāja..." (1930. g. 6. decembrī). Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi –  Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Atnaca%20aizgaja.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  13. "Saules zieds" (1930. g. 13. decembrī). 1. rinda "Saules zieda pumpurīt's manos matos vijas". Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi –  Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja. Veltījums meitai Laimītei (Laimdota) https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Saules%20zieds.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  14. "Bērna lūgšana" (2. teksts, Ādažu pag. Putniņos, 1934. g. 8. jūlijā). 1. rinda “Dari mani, mīļais Jēzu”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja. Veltījums meitai Laimītei (Laimdota) https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Berna%20lugsana.%20K.Lidaks.pdf, https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Berna%20lugsana-Dari%20mani.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  15. "Kā saules stars" (Ādažu pag. Putniņos, 1934. g. 28. jūlijā). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja. Veltījums meitai Rasiņai (Rasma Lilija) https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Ka%20saules%20stars.%20K.Lidaka%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  16. "Vakarā" (1936. g. 19. janvārī). 1. rinda "Vakarā, klusajā, sudrabzvaigznes mirdz". Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Vakara.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā);
  17. "Bērnība". Harmonizēta vācu tautas melōdija ar Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeju https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Berniba.%20K.%20Lidaka%20harmonizejums.pdf, https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Berniba.%20K.Lidaka%20harmonizejuma.pdf;
    - ar nosaukumu Dirige, ó Deus, os nossos destinos Artura Lakševica (Arthur Lakschevitz, 1903 – 1980) teksts portugāļu valodā. 75. dziesma Lakševica sastādītajā un Brazīlijā izdotajā sakrālo dziesmu krājumā Coros sacros; hinos especiais para coros https://www.lmic.lv/uploads/sheet/75.DirigeODeus-Berniba.%20K.Lidaka%20harmon.pdf
    Conjunto Doce Som - Dirige ó DEUS os Nossos Destinos - K.Lihdak
    ; šeit ir pieejamas un noklausāmas šīs dziesmas versijas portugāļu valodā soprāna partijas notis
    75 DIRIGE Ó DEUS OS NOSSOS DESTINOS  -  SOPRANO
    ;

Dziesmas vīru korim:

  1. "Belzacars" (1914. g. 10. augustā). 1. rinda “Jau klāt ir pusnakts brīdis kluss”. Heinricha Heines (Christian Johann Heinrich Heine,  1797 – 1856) balādi Belsazar tulkojis Eduards Veidenbaums (1867 – 1892) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_dlft1893n223|article:DIVL44|query:Weidenbauma%20BelsazarS|issueType:P, https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Belzacars.%20K.Lidaka%20rokraksta%20ar%20labojumiem.pdf (komponista rokrakstā ar nenoskaidrotiem labojumiem), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Belzacars.%20K.Lidaks.pdf
  2. "Dziesmu vara" (1914. g. 7. decembrī). 1. rinda “Kā pērkons, kas debešos briesmīgi dārd.” Jēkaba Ļūdēna (Jēkabs Ļūdēns (Ļūdēnu Jēkabs, 1871 – 1898) dzeja. Šo un iepriekšējo vīru koŗa dziesmu K. Līdaks Āgenskalna draudzes korī nav varējis spēt atskaņot, jo tās prasa skaitliski lielu un kvalitātīvu vīru kori. Pirmoreiz atskaņota 1925. g. maijā Semināŗa draudzes vīru koŗa izpildījumā https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Dziesmu%20vara.%20K.Lidaka%20rokraksta%20precizeta.pdf (komponista rokrakstā), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Dziesmu%20vara.%20K.%20Lidaks.pdf;
  3. "Rudens dziesma" (1918. g. 7. septembrī). 1. rinda “Līgst lēni, smagi šūpļa kārts”. Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja "Rudens dziesmas III." 30.08.1900. publicēta "Mājas Viesa" Literāriskā pielikumā nr.35, 560.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mavl1900n35|article:DIVL56|page:16|issueType:P, https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Rudens%20dziesma.%20K.Lidaka%20rokraksta%20nepilniga.pdf (komponista rokrakstā, nepilnīga - trūkst 3. (noslēguma) lapa;
  4. "Atsaucies brāli!" (1924. g. 29. augustā). Alberta Eichmaņa (Alberts Eichmanis, pseidonīms – Jūrmalnieks, 1887 – 1965) dzeja. Dziesmas tests pārveidots, lai izvairītos no senlaicīgā vārda "vakts". https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Atsaucies%20brali.%20K.Lidaks.pdf;
  5. "Uz cīņu!" (1927. g. 14. novembrī). Jāņa A. Blumberga (Jānis A. Blumbergs, 1878 – 1971) dzeja http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_jadr1907n33|article:DIVL42|issueType:Phttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Uz%20cinu!%20K.Lidaks.pdf (komponista rokrakstā) ;
  6. "Dzīves rītā agrajā" (Ogrē, 1930. g. 21. jūlijā). LBDS Garīgā semināra himna. Pēteŗa Lauberta (Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964) dzeja. 2. pantā oriģinālā "Vārds priekš viņiem mums ir dots" ir mainīts uz "Vārds, ko viņiem teikt, mums dots". https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Dzives%20rita%20agraja.%20K.L.%20rokraksta.pdf (komponista rokrakstā). Notis 27.11.2013. digitalizējis Leonards Skrunda (LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība - MKA) http://notis.lbds.lv/notis/DZIVES%20RITA%20AGRAJA%20-%20K.Lidaks,%20v.k..pdf,
    Latviešu komponista Kārļa Līdaka dziesma vīru korim "Dzīves rītā agrajā", 1930. g. 21. jūlijā.
    ;
  7. "Krusta spēks" (1934. g. 10. oktōbrī). 1. rinda “Mūžam svētīgi tie brīži”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Krusta%20speks.%20K.%20Lidaks.pdf.
    N.B. Šīs dziesmas melōdija ir identiska jauktā koŗa 17. dziesmai "Dieva tuvumu sev lūdzam" (iespējams 1934. g. 10. oktōbrī) ar Augusta Mētera (Augusts Mēters, 1887 – 1976) dzeju;
  8. "Lūgšana" ("Lūgšana par tēviju", 1937. g. 25. februārī). 1. rinda “Nāc, Dievs visvarenais, un svētī mūsu zemi”. Eižena Mindenberga (Eižens Mindenbergs, 1894 – 1966) dzeja. 1.05.1936. publicēta biedrības "Latvijas Kaŗa invalidu savienība" izdevumā "Kaŗa Invalids" nr.4, 19.lpp. https://ej.uz/pbychttps://www.lmic.lv/uploads/sheet/Lugsana.%20K.Lidaks.pdf;
  9. "Pamošanās". 1. rinda “Gaisma, gaisma sirdī man aust”. Kārļa Liecnieka (Kārlis Liecnieks, 1882 – 1906) dzeja http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_avot1906n21|article:DIVL26|issueType:P, https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Pamosanas.%20K.Lidaks.pdf (komponista rokrakstā), https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Pamosanas.%20K.%20Lidaks%20ka%20originala.pdf (nedaudz mainīti vārdi no "pa ilgu" uz "par ilgu", no "paplešās" uz "paveras", no "ik mirkļus" uz "ik mirkli";

Sōlo dziesmas ar klavierēm:

  1. "Bija ziedonis" (1918. g. 29. augustā). Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi –  Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja https://www.lmic.lv/uploads/sheet/Bija%20ziedonis.%20K.Lidaks.pdf. 1999. ieraksts no kompaktdiska  "Latviešu garīgās sōlo dziesmas" - Latvian Sacred Song Guntas Plostnieks soprāna dziedājumā, ērģelnieks Tālivaldis Deksnis 
    Komponista K.Līdaka sōlo dziesma balsij ar klavieŗu pavadījumu "Bija ziedonis", 1918.g. 29.augustā.
    ;
  2. "Klusi mīlēju". 1. rinda "Klusi mīlēju Tevi, dārgā...". Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja. Ar virsrakstu "Mīlestība" publicēts 26.04.1895. "Mājas Viesa" Literāriskā pielikumā nr. 18, 287. Ipp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0308117815|page:100|issueType:B;

Trio (balsij, vijolei un klavierēm):

Klavierēm un vijolei:

Klavierēm:

  • "Ilgas" (pēc dzirdēta motīva 1918. g. 26. augustā)

*****************************************************************************************************************************************

Kārļa Līdaka biografiju apkopojis un tās fragmentu angļu valodā iztulkojis mazdēls Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks) no ģimenes, dažādu iestāžu un organizāciju archīvos un internetā pieejamiem datiem.
Liels paldies visiem, kas dalījās ar informāciju un materiāliem!
Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz šo vietni https://timenote.info/lv/Karlis-Lidaka-00.00.1893 ir obligāta!

Izmantotie avoti:
Kārlis Līdaks. Daži datumi priekš atmiņas (uz 4 lp.; aptveŗ laika posmu no 08.1902. līdz 3.12.1919.);

LVVA, 1403.f., 1.apr., 113.l., 2.lp.;

LVVA, 1403.f., 1.apr., 114.l., 14.lp.;

LVVA, 1415.f., 1.apr., 25.l., 72.lp.;

LVVA, 1632.f., 1.apr., 10.l., 41.lp.;

LVVA, 1632.f., 1.apr., 12546.l.;

LVVA, 2707.f., 1.apr., 31.l. 187.-188.lpp (201. fails) Krievijas 1895. gada tautas skaitīšanas Rīgas pils. uzskaitīto iedzīvotāju saraksti 1897. gadā. Jēkaba Līdaka ģimene Rīgā, Tempļa ielā 2a https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:8:1928:7356#&gid=1&pid=201;

LVVA, 5601.f., 1.apr., 3747.l. Latvijas armijas virsnieka personas lieta – dienesta gaitas saraksts https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSVG-3BCJ?mode=g&cat=3009087;

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3004.l.;

Bilžots kristīgs ģimenes laikraksts „Awots” nr.2. J. Iņķis. Jubilejas dseesmu wakars Rigas Latweeschu Beedribas sahlē, Latweeschu baptistu 50 gadu pastahweschanas swehtkos, 26. nowembrī 1912. g., 9.01.1913. 18.-20. (Lapa 6-8 no 12) lpp.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_avot1913n02|article:DIVL91|page:6|query:K%20Lihdaks|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_avot1913n02|article:DIVL91|page:7|query:K%20Lihdaks|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_avot1913n02|article:DIVL91|page:8|query:K%20Lihdaks|issueType:P;

"Ilustrēts Žurnāls" nr.33, 1923.g. 17. augustā. (Fotografija lapas apakšas kreisajā pusē - diriģents K. Līdaks ar jaukto kori Stokholmā) Latviešu koris 3. vispasaules baptistu kongresā Stokholmā no 21.-27. jūlijam ieguvis lielu piekrišanu pie Amerikas un Anglijas delegātiem, 123. lpp. (Lapa 7 no 20) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_ilzu1923n33|page:7|issueType:P;

“Ewanģelijuma Skaņas”. Garigu, tschertrbalsigu dzeesmu krahjums jaukteem, wihru un seeweeschu koreem. Treschais krahjums. Sastahdijis un isdewis J. Sihmanis, Leepajā. 1923.g. 137 dziesmas, 192. lpp. Eespeests grahmatu un noschu speestuwē “Latwija, Rīgā, Paulutschi eelā 15. K. Līdaka harmonizētā dziesma nr.88 “Bērnība”, nr. 90 “Jaunības laiks”, nr.91-a “Ceļinieks uz debess mājām”, nr.91-b “Laulības dziesma”;

Krājums "15 dziesmas jauktam un sieviešu koriem". - Rīga: Izdevējs: Latvju VI Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku pagaidu rīcības komiteja, 1924.g., 31 lpp., brošēta. A. Vēmaņa un J. Upenieka grāmatu un nošu spiestuve Rīgā, Avotu ielā 34. 15 (12 jauktā un 3 sieviešu koŗa) dziesmu notis. K. Līdaka dziesma "Jau!" nr.13;

Latvju Komponistu biedrības izdevums – illustrēts laikraksts „Mūzikas Nedēļa” nr.21/22, 1925.g. 21. maijā. Redakcija. Koŗu diriģenta Kārļa Līdaka 15 g. darbības jubileja, 372.-374.lpp. (Lapa 14-16 no 28) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n21-22|page:14|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n21-22|page:15|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n21-22|page:16|issueType:P;

Laikraksts “Tautas druva” nr.15, 1925.g. 21. jūnijā. Baptistu dziesmu svētki Liepājā, 1.lpp http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_tadr1925n015|article:DIVL15|query:koru%20kora%20wado%C5%86i%20Lihdaka|issueType:P;

Žurnāls “Atpuhta” nr.36, 1925.g. 10. jūlijā. Fotografija: Kurzemes baptistu pirmee dzeesmuswehtki Leepajā, peedalotees 40 draudzchu koreem ar 1100 dzeedatajeem. Preekschā uz paaugstinajuma sehd wirsdiriģenti (no kreisās uz labo pusi): K. Lihdaks, I. Waldmanis, K. Hintenbergs, Andr. Ģeģers, A. Ģeģers un Ad. Ģeģers. – Preekscha stahw Latwijas baptistu draudzchu saweenibas padomes locekļi, 16.-17. lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_atpu1925n036|page:16|query:K%20Lihdaks%20K|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_atpu1925n036|page:17|query:K%20Lihdaks%20K|issueType:P;

Latvju Komponistu biedrības izdevums – illustrēts laikraksts „Mūzikas Nedēļa” nr.29/30, 1925.g. 13.septembrī. Nošu pielikumā Kārļa Līdaka "Tavs sargeņģels raud...", 481.lpp. (Lapa 37 no 30) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n29-30|page:27|issueType:P;

"Dseesmu pehrles weenai, diwam un trim balsim ar pawadijumu I". (1. burtnīca). Sastahdijis K. Lihdaks. L.[atwijas] B.[aptistu] D.[draudschu] S.[saweenibas] apgahdneezibas isdewums Riga, 1925.g. Grāmatu un nošu spiestuve "Latvija", Rīgā, Merķeļa ielā 15., 16 lpp. (10 dziesmas vecā ortografijā ar notīm), brošēta, 30 cm; 

„Mūsu kori un dziesmas”. Latvijas baptistu draudžu koŗu vēstures materiālu krājums. Sastādījis J. Kronlins Rīgā, 1925.g. LBDS apgādniecības izdevums, 20.,22., 32., 33.-34., 36., 38., 40., 41., 42., 115. lpp. http://hirss.lv/wp-content/uploads/2016/04/Musu-kori.pdf;

"Ticības dziesmas". Garīgu dziesmu krājums. (Tizibas dseesmas. Garigu dseesmu krahjums. Riga, 1929.g. L.[atwijas] B.[aptistu] D.[draudschu] S.[saweenibas] apgahdneezibas isdewums. Latwijas Lauksaimneezibas Zentralbeedribas speestuwe, Riga, Basnizas eelā 4-a. 17X13 cm. 78+(2) lpp. [5000 eks.]. 73. dziesmas vecā ortografijā ar notīm; sastādītājs un izdošanas gads nav norādīts!). K.Līdaka 3 dziesmas – nr.16. "Skaņas brīnišķas" 18.-19.lpp., nr.22 "Sirds, nebīsties! Sirds, uzticies! nr.24.-25.lpp. un nr.64 "Jel netiesā!" 68.-69.lpp.;

Latviešu baptistu koŗu apvienības 2. izdevums 1930.g. Izdevējs: LBDS. K. Līdaka rokrakstā pierakstītas notis Džovanni Viotti (Giovanni Battista Viotti) komponētai dziesmai ar Liesmas (Otīlija Baštika) vārdiem "Ak, lielais Dievs" (nr.48); J. Haidna komponētai dziesmai ar Liesmas vārdiem "Ak, klusais svētās dienas rīts" (nr.49), L.Bēthovena komponētajai dziesmai ar Liesmas vārdiem "Tavs vārds, ak Kungs" (nr.50) un Grigorija Draņenko (Драненко Григорій Опанасович) komponētajai dziesmai "Pēc Dieva meklējot" (nr.51);

Latviešu baptistu koŗu apvienības 3. izdevums 1930.g. Izdevējs: LBDS. K. Līdaka rokrakstā pierakstītas notis V. A. Mocarta komponētai dziesmai ar Liesmas (Otīlija Baštika) vārdiem "Pie krusta koka" (nr.19);

"Bērnu kokle". Izmeklētu div-, trīs- un četrbalsīgu garīgu dziesmu krājums jaunatnei. Astotais izdevums. L.B.D.S. grāmatu apgāde, Rīgā, 1930.g. Latvijas Lauksaimniecības Centralbiebrības grāmatu un nošu spiestuve Rīgā, Baznīcas ielā 4-a. K.Līdaka 6 dziesmas – nr.37 "Dziedāsim dziesmiņu priecīgu" 41.lpp., nr.78 "Pasaulē daudz tumsas" 91.lpp., nr.85 "Vēl bērna nevainībā" 98.lpp., nr.102 "Mēs, mazie bērniņi" 118.-119.lpp., nr.108 "Putniņi jau aizvadīti" 128.lpp. un nr.131 "Svētdienas skolas himna" 156.-157.lpp.;

Laikraksts “Valdības Vēstnesis” nr.261, 1934.g. 17. novembrī. Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 17. saraksts, V šķira. 1934. gada 7. novembrī nr.3416. Apgādes pārvaldes finanču daļas vecākais darbvedis administrātīvais kapteinis leitnants Kārlis Līdaks http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_wawe1934n261|article:DIVL43|issueType:P;

"Dziesmas II. vispārīgiem baptistu dz.- svētkiem Rīgā, 1935. g. vasarā". L.B.K.A. izdevums. Nošu spiestuve "Imanta" Rīgā, Stabu ielā 49-a. K.Līdaka 6 dziesmu notis – "Jaunības laiks" 3.-5.lpp., "Šī ir tā Kunga diena" 8.-9.lpp., "Tik Viens to zin..." 12.-13..lpp., "Kas līdzi jūt..." 16.-18.lpp., "Tavs sargeņģel's raud" 20.lpp., "Sirds, nebīsties! Sirds, uzticies! 38.-39.lpp.;

“Uz augšu!” Latvijas baptistu draudžu 75 gadu darbības apskats. Sakopojis J. Kronlins. L.B.D.S. apgāde, A. Liepiņa grāmatu spiestuve Rīgā, 1935.g., 61., 64., 66., 67., 68., 69., 71., 72. lpp. http://hirss.lv/wp-content/uploads/2015/02/uz-augsu.pdf;

Dziesmu nošu krājums "Tēvijai". L.B.D.S. izdevniecība Rīgā, 1938.g., 20 lpp. Iesp. lit. A. Juchnevics Liepājā, Julianes ielā N.6/9, 19.lpp. K. Līdaka dziesmas "Lūgšana" notis;

Latvijas Baptistu draudžu savienības laikraksts “Kristīga Balss” nr.11 (19. gads), 1939.g. 1. jūnijā. J.Jansons. Āgenskalna dr. koŗa 60 gadi, 244.lpp. (Lapa 12 no 20) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_krba1939n11|article:DIVL134|query:L%C4%ABdaks%20K%C4%81r%C4%BCa%20L%C4%ABdaka%20L%C4%ABdaks|issueType:P;

Новыя пѣсни cтранника [Nоvyjа pesni strannika] Сборник духовных пѣснопѣнiй. Составил Ив[ан] Вечерок [Večerok, Ivan]. Rīga, 1939.g. „Atmoda". Spiestuve „Zieds". 14,5X11 cm. 46+ (2) lpp. [2500 eks.];

Kārļa Līdaka Sarkanās armijas virsnieka personas lieta (Народный комиссариат обороны СССР. Личное дело Уч 8060 Лидак Карл Яковлевич (kopā ar militārās izdienas pensijas lietu Nr.2ПЛ-20639);

Latvijas pašpārvaldes oficiāls izdevums “Rīkojuma Vēstnesis”, nr.187 (3. gada gājums), 1944.g. 12. augustā. Sludinājumi, 2.lpp. Rīgas apgabaltiesas 3. civīlnodaļas paziņojumus, pamatojoties uz CPL 1562. p., ka ar tiesas 1944. g. 5., 12. un 19. jūlija lēmumiem ir nodibināta aizgādnība promesošā Kārļa Līdakas mantai, dz. 1893. g. 27. jūlijā, ar pēd. dz. v. Rīgā, Ozolnieku ielā 8; 2124. 1. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_rive1944n187|article:DIVL86|query:K%C4%81r%C4%BCa%20L%C4%ABdakas|issueType:P;

Periodisks izdevums evaņģēliskai misijai un filantropiskai darbībai “Gana Balss” nr.5, 1945.g. (1. gada gājums). Izdots Stokholmā, Zviedrijā, K.Līdaka dziesmas “Tik brīnišķi...” notis 8.lp http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_ygab1945n05|article:DIVL77|query:L%C4%ABdaku%20K%C4%81rlis|issueType:P;

"Kokle I". Koŗa dziesmu krājums dievkalpojumiem. 1947.g. Latvijas Baptistu draudžu savienības izdevums. Brošūra, 79 dziesmas 80 lpp. K. Līdaka dziesma nr.3 “Tik brīnišķi”, nr.12 “Sirds, nebīsties! Sirds, uzticies!”, nr.26 “Skaņas brīnišķas”, 53. “Bērnība” K. Līdaka harmonizējumā, nr.55. Jaunības laiks”, nr.57 “Mūžam svētīgi tie brīži”;

Reliģiski ētisks mēnešraksts jaunatnei “Jaunatnes Draugs” nr.2. Izdevējs: Ansbachas Würcburgas latv. baptistu jaunatnes pulciņš. 1947.g. 1. jūlijā. Māc. H. Alnis. Garīga rosība. Garīgo dziesmu diena Ansbachā, 34.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_yjaf1947n02|article:DIVL211|query:K%C4%81r%C4%BCa%20L%C4%ABdaka|issueType:P;

“Latvju Vārds”, nacionāli vienoto latviešu laikraksts Zviedrijā nr.5 (451), 1950.g. 2. februārī (6. gads). Amerikā skan Latvijas himna (Latviešu studenta ASV Teksasas koledžā piedzīvotais – t.sk. par to, ka trīs amerikāņu meitenes, ietērptas latviešu tautas tērpos, pareizā latviešu valodā dzied Kārļa Līdaka komponēto sieviešu trio „Bērnība”), 4.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_ylbe1950n05|article:DIVL247|query:K%C4%81r%C4%BCa%20L%C4%ABdaka|issueType:P;

Laikraksts “Latvija” nr.12, 20.03.1954. Latvieši Sanpaulas jubilejā. Brazilijas chronika, 7.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_xlat1954n12|article:DIVL411|query:komponista%20L%C4%ABdaka|issueType:P;

“Baptistu draudžu dziesmu grāmata”. 1954.g. Izdevusi Latviešu Baptistu Apvienība, ASV. Iespiesta U.S.A. “Grāmatu drauga” spiestuvē. Vāku zīmējis Harijs Gricēvičs. 500 dziesmas, 398 lpp. K. Līdaka dziesmas nr.188 “Mūžam svētīgi tie brīži...” (“Krusta spēks”), nr.278 “Skaņas dvēselei pāri plūst brīnišķīgas” (“Skaņas brīnišķas”), nr.346 “Es zinu, cik tam debess dārga”;

Dziesmas vīru korim. Ar gaismas kopiju pavairotas notis Rīgas baptistu vīru koriem, 1950. gadi. Iespējams sastādījis Rūdolfs Krauja (dzim. Papeļuks). (Vismaz) 89 dziesmas, (107 lp.). K. Līdaka dziesmas nr. 1 “Dzīves rītā agrajā”, nr. 24. “Dziesmu vara”, nr.25 “Atsaucies brāli!”, nr.50 “Krusta spēks”;

Notis “Dziesmu strauts. Garīgu dziesmu krājums koriem I”. Izdevējs: Brazīlijas latviešu baptistu draudžu apvienība, 1963.g., 48 + 2 lpp., brošēts. Izmērs 23.7x16.0. Dažādu komponistu, t.sk. 4 Kārļa Līdaka dziesmas: nr.3 “Kas līdzi jūt...”, nr.6. “Tavs sargeņģels raud”, nr.23. “Šī ir tā Kunga diena” un nr.26 “Stāvi drošs!”. RMM Biezaišu mūzikas krātuve AMLK, inventāra nr.790416;

Notis “Dziesmu strauts. Garīgu dziesmu krājums koriem III”. Izdevējs: Brazīlijas latviešu baptistu draudžu apvienība, 1965.g., 47 + 2 lpp., brošēts (dziesmu nummerācija sākas ar 61. dziesmu, 97. lpp; kopā 144 +2 lpp.). Izmērs 23.3x16.2. Dažādu komponistu, t.sk. Kārļa Līdaka dziesma nr.63 “Pamošanās”. RMM Biezaišu mūzikas krātuve AMLK, inventāra nr.790418;

Notis “Dziesmas vīru koriem V sējums”. 1971.g. 111 dažādu komponistu (nr.518-629), t.sk. 3 K. Līdaka dziesmas: nr.584 “Atsaucies brāli” 159.-160.lpp., nr.585 “Mūžam svētīgi tie brīži” 161.lpp., nr.586 “Pamošanās” 162.-164.lpp., Edgara Alfreda Liepaskalns 259 lpp. rokrakstā ar tinti, iesiets cietos vākos. RMM Biezaišu mūzikas krātuve AMLK, inventāra nr.790249;

Baptistu draudžu Dziesmu grāmata II (otrais krājums). Amērikas Latviešu Baptistu Apvienība 1972.g. Sastādītājs V. Baštiks. 336 lpp. K. Līdaka dziesma "Dieva tuvumu sev lūdzam" ar A. Mētera vārdiem 284.lpp.;

Євангельский Співник, 1972. K. Līdaka dziesma J. Večeroka tulkojumā krievu valodā nr.50 Свят Бог, Господь наш и Творец 88.-90. lpp. (93-95/259) https://noty.propovednik.com/Public/_%D0%A1%D0%B1%D0%BE%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B8/%D0%84%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B3%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%A1%D0%BF%D1%96%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%BA-1972/%D0%84%D0%B2.%D0%A1%D0%BF%D1%96%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%BA-1972-%D1%81%D0%B8%D0%BD%D1%8C%D0%BA%D0%B0.pdf;

Нотный сборник духовных несен Евангельских Христиан Баптистов. Издание ВСЕХБ, Москва 1973. г., Московская типография № 17, 480 lpp. K. Līdaka dziesma "Ceļinieks uz debess mājām" ("Svēts") tulkojumā krievu valodā nr.117 "Свят Бог Господь" 391.-397.lpp.;

Skaņu plate "Kas mūs šķirs...?" Latviešu baptistu apvienoto koŗu dziesmu dienu ieskaņojumi. Amerikas latviešu baptistu koŗu apvienības izdevums. Izdevniecība: Harmonija, Chicago, (ASV) HLP-3020, 1976.g. Diriģenti: A.Purvs. V.Baštiks, E.Ķeris, Z.Vīķe un R.Kalnmals. Soliste G.Plostniece, ērģelniece E.Lagzdone, klavieres F.Stūrmane. 1.puse, 7. dziesma “Tik brīnišķi” (Ierakstīts Latviešu baptistu draudžu koŗu 27. dziesmu dienā Filadelfijā, 25.04.1976., 110 dziedātāji) https://www.discogs.com/Various-Kas-M%C5%ABs-%C5%A0%C4%B7irs/release/13130017;

Latvijas Baptistu draudžu dziesmu grāmatas melōdijas. Latvijas Baptistu draudžu brālības izdevums. Rīgā, 1979.g. Izdevējs: Latvijas PSR Evenģēliski kristīgo baptistu pārvalde. Iespiesta uz rotoprinta (un iesieta cietos vākos) LPSR Valsts izdevniecību, poligrafijas un Grāmatu tirdzniecības lietu  komitejas Apvienotā veidlapu uzņēmuma Rīgas tipografijā, Gorkija ielā 6. 310 dziesmas, 171 + 1 1lpp. K. Līdaka sieviešu koŗa dziesma “Pasaulē daudz tumsas” Jāņa Ezeriņa aranžējumā jauktam korim nr.310 166.lpp.;

“Laiks”, nr.68, 1982.g. 24. augustā. R.A. (Ralfs Augstroze). Baptistu dienas Nometnē (dziesmu vakars veltīts komponistam Kārlim Līdakam), 6.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_xlak1983n068|article:DIVL328|page:6|block:P6_TB00009|query:K%C4%80R%C4%BBA%20L%C4%AADAKA|issueType:P;

“Laiks”, nr.70, 1982.g. 29. augustā. Valda Lapsa. Latvijas baptistu III dziesmu svētki, 3.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_xlak1992n070|article:DIVL148|query:K%C4%81r%C4%BCa%20L%C4%ABdaka%20K%C4%81rli%20L%C4%ABdaku|issueType:P;

Coros sacros; hinos especiais para coros compilados por Arthur Lakschevitz. 10ª edição. Rio de Janeiro, Junta de Educação Religiosa e Publicaçãcoes (Juerp), 1982. Iekļautas 3 K. Līdaka dziesmas ar notīm, ar Artūra Lakševica tekstu portugāliski: nr.29 Deus ("Svēts"/"Ceļinieks uz debess mājām" Ežidiju Džiojas aranžējumā), nr.75 Dirige, ó Deus, os nossos destinos ("Bērnība" K. Līdaka harmonizējumā) un nr.84 Mocidade ("Jaunības laiks");

"Dziediet, teiciet". Garīgu dziesmu krājums koŗiem. Amerikas latviešu baptistu draudžu koŗu apvienība, 1982. Sastādījis Viktors Baštiks. K.Līdaka dziesmas – nr.9 "Tik brīnišķi" 15.lpp., nr.10 "Svēts" (Ceļnieks uz debess mājām) 16.-19.lpp., nr.11 "Stāvi drošs” 20.-23.lpp., nr.12 "Tik Viens to zin" 24.-25.lpp., nr.13 “Bija ilgas” 26.-28.lpp., nr.14. "Skaņas brīnišķas" 29.lpp., nr.15. "Jel netiesā" nr.30.-31.lpp., nr.16 "Kas līdzi jūt..." 32.-34.lpp., nr.17 "Jaunības laiks" 35.-37.lpp., nr.18 "Naktī - Veries, veries gaismas debess" 38.-40.lpp., nr.19. "Sirds, nebīsties" 41.lpp., nr.20 "Man mājoklis ir vietā skaistā" 42.lpp., nr.21 "Par godu Jēzum" 43.lpp., nr.22 "Es zinu, cik tam debess dārga" 44.lpp., nr.23 "Jaunatnes dziesma - Par svētu dzīvi cīņā eji" 45.lpp., nr.24 "Atsaucies, brāli" 46.lpp., nr.25 "Dzīves rītā agrajā" 47.lpp., nr.26 "Šķīsta sirds" 48.lpp., nr. 27 "Bērna lūgšana" 49.lpp. un nr.28 "Miega dziesmiņa" 49.lpp. https://www.trimdadimdbooks.com/product/5836/Dziediet-Teiciet-Garigu-Dziesmu-Krajums--Koriem-Bastiks-Viktors;

Laikraksts "Rīgas Balss" nr.122, 29.05.1989. Benjamiņš Dzirnieks. Taimiras „aparēlis”, 4.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/riba1989n122|article:DIVL140|page:4|block:P4_TB00003|query:Taimiras%20apar%C4%93lis|issueType:P;

Latvijas Radošo savienību laikraksts “Literātūra un Māksla” nr.51 (2349). 1989.g. 23. decembrī. Mūzika. Guntars Pupa. Ieskats latviešu garīgās mūzikas vēsturē, 12.-13.lpp. (Lapa 11-12 no 15) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/lima1989n051|article:DIVL385|page:11|block:P11_TB00002|query:K%C4%81rli%20L%C4%ABdaku%20K%C4%81rlis%20L%C4%ABdaks|issueType:P;

"История Евангельских Христиан-Баптистов в СССР". Издание Всесоюзного Совета Евангельских Христиан-Баптистов, Москва, 1989. Ленинградская типография № 2 головное предприятие ордена Трудового Красного Знамени Ленинградского объединения «Техническая книга» им. Евгении Соколовой Государственного комитета СССР по печати. 198052, г. Ленинград, Л-52, Измайловский пр., 29. 623 (619) lpp. Par K. Līdaku 361. (356.), 367. (362.), 370. (365.) un 578. (573.) lpp. https://mbchurch.ru/upload/iblock/b044d859a8847d7de9541fccf8d8566f/historyofecb33isff.pdf;

Nošu krājums "Evanģelizācijas nedēļa Cerība '91, Rīga 21.-25.V. Dziesmas koriem". Sastādītāja: L. Godiņa. Notis rakstījis: A. Martinsons. Izdevējs: LBDS Koŗu apvienība, Rīga, 1991.g. Brošēta, 15 dziesmas 24 lpp. K. Līdaka dziesma "Tavs sargeņgels raud" nr.12;

“Latvju mūzika”. Izdevējs: Latvian Choir Association in the United States Inc. Periodisks rakstu krājums nr.21. 1992.g. Pauls Dambis. Viktors Baštiks latvju mūzikas ceļos. 2272. lpp. (Lapa 10 no 148) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_xlmu1992n21|article:DIVL33|query:K%C4%81rli%20L%C4%ABdaku%20L%C4%ABdaka|issueType:P;

Grāmata “Latviešu baptistu darbinieki II”. Andreja Arāja red. Toronto. Apgāds Rīga, 1992.g., 68., 106., 159. lpp. https://books.google.lv/books?id=lKknAQAAIAAJ&focus=searchwithinvolume&q=l%C4%ABdaks;

LBDS žurnāls "Baptistu draudzēm" nr.4(16) 1993. gada jūlijs. Liepājas baptistu Ciānas draudzes mācītājs Jānis Tervits "Kārlis Līdaks", 14.-17.lpp.;

Nošu krājums "Garīgo dziesmu svētki. Liepāja 1995. gada 28. maijā". Formāts 60x84/8, ofsetiespiedums, brošēta. Metiens 1000 eksemplāri. Iespiesta Liepājas tipografijā A.Pumpura ielā 10. 24 dziesmas, 18 lpp. K. Līdaka dziesma "Šķīsta sirds", 12. lpp.;

"Kārlis Līdaks un viņa darba mūžs". Materiālus sakārtojusi K.Līdaka dzīvesbiedre Emīlija Līdaka no Līdaku ģimenes archīva. Rīgā, 1996.g., 3 eks., 586.lpp.;

Triju zvaigžņu gaismā. 1.grāmata. Latvijas Vēstnesis. Rīga,1997.g. 325.lpp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0300023457|page:329|issueType:B;

Laikraksts “Latvijas Vēstnesis” nr.98/99 (1558/1559), 26.03.1999. “Cik sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu…” Dr. art. prof. Oļģerts Grāvītis. Staļiniskajās represijās cietušo mūziķu un ar mūzikas mākslu saistīto Latvijas kultūras darbinieku saraksts, 7. lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/latv1999n098-099|article:DIVL445|query:Latvijas%20LIDAKS%20komponists|issueType:P, http://lpra.vip.lv/muziki.htm;

“Latvju mūzika”. Izdevējs: Latvian Choir Association in the United States Inc. Periodisks rakstu krājums nr.27. 1999.g. Pauls Dambis. Vai pirmā ciešripa ar garīgām sōlo dziesmām? 3175. lpp. (Lapa 61 no 152) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_xlmu1999n27|article:DIVL374|query:K%C4%81r%C4%BCa%20L%C4%ABdaka|issueType:P;

“Latvijas baptistu vēsture. Faktu mozaīka”. Jānis Tervits; Latvijas Baptistu draudžu savienība. Rīgā, 1999.g., 598 lpp. Par K.Līdaku 332., 336., 341.-343. lpp. https://books.google.lv/books?hl=lv&id=HHwgAQAAIAAJ&focus=searchwithinvolume&q=l%C4%ABdaks;

Modris Eksteins. Walking Since Daybreak: A Story of Eastern Europe, World War II, and the Heart of Our Century (Boston, New York: A Peter Davidson Book, Houghton Mifflin Company, 1999), on 4th photo and on page 118 https://books.google.lv/books?id=BKhJpkWd_KcC&pg=PA118&dq=k%C4%81rlis+L%C4%ABdaks&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwj91vHOl8DpAhUKrosKHYgiBAUQ6AEIJzAA#v=onepage&q=k%C4%81rlis%20L%C4%ABdaks&f=false;

Latviešu koŗdziesmas antoloģija. XI.sējums. 1873-1940. Lūgšana. Garīgas dziesmas jauktajiem, sieviešu un vīru koŗiem a capella. Rīga: SIA SOL 2000.g., 23., 29., 30., 206.-209.lpp. https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/krlis-ldaks/darbi;

Dziesmas garīgai izaugsmei. Sastādījuši Liepājas Ciānas draudzes jaunieši 2000. gadā, rev. 26.09.2016., 21. dziesma “Kungs, es nabags grēcinieks” https://issuu.com/vernerssteinbergs/docs/jauniesu-dziesmu-lapa-2000-ciana;

“Сборник духовных гимнов. Том 2”. (c нотами). Лучшие хоровые произведения русских и зарубежных авторов. Ответственный за выпуск: Ткачук В.Ф. Издатель: Христианская служба семьи и здоровья, 2000 г. 256 стр., тверд.переплет. Формат (размеры): 168х243х18. K. Līdaka krievu valodā iztulkotā dziesma "Tavs sargeņģel's raud" - Твой ангел плачет, 43. lpp.;

Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. Latvijas Valsts archīvs. Rīga: SIA Nordik, 2001.g., il., 549.lpp.;

Modris Ekšteins. Ceļā kopš rītausmas. Stāsts par Austrumeiropu, Otro pasaules kaŗu un 20.gadsimta sirdi. Rīga: Apgāds "Atēna", 2002.g., 4.fotografijā un 162.lp.;

“Vai tie bijām mēs”. Modris Ginters. Atmiņu liecību un dokumentu krājums par draudžu dzīvi Latvijā Padomju gados (1940 – 1990). Rīga, 2005.g. 29., 57., 124., 181., 306., 326., 376., 612., 613., 798., 800. lpp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305065695|article:DIVL3629|page:828|issueType:B;

Сборник для смешанного хора "Будь моим светом", 96 стр. Составитель: Пацюк, Денис. Издатель: Музыкальный факультет Минской Богословской Семинарии (Союз церквей ЕХБ Беларуси), Минск 2006.g. K. Līdaka krievu valodā tulkotā dziesma “Твоё сердце плачет” (Tavs sargeņģel’s raud) nr.22 https://www.cxmusic.org/2011-04-15-00-45-33/197-2012-02-13-18-54-54;

Latvijas Enciklopēdija. 4.sējums. Galv. red. Sigita Hirša. Rīga, 2007.g., SIA „Valērija Belokoņa izdevniecība”, 113.lpp.;

Latvijas valsts 90 gadi. Pēteris Apinis, SIA „Medicīnas apgāds”, Rīga, 2008.g., 232|233 (153/171) lpp. https://apinis.lv/wp-content/uploads/2020/03/Latvijas_valsts_90_gadu_gramata_compressed.pdf;

Amerikas Latviešu Baptistu Apvienības mēnešraksts „Kristīgā Balss” 2010. g. janvāris/februāris/marts nr.1. Kristīgās Balss korespondenta Arbija Lauvas teksti un foto „Rīgas Āgenskalna draudzes korim – 130”, 18.-19.lpp. http://latvianbaptistsinamerica.org/files/KB-10-1A.pdf;

LBDS Padomes informātīvs izdevums “Baptistu Vēstnesis”, septembris 2011.g. LBDS Muzikālās kalpošanas apvienības kongress un 120 gadu svinības Pāvilostā un Sakā 2011. gada 22.-24. jūlijā. Iz vēstures, 5. lpp. https://docplayer.lv/116284002-Septembris-pa%C5%A1izmaksa-0-40-ls-latvijas-baptistu-draud%C5%BEu-savien%C4%ABba-nesen-dzird%C4%93ju-b%C4%ABskapa-p%C4%93tera-spro%C4%A3a-st%C4%81st%C4%ABto-par-braz%C4%ABlijas-la.html;

Kārļa Līdaka 120. dzimšanas dienas atceres koncerts Rīgas Semināra draudzē, Lāčplēsa ielā 37, 2013. gada 19. oktōbrī. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienības (MKA) ieraksts 

Komponistam, diriģentam, vijolniekam un mūzikas pedagogam Kārlim Līdakam 120 - koncerts 19.10.2013.
https://www.lbds.lv/zinas/komponista-karla-lidaka-atceres-koncerts;

Koncerts „Kārlim Līdakam – 120”. Arbijs Lauva. Baptistu Vēstnesis – LBDS Padomes informātīvs izdevums. 12.2013., 9.lpp. https://www.lbds.lv/uploads/resources_files/46/baptistu-vestnesis-2013-12.pdf;

© Ervīns Jākobsons https://www.laikmetazimes.lv/2019/12/15/latvijas-kristigo-konfesiju-vesture-baptisti-1dala/;
https://www.laikmetazimes.lv/2020/01/31/latvijas-kristigo-konfesiju-vesture-baptisti-%E2%80%93-2dala/;

Mūzika Latvijā. Personālijas: LĪDAKS Kārlis (1896 - 1942) http://www.music.lv/scripts/music/katpage_pinfo.asp?val=1&pid=1592;

(Gulaga skaņa. Mūzika un mūziķi padomju piespiedu darba nometnēs no 1920. līdz 1950. gadiem). Der Klang des Gulag. Musik und Musiker in den sowjetischen Zwangsarbeitslagern der 1920er- bis 1950er-Jahre. Inna Klause, Göttingen, Vandenhoeck & Ruprecht unipress, 2014 https://www.researchgate.net/publication/264922135_Der_Klang_des_Gulag_Musik_und_Musiker_in_den_sowjetischen_Zwangsarbeitslagern_der_1920er-_bis_1950er-Jahre;

Сборник Песни Христиан, Том 3. Сборник хоровых произведений. Издание второе, переработанное и исправленное. Музыкально-хоровой отдел МСЦ ЕХБ. © 2015 Издательство "Христианин" МСЦ ЕХБ https://mscmusic.org/collections/1;

Бадиков Роман Андреевич. (Диссертация в МГУ имени М.В. Ломоносова, 11 декабря 2017 года) “Военно-управленческая деятельность Г.Х. Эйхе (Indriķis Eiche (Ēķis) https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%AD%D0%B9%D1%85%D0%B5,_%D0%93%D0%B5%D0%BD%D1%80%D0%B8%D1%85_%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87)) в период Гражданской войны на востоке России (1918-1921 гг.)”. K. Līdaks pieminēts 56.-57.lpp. (page 57-58 of 410) https://docplayer.ru/67098358-Badikov-roman-andreevich-voenno-upravlencheskaya-deyatelnost-g-h-eyhe-v-period-grazhdanskoy-voyny-na-vostoke-rossii-gg.html;

Kristīgās vadības koledža http://www.kvk.lv/teologiskas-izglitibas-celos/;

Nacionālā enciklopēdija Latvija, LNB 2018. Galv. red. Valters Ščerbinskis. Oļegs Jermolājevs "Baptistu Baznīca", Kārlis Līdaks, 699.lpp. (https://enciklopedija.lv/skirklis/22208-baptistu-bazn%C4%ABca-Latvij%C4%81);

Lichterfelda fonda (Stiftung Lichterfeld) apkopotais dažādu režīmu vajāto, represēto un nogalināto komponistu saraksts http://www.echospore.de/Lidaks_Karlis.shtml;

https://www.geni.com/people/K%C4%81rlis-L%C4%ABdaks/6000000039761827758;

Latviešu komponista Kārļa Līdaka (1893 - 1942) garīgā mūzika - Sacred music of Latvian composer Kārlis Līdaks https://www.youtube.com/playlist?list=PLekg3eBBA-UZ8POSyzo_YxpWXDtjuzDda;

Kārļa Līdaka dziesmu notis LNB Mūzikas un Audiovizuālā lasītavā (autors: Līdaks Kārlis 1893-1942) https://kopkatalogs.lv/F/CKIREF51JL61P72N3I7EQT2CY8DRBJVTG45QXHU2955Y2QQ11D-00284?func=find-b&request=L%C4%ABdaks+K%C4%81rlis+1893-1942&find_code=AUT&adjacent=Y&x=23&y=12&filter_code_1=WLN&filter_request_1=&filter_code_2=WYR&filter_request_2=&filter_code_3=WYR&filter_request_3=&filter_code_4=WFM&filter_request_4=;

Interneta meklētājs Primo https://primolatvija.hosted.exlibrisgroup.com/primo-explore/search?query=any,contains,K%C4%81rlis%20L%C4%ABdaks%201893-1942&tab=default_tab&search_scope=default_scope&vid=371KISC_VU1&lang=lv_LV&offset=0;

Latvijas Mūzikas informācijas centra latviešu komponistu datubāze https://www.lmic.lv/lv/komponisti/karlis-lidaks-4702#!/;

Latvian Music Information Centre / SKANI Latvian Composers Database in English https://www.lmic.lv/en/composers/karlis-lidaks-4702#!/.

Avoti: youtube, wikipedia.org, periodika.lv, LVVA, lnb.lv, ASV latviešu laikraksts "Laiks"

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jēkabs LīdakaJēkabs LīdakaTēvs10.09.185926.01.1941
        2Raimonds LīdaksRaimonds LīdaksDēls29.03.192516.07.2014
        3Rasma ZīverteRasma ZīverteMeita08.12.192330.01.2019
        4Paulīne ĀboliņaPaulīne ĀboliņaMāsa22.02.189018.01.1972
        5Emīlija LīdakaEmīlija LīdakaSieva30.01.189909.03.1993
        6Kristaps CēsnieksKristaps CēsnieksSievas/vīra tēvs22.07.186407.02.1916
        7Zigrīda BrilovskaZigrīda BrilovskaVedekla14.03.192525.03.2014
        8
        Kārlis LīdakaMazdēls09.04.1971
        9
        Alfrēds LīdaksBrālēns/māsīca00.00.1881
        Birkas