Kārlis Līdaks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.07.1893
Miršanas datums:
29.06.1942
Apglabāšanas datums:
29.06.1942
Tēva vārds:
Jēkabs
Papildu vārdi:
Lihdak, Lihdaks, Līdaka, Лидакъ Карлъ, Лидак Карл Яковлевич, papiņš, Čižiks
Kategorijas:
Diriģents, Grāmatvedis, Komponists, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Vijolnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Diriģents, komponists un mūzikas pedagogs; sakomponējis 56 dziesmas – 27 jauktā koŗa dziesmas, 17 sieviešu koŗa dziesmas, 9 vīru koŗa dziesmas un 3 sōlo dziesmas; apmēram trīs ceturtdaļas no tām komponētas ar reliģiskās dzejas vārdiem. Kārļa Līdaka labākajām dziesmām raksturīga vienkārša un kodolīga, bet pietiekami oriģināla mūzikālā doma, skaidra un nepārspīlēta izteiksme, nevainojama gaume. Divus gadu desmitus bijis redzamākais Latvijas baptistu draudžu koŗu diriģents. Kārļa Līdaka komponēto dziesmu teksti ir atdzejoti vairākās valodās un, pēc pašreiz pieejamās informācijas, dažas viņa kompozīcijas tiek dziedātās krieviski, baltkrieviski un portugāliski.

Dzimis 27. (15. pēc v. st.) 07.1893. Rīgā Torņakalna (Thorensberg) dzelzceļa stacijas strādnieka Jēkaba Līdaka (Lihdak, 10.09. (29. 08. pēc v. st.)1859. Salgales pag. Rencelēs (Renzel) – 26.01.1941. Rīgā  un Annas, dzim. Ozols (Ohsol, 1.09. (20.08. pēc v. st.)1859. Bauskā – 14.08.1926. Rīgā) ģimenē – jaunākais no trim bērniem; brālis Jēkabs Līdaks (25.(13. pēc v. st.)05.1888. Rīgā – ?12.1936. Ļeņingradā, PSRS) un māsa Paulīne, prec. Āboliņa (22. (10. pēc v. st.) 02.1890. Rīgā – 18.01.1972. Rīgā).

Vecāki, pirms pārcelšanās uz Rīgu pēc laulībām 1887., bijuši laukstrādnieki Kurzemes gub. Bauskas apr. Mežotnes pag.

No bērnības mācījies vijoles spēli pie sava brālēna – kapelmeistera un vijolnieka, Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes jauktā koŗa vadoņa (diriģenta) Alfreda Jāņa d. Līdakas (Alfred Lihdak, 14.(2. pēc v. st.)07.1888. Rīgā – Standgericht lauka kaŗa tiesas tiesāts un nošauts vācu baltā terora laikā 29.05.1919. Rīgā).

No 08.1902. mācījies Āgenskalna pilsētas zēnu sākumskolā (Гагенсговское городское мужское начальное училище, bij. Hagenshofsche Stadt Knabenschule).

Pēc 1.01.1906. veiktās četru Rīgas sākumskolu apvienošanas, 16.05.1906. nolicis gala eksāmenus un 1.06.1906. beidzis Rīgas pils. Švarcmuižas savienotās elementārskolas (Соединенныя Рижскiя городскiя начальныя училища въ Шварценгофскомъ школьномъ домѣ).

No 08.1906. mācījies Rīgas pils. Tirdzniecības skolā (Рижская Городская Торговая Школа), kuŗas pilno kursu beidzis 5.06.1912.

No 14 gadu vecuma (1907) vadījis Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes Šampēteŗa svētdienas skolas kori.

15.02.1909. ievēlēts par Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadoņa (diriģenta) E. Vecmaņa palīgu. 3.11.1909. ievēlēts par koŗa galveno vadoni. No 11.1909. - 07.1915. un no 09.1917. - 1923. bijis Āgenskalna baptistu draudzes koŗa vadonis.

No 24.09.1912. līdz 22.07.1915. strādājis kantoristu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības (Торгово-Промышленное Экономическое Общество) kantorī Rīgā. 1915. gadā jūlijā strādājis par rakstvedi un grāmatveža palīgu Tirgotāju un rūpnieku ekonomiskās sabiedrības mašīnu fabrikā.

I pasaules kaŗa laikā 24.07.1915. devies bēgļu gaitās pie radiem uz Pobuchovu, Smoļenskas guberņu (Побухова, Смоленская губерния), Krievijā. No 26.07. - 11.09.1915. dzīvojis Pobuchovā. 12.09.1915. ieradies Maskavā un apmeties uz dzīvi pie brāļa Jēkaba. 1915-17 dzīvojis un strādājis Maskavā. No 21.09.1915.-07.1917. strādājis par grāmatveža palīgu, un pēdējos 6 mēnešus par galveno grāmatvedi tirgotāja Fadeja Fišbeina (Фаддей Абрамович Фишбейнъ) Maskavas Antifrikciono metālu un kompozīciju fabrikas (Московская фабрика Антифрикционных металлов и композицiй) grāmatvedības kantorī.

No 1.01.1916. - 9.07.1917. bijis Maskavas latviešu baptistu bēgļu koŗa vadonis.

3.09.1916. mēnesgaismā kristīts Maskavas upē pie Zvirbuļa kalniem (Воробьёвы горы).

12.07.1917. atstājis Maskavu un ar vilcienu caur Sanktpēterburgu devies atvaļinājumā uz Rīgu, apciemot vecākus. 14.07.1917. ieradies Rīgā. Pēc vācu kaŗaspēka ienākšanas Rīgā 3.09. (21.08. pēc vecā stila) 1917., nav varējis atgriezties Maskavā un palicis Rīgā. Kā vijolnieks mūzicējis Rīgas restorānos un kinoteātŗos (09.1917.-04.1919.), sniedzis privātstundas, turpinājis koŗdiriģenta darbību un no 8.01.1918. divas reizes nedēļā pilnveidojies vijoles spēlē pie Latvijas Konservātorijas mācībspēka – itāļu vijolnieka, prof. Edmondo Lučīni (Edmondo Lucini, 1886 Mantujā (Mantua), Itālijā - 18.11.1922. Berlīnē, Vācijā).

Būdams daudzējādā ziņā autodidakts, 19.01.1923. izturējis pārbaudījumus Latvijas Konservātorijā, kuŗos apliecinātas viņa spējas vadīt mūzikas mācību, sevišķi koŗa dziedāšanā vidējā tipa mācību iestādēs. Ar Izglītības ministrijas Skolu departamenta vidusskolu skolotāju cenza komisijas 11.09.1923. lēmumu apstiprināts kā vidusskolu skolotāju kandidāts ar tiesībām mācīt dziedāšanu.

Latvijas Baptistu draudžu savienības (turpmāk – LBDS) Garīgā semināra dziedāšanas un mūzikas skolotājs (1922-33 un 1937-40). Nodibinājis un vadījis Semināra stīgu orķestri.

Rīgas Semināra baptistu draudzes koŗa diriģents (1923-32 un 1937-41).

LBDS Koŗu apvienības dibinātājs 6.01.1930. Rīgā, bijis apvienības priekšnieks (1930-38 un 1939-41). Bijis Latvijas baptistu koŗu komitejas priekšsēdis.

Kā gados jaunākais koŗdiriģents 17 gadu vecumā ar Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes kori piedalījies V Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1910); LBDS dziesmu svētku virsdiriģents Liepājā (1925 un 1935).

1925. gadā LBDS apgādniecībā izdots Kārļa Līdaka sastādītais izdevums "Dziesmu pērles" – dziesmas ar notīm vienai, divām un trim balsīm ar pavadījumu. Sastādījis arī dziesmu krājumu "Ticības dziesmas".

9.03.1919. mobilizēts Padomju Latvijas (LSPR) armijā, 10.03.1919. ieskaitīts 17.latviešu kājnieku (strēlnieku) pulka (vēlāk pārdēvēts par II pulku) Mūzikantu komandā un 23.03.1919. ar Mūzikantu komandu atstājis Rīgu. No LSPR armijas dezertējis 29.05.1919. un 4.06.1919. atgriezies Rīgā.

31.05.1919. ieskaitīts brīvprātīgi Latvijas Nacionālajā armijā, Cēsu pilsētas komandatūrā pie rakstu darbiem.

No 1919-40 dienējis Latvijas armijā. No 3.06.1919. dienējis Ziemeļlatvijas brigādes (15.07.1919. pārdēvēta par 2. Vidzemes, bet 9.08.1919. par Vidzemes divīziju) štābā. 1.08.1919. iecelts par Vidzemes divīzijas jaunāko rakstvedi. 1.11.1919. iecelts par vecāko rakstveidi un apstiprināts par divīzjas štāba Administrātīvās daļas adjutanta palīgu. 1.01.1920. iecelts 1. šķiras darbvedi Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas Papildu nodaļā.

Ar Armijas virspavēlnieka 5.11.1919. pavēles nr.72 6.p. paaugstināts par kaŗa laika ierēdni skaitot no 1.11.1919. 15.06.1922. par izdienu paaugstināts par 5. šķiras kaŗa ierēdni skaitot no 1.05.1921. 1.07.1921. iecelts par Apsardzības ministrijas Kancelejas darbvedi. Ar Valsts prezidenta pavēli nr. 483, paaugstināts par 4. šķiras kaŗa ierēdni ar izdienu no 1.05.1925. 9.09.1925. iecelts par Kaŗa ministrijas Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas grāmatveža a.p.i. No 1.08.1927. iecets par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas Kredītu nodaļas darbveža a.p.i. No 17.01.1928. iecelts par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas Kredītu nodaļas vecākā grāmatveža a.p.i. 14.11.1928. apstiprināts vec. grāmatveža amatā. 5.08.1929. iecelts par Bruņošanas pārvaldes Apgādības daļas grāmatvedi. Ar Valsts prezidenta 20.08.1929. pav. nr.455, dienesta labā pārvietots uz Kaŗa ministrijas Budžeta un kredītu pārvaldi, un izslēgts no Bruņošanas pārvaldes kaŗavīru sarakstiem. 12.11.1929. apstiprināts par Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nodaļas darbvedi. 1.03.1930. iecelts par Budžeta un kredītu pārvaldes Apgādības nodaļas vecāko darbvedi. 

No 15.02.1931. apmeklējis administrātīvo virsnieku kursus, kuŗus beidzis 11.06.1931.

19.05.1933., sakarā ar Budžeta un kredītu pārvaldes likvidēšanu, pārskaitīts Apgādes pārvaldē. 26.05.1933. ieskaitīts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas vecāko darbvedi.

Ar Valsts prezidenta 17.11.1933. pavēli armijai un flotei nr.68.6 pārdēvēts par administrātīvo virsleitnantu (vlt.) skaitot no 1.05.1922. Ar Valsts prezidenta 17.11.1933. pavēli armijai un flotei nr.68.3 paaugstināts par izdienu administrātīvā kapteiņa leitnanta (klt.) dienesta pakāpē skaitot no 1.05.1926.

16.10.1935. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas vecākā grāmatveža a.p.i. 25.01.1936. apstiprināts vecākā grāmatveža amatā.

 Ar Valsts prezidenta 30.06.1936. pavēli armijai un flotei nr.19.8 paaugstināts par izdienu administrātīvā kapteiņa (adm. kpt.) dienesta pakāpē skaitot no 1.05.1926.

No 1.06. līdz 23.08.1936. bijis Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Apgādības (Pasūtījumu) nodaļas priekšnieka a.p.i. 24.08.1938. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas Budžeta un grāmatvedības nodaļas vecāko grāmatvedi. 1.11.1938. iecelts par Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieku.

Dienesta laikā Latvijas armijā apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas kaŗa piemiņas zīmi, Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 g. jubilejas piemiņas medaļu, TZO (V šķ., 1934); piešķirta Latvijas armijas virspavēlnieka štāba krūšu nozīme.

Pēc 1. padomju okupācijas 06.1940. turpinājis dienestu Latvijas Tautas armijā kā Apgādes pārvaldes Finanšu daļas mobilizācijas virsnieks.

No 1.09.1940. līdz 14.06.1941. dienējis Sarkanās armijas 24.teritoriālā strēlnieku korpusā; no 3.10.1940. bijis korpusa štāba Finanšu daļas 3.nodaļas priekšnieks, no 23.11.1940. bijis 181.strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nod. grāmatvedis.

15.11.1940. piešķirta Sarkanās armijas 2.ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe.

18.09.1921. Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā salaulājies ar Emīliju Lūciju Mildu, dzim. Cēsnieks (30.01.1899. Rīgā – 9.03.1993. Rīgā). 23.09.1921. Rīgas pils. Dzimtsarakstu nodaļā salaulājis nodaļas pārzinis Fromholds Braunšveigs. Ģimenē ir 3 bērni: meita Laimdota (16.08.1922. Rīgā), meita Rasma Lilija (8.12.1923. Rīgā - 30.01.2019. Rīgā) un dēls Raimonds (29.03.1925. Rīgā – 16.07.2014. Rīgā).

Arestēts 14.06.1941. Gulbenē. Deportēts uz Krasnojarskas novadu, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Labošanas darbu nometņu un koloniju galvenās pārvaldes Noriļskas labošanas darbu nometni (Noriļlags), PSRS. Ievietots PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Noriļlaga Operātīvās daļas cietumā (centrālā izmeklēšanas izolatorā) Noriļskā. 

Apcietinājuma laikā, 1941. gada rudenī atteicies no PSRS pirmās okupācijas laikā Latvijas pilsoņiem uzspiestās PSRS pilsonības. Kārlis Līdaks savu atteikšanos no PSRS pilsonības 1941. gada 26. novembrī krievu valodā pašrocīgi uzrakstītajā liecībā - paskaidrojumā pamatoja šādi: "Man ir dedzīga vēlme, pēc kaŗadarbības izbeigšanas, atgriezties dzimtenē un būt kopā ar saviem tuviniekiem. Doma, ka pēc kaŗa mana dzimtene varētu neatrasties PSRS sastāvā, bija vienīgais iemesls, kādēļ es atteicos no PSRS pilsonības." (skat. pie fotografijām  - paskaidrojums par atteikšanos no PSRS pilsonības. Apcietinājumā Noriļskā 26.11.1941.).

Ar KPFSR Taimiras apvidus tiesas izbraukuma sesijas 23.12.1941. spriedumu Noriļskā sodīts ar 10 gadiem labošanas darbu nometnē un ar augstāko soda mēru – nošaušanu un visa personiskā īpašuma konfiskāciju, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58-10. panta 1.daļu un 19-58-1. panta „b” punktu par to, ka „būdams brīvprātīgais Latvijas armijā 1919-20 karojis pret Sarkano armiju; būdams Sarkanās armijas komandieris, veicis pretpadomju aģitāciju; atteicies no PSRS pilsonības utt.”.

Nošauts Noriļskā 29.06.1942.

Ar 5.10.1960. KPFSR Augstākās tiesas prezidija lēmumu notiesājošais spriedums atcelts, un krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ; rehabilitēts pēc nāves.

Ar PSRS Aizsardzības ministra 31.12.1960. pavēles nr.01986 2.25 punktu 2. ranga intendants Līdaks Kārlis Jēkaba dēls tiek "izslēgts no Padomju armijas un Jūŗas kaŗa flotes sarakstiem, sakarā ar viņa nāvi", un viņa atraitnei Emīlijai Līdakai tiek piešķirta militārpersonu izdienas pensija.
 

*****************************************************************************************************************************************

Kārlis Līdaks sava raksta “Baptistu koŗu dziedāšana” Jāņa Kronlina redakcijā apkopotajā un LBDS 1935. gadā Rīgā izdotajā Latvijas baptistu draudžu 75 gadu darbības apskatā “Uz augšu!” ievadā raksta: ⹂Mūsu mazā latvju tauta ar savu bagāto un krāšņo dziesmu pūru var nevien sacensties ar citām tautām, bet droši var nostāties citu tautu priekšgalā, jo tik lielu un tik krāšņi darinātu dziesmu pūru neviena cita tauta nevar uzrādīt. Latvju tautas dvēseles prasību – visu piedzīvoto un pārdzīvoto, vai tie būtu prieki vai bēdas, cerības vai skumjas, smiekli vai asaras, – izteikt dziesmā, apliecina skaistais pantiņš:
„Dziedot dzimu,
Dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju.” 

*****************************************************************************************************************************************

Mācītājs un dzejnieks Vilis Dzelmītis (1908 – 1991) savās atmiņās "Dzīvā ūdens lāses", kas 1986. gadā izdotas ASV, raksta: "Līdaks katru dziesmu prata tik niansēti un ar tādu emōcionālitāti iemācīt, ka prieks bija pašam dziedāt un klausītājiem ar baudu klausīties. Līdakam piemita arī veselīgs humors, kas ne reti izpaudās mēģinājumos. Viņš bija prasīgs un, ja nedziedāja, tā kā viņš vēlējās un gribēja, tad dziedātāji saņēma repliku – cālīši".

*****************************************************************************************************************************************

Izvilkumi no pirmskaŗa Latvijas armijas (PSRS pirmās okupācijas laikā Sarkanās armijas) leitnanta Benjamiņa Dzirnieka https://timenote.info/lv/Benjamins-Dzirnieks raksta "Vēsture: zināšanai un pārdomām. Taimiras „aparelis” avīzē "Rīgas Balss", 29.05.1989., 4.lpp.: 

"1941. gada 14. jūnijā Litenes mežā mani kopā ar citiem latviešu  virsniekiem  arestēja. Kā tas notika, tas šodien daudziem ir zināms no publikācijām presē. Mana aresta laikā nošāva virsleitnantu Freimani. Noriļskā, uz kuŗieni mūs aizveda, strādājām, badā  mirdami, neiedomājamos  apstākļos, un tikai 1943. gadā mūs sāka tiesāt.

Tad jau no mums nekas daudz vairs nebija palicis pāri. Nezinu, kā pavēle tā bija, bet orgāni, kas pārstāvēja Taimiras apgabaltiesu, sarīkoja visiem 1941. gadā uz Noriļsku atvestajiem latviešiem  tiesas  procesu, lai noteiktu sodu katram arestētajam. Man piesprieda astoņus gadus, citiem – desmit, citiem – nāves sodu.

Iepriekšējā  izmeklēšana bija turpinājusies vairāk nekā gadu. Liecības un apsūdzēto paraksti bija iegūti  ar draudiem un spīdzināšanu nopratināšanās.

Atmiņā palicis pēdējais gājiens uz pirti pirms stāšanās tiesas priekšā. Priekštelpā izģērbāmies kaili un atdevām karsētavā driskas, kas bija palikušas pāri no mūsu apģērba... Mēs bijām vesels ģindeņu pulks, kas ar pēdējām asinīm baroja lielas un  treknas utis. Pie mums priekštelpā pienāca divas baltos virsvalkos ģērbtas sievietes, laikam ārstes. Vecākā dažus no mums pagrozīja, apskatot no visām pusēm, tad pateica jaunākajai: „Podkormitj  bi ...?”* (* vajadzētu pabarot). Toreiz mēs nenojautām, ka no cinisma līdz sadismam ir tikai viens solis.

Pēc pirts karstuma četrdesmit grādu salā (sākās sniega vētra) veselas divas stundas mūs turēja pie pirts vārtiem, sakot, ka nav konvoja, kas mūs aizved. Rezultātā vairāki cilvēki  apsaldēja  kāju un roku pirkstus, ko vajadzēja amputēt. Vēlāk daudzi  krita no kājām smagā  plaušu karsoņa drudzī.

Pēc pāris dienām  pastiprinātā konvoju un suņu aplenkumā mūs dzina uz vietu, kur vajadzēja izšķirties mūsu turpmākajam  liktenim. Varbūt vēl  šodien Noriļskā  redzama šī necilā sarkano ķieģeļu celtne, kas toreiz  bija iekārtota cietuma vajadzībām un nosaukta par izolatoru. Patiesībā tā bija šķirotava, kur izlēma – kam lode, kam ilgu gadu  mokas.

Gaŗais  koridors,  kur kreisajā  pusē atradās cietuma  kameras, bija pārpildīts. Nebija vietas, kur pagriezties, tāpēc mūs, kādus  piecpadsmit cilvēkus, kas atradāmies kolonnas astē, konvojs stumšus iestūma kādā vāji apgaismotā telpā, kuŗas apveidus  mēs  sākām apjaust  tikai vēlāk. Salti  drebuļi mūs pārņēma, kad sapratām, kur atrodamies. Te viss bija pārāk šausmīgs savā  nepārprotamajā primitīvismā un mērķtiecīgajā lietišķumā. Vēlāk, tiesas procesa laikā, kas ilga apmēram mēnesi,  mēs pilnīgi  pārliecinājāmies, kāda nozīme šai baismīgajai telpai ir daudzu cilvēku iznīcināšanā.

Tā sākās ar durvīm, kas bija apsistas ar skaņu necaurlaidīgu materiālu no iekšpuses un ārpuses. Tikko sargs notiesātajam atvēra  šīs durvis, pēdējais spēja spert tikai vienu soli, kad no nišas durvju labajā pusē, kuŗu arestētais nevarēja redzēt, saņēma lodi galvā. Cilvēks krita. Uz kreiso pusi krist viņam neļāva siena, bet labajā pusē ķermeni uztvēra četrdesmit piecus  grādus slīpa, ar skārdu apsista plāksne, kuŗu tie, kas bija redzējuši, nosauca par aparēli. Zem šī „aparēļa” stāvēja uz ragavām novietota kulba, kurā cits pār citu krita nogalināto ķermeņi.

Kad kulba  bija  pilna, pajūga vadītājs mudināja zirgu ar gaŗi stieptu  „Noo!”. Cauri ventilācijas spraugai virs restotā loga viss  bija skaidri  dzirdams un varēja saskatīt pat augstās kulbas galu. Mēs, kamerā ieslēgtie, ar šausmām klausījāmies slieču griezīgajā kaukšanā un domājām – kas zin, varbūt rīt mums pašiem būs ejams šis Golgātas ceļš...

Kādu nakti ap vieniem vai diviem sargs izsauca mana kaimiņa Līdaka uzvārdu. Mūsu vietas atradās līdzās kameras otrajā stāvā. Viņš piecēlās un, ne vārda  nesakot, sniedza man roku. Visa kamera cienīja šo laipno, liela auguma  virsnieku. Zinājām, ka viņš bija Latvijas armijas štāba pulkvedis-leitnants (plt.).* (N.B. Kārlis Līdaks bija Latvijas armijas administrātīvais kapteinis; viņa pēdējais amats pirms Padomju okupācijas bija Kaŗa ministrijas Finanšu daļas Budžeta un grāmatvedības nodaļas vecākais grāmatvedis. K. Līdaks pēc Padomju okupācijas palika dienēt Latvijas Tautas armijā un vēlāk Sarkanājā armijā. 15.11.1940. K. Līdakam tika piešķirta Sarkanās armijas 2.ranga intendanta (majora) dienesta pakāpe, kas atbilda pirmskaŗa Latvijas armijas plt. dienesta pakāpei.  Aresta brīdī, 14.06.1941. K. Līdaks bija Sarkanās armijas 24.teritoriālā strēlnieku korpusa 181.strēlnieku divīzijas štāba Finanšu nodaļas grāmatvedis). 
Koridorā vēl kādu brīdi atbalsojās viņa un cietumsargu  soļi, tad kameras klusumā bija dzirdams it kā īss,  aprauts radio  signāls – šāviena  troksnis, kuŗu nespēja noslāpēt no abām pusēm apsistās durvis...

1945. gadā, kad  visa padomju  tauta  gavilēja uzvaras priekā, un, kas bargajos kaŗa gados slapstīdamies bija atraduši  drošu patvērumu Tālajos Ziemeļos – daudzi  izmeklētāji,  tiesneši, prokurori,  cietumu un ieslodzīto nometņu priekšnieki, komandanti, cietumsargi,  bendes – ar vēl neredzētu niknumu ķērās pie savu baigo uzdevumu  veikšanas. Tikai  pēc 1953. gada un tam sekojošā laika Tālo Ziemeļu mierlaika atmosfēra un klimats šiem darboņiem kļuva par saltu, sevišķi,  tad, kad gaismā nāca Staļina un viņa līdzgaitnieku briesmu  darbi.

Viņi izklīda pa  visu  lielo Padomju zemi, lai neviens nevarētu uz viņiem norādīt lūk, slepkava!  Dažu krūtis pat vēl  joprojām grezno ordeņi  par nopelniem Dzimtenes labā. Bet nevajag viņus tagad meklēt. Lielajam vairumam šo cilvēku tagad jau ir ap astoņdesmit vai arī viņu vispār vairs nav dzīvajo vidū."

********************************************************************************************************************************************

Kārlis Līdaks – conductor, composer and teacher of music. Composed choral music, his songs are mainly based on religious poetry. For two decades he was a leading conductor of Baptist church choirs in Latvia.

Kārlis Līdaks was born in Riga on 27 June 1893. He learned to play the violin as a child, and from the age of 14 was already conducting a Baptist Sunday school choir. In 1910, at the age of 17, K. Līdaks took part in the 5th Latvian National Song Festival as conductor of the Āgenskalns Baptist Church Choir in Riga. As a refugee during the First World War, he was the conductor of the Latvian Baptist Refugee Choir in Moscow. On his return to Riga in 1917, Līdaks continued working as choral conductor, also studying violin privately with an Italian professor of music Edmondo Lucini at the Latvian Conservatory. Self-taught in many ways, Līdaks passed exams at the Latvian Conservatory in 1923, and was permitted to teach music and singing. He taught these subjects at the Latvian Baptist Seminary in Riga and conducted mixed choir, taking it on concert tours in Latvia and also abroad. Later, also at the Seminary, he founded and conducted a string orchestra. ln 1927 he founded the Riga Baptist Male Choir, and was the Principal Conductor at the Second (1925) and Third (1935) Latvian Baptist Song Festivals. ln 1930 Kārlis Līdaks initiated the founding of the Latvian Baptist Choir Association, and was elected its Chairman from 1930 to 1938 and from 1939 to 1941.

Apart from his devotion to music, on 31 May 1919 Kārlis Līdaks enlisted in the newly formed Latvian Army, and through the years had served as an administrative officer and was promoted up to the rank of Administrative Captain in the Latvian Army. During his career he had held various administrative positions in the Armament and later Supply Departments at the Latvian Ministry of War. When the Soviet Union occupied Latvia on 17 June 1940, Kārlis Līdaks had chosen to stay in the People’s Army of Latvia and later in the Red Army, and was appointed as a finance officer to the 24th Territorial Infantry Corps Headquarters Staff. Later he served as an accounting officer in the 181st Infantry Division Headquarters’ Finance Department. On 15 May 1940 Kārlis Līdaks was promoted to a rank of the Red Army Major. Kārlis Līdaks, like many other former Latvian citizens, was falsely accused by the Soviets of crimes he never committed, and was arrested on 14 June 1941, deported to Siberia and imprisoned in Norilsk. By a decision of the Taimir District Court of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (RSFSR) of 23 December 1941, Kārlis Līdaks was sentenced to 10 years in a correctional camp and to the maximum penalty – death by shooting. Kārlis Līdaks was shot on 29 June 1942 in Norilsk, USSR.

On 5 October 1960, the Presidium of the Supreme Court of the USSR adopted a decision overturning Kārlis Līdaks conviction and terminated the criminal case due to the lack of evidence, posthumously rehabilitating Kārlis Līdaks.

The following is an excerpt from an article in newspaper “Rīgas Balss” (Voice of Riga), of May 29, 1989, page 4: “History: For Information and Thought” by the Latvian Army (and later, during the Soviet occupation – the USSR Red Army) Second Lieutenant Benjāmiņš Dzirnieks describing the night when Kārlis Līdaks was shot: “One night at around 1.00 or 2.00 am a prison warden summoned my neighbor Līdaks. We were cellmates placed next to each other on an upper bunk bed. He got up and held out his hand without a word. All our prison cell inmates honored this affable tall officer. We knew that he was a Lieutenant Colonel (LTC) from the Latvian Army Headquarters*. (Note: Kārlis Līdaks was an Administrative Captain in the Latvian Army; his last position before the Soviet occupation was the Chief Accountant of the Budget and Accounting Section at the Finance Division of the Logistics Department in the Latvian Ministry of War. After the Soviet occupation, K. Līdaks continued his military service in the Latvian People’s Army and later in the USSR Red Army. In November 15, 1940 K. Līdaks was promoted to a rank of the Red Army Major (OF3), which corresponded to the pre-WW2 Latvian Army rank of Lieutenant Colonel (LTC). At the time of his arrest, in June 14, 1941 K. Līdaks was an Accountant at the Finance Section of the 181st Rifle Division in the Red Army 24th Territorial Rifle Corps). For a while, the corridor echoed his steps and the steps of the wardens; then a sound of a shot similar to a short and broken radio signal was heard in the silence of our cell – a sound which was impossible to muffle even though the doors were sheathed with metal on both sides...” (for illustrative purposes only: scenes of execution of the Polish Army officers by the Soviet NKVD (Secret Police) operatives in Katyn Forest (https://en.wikipedia.org/wiki/Katyn_massacre) in spring of 1940 from 2007 Polish movie “Katyń” directed by Andrzej Wajda 

Katyn.Katyn 1940. The murder of Polish officers by Russian invaders
.

Kārlis Līdaks has composed 27 songs for mixed choir, 17 songs for female choir, 9 songs for male choir and 3 solo songs. His best songs typically contain musical thought that is simple and concise, though original enough, with a clear and moderate expression, and impeccable taste.

*****************************************************************************************************************************************
Kārļa Līdaka kompozīcijas
Kārļa Līdaka daiļrades mantojuma sarakstu sastādījusi Emīlija Līdaka, dzim. Cēsnieks (1899 – 1993), sarakstu precizējis un papildinājis mazdēls Kārlis Līdaka

Dziesmas jauktam korim:

  1. Ceļa jūtīs (1913. g. 13. jūlijā). 1. rinda “Vai zvans jau skan?” Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja;
  2. Es zinu, cik tam debess dārga (1913. g. 6. decembrī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/ES%20ZINU,%20CIK%20TAM%20DEBESS%20DARGA%20-%20K.Lidaks.pdf;
  3. Es redzēju, kā zvaigzne zuda... (1914. g. 1. februārī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja;
  4. Bārenīša dziesma (1918. g. 31. jūlijā). 1. rinda “Drūmas manas dienas bija.” Kārļa Cakara (Kārlis Cakars, 1888 – 1980) dzeja;
  5. Kas līdzi jūt (1920. g. 11. oktōbrī). 1. rinda “Es ilgi meklēju un sastapt kāroju”. Riņķa (Riņķis) dzeja;
  6. Laulības dziesma (1922. g. 11. augustā). 1. rinda “Kungs, svētī rokas saliktās uz mūžu savienību”. Pēteŗa Graudiņa (Pēteris Graudiņš, 1871 – 1935) dzeja;
  7. Svēts! (Ceļnieks uz debess mājām, 1922. g. 11. augustā). Osvalda Legzdiņa (Osvalds Legzdiņš, pseidonīmi – Kareivis, Tautonis u.c., 1878 – 1926) dzeja. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/CELNIEKS%20UZ%20DEBESS%20MAJAM%20-%20K.Lidaks.pdf
    Deus!  Ežidiu Džioija (Egydio Gióia, 1896 – 1980) aranžējumā un Dr.phil. (PhD) Artura Lakševica (Arturs Lakševics (Arthur Lakschevitz, 1903(1901) – 1980) tulkojumā portugāļu valodā, kas iekļauta kā 29. dziesma viņa sastādītajā sakrālo dziesmu krājumā Coros sacros; hinos especiais para coros https://www.cifraclub.com.br/coro-sacro/deus/partituras/?nre=1https://ia800901.us.archive.org/9/items/coro-sacro-28-cristo-maravilhoso-mesclado/coro-sacro-28-cristo-maravilhoso-mesclado.pdf;
    Свят, свят, свят Бог  Ivana Večeroka (Ivans (Jānis) Večeroks (Иван Вечерок, 1891 – 1974) tulkojumā krievu valodā. Kā 14. dziesma https://noty-bratstvo.org/sites/default/files/Svyat_svyat_svyat_Bog_014_3tom.pdf, https://noty-bratstvo.org/node/4252 un https://mscmusic.org/works/PXT3-0014 tā iekļauta (Starptautiskās) Evaņģēliski kristīgo baptistu draudžu savienības  (Международный союз церквей евангельских христиан-баптистов) Mūzikas un koŗa nodaļas sastādītajā Kristīgo koŗa dziesmu kolekcijas 3. sējuma 2. e-izdevumā Сборник Песни Христиан, Том 3. Сборник хоровых произведений. Издание второе, переработанное и исправленное. Музыкально-хоровой отдел МСЦ ЕХБ. © 2015 Издательство "Христианин" МСЦ ЕХБ
    a) Valentīnas Kevras (Валентина Кевра) 2015. un 2018. g. instrumentācijā simfōniskajam orķestrim un jauktajam korim https://noty-bratstvo.org/system/files/Svyat_svyat_svyat_Bog.mp3?uuid=5ec9ffbfaa786,https://mscmusic.org/works/MXO-00675 un https://violincoursesnw.org/product/svjat-svjat-svjat-bog/;
    b) Vjačeslava Komisarova (Вячеслав Комиссаров) 2018. g. instrumentācijā https://noty-bratstvo.org/system/files/Svyat_svyat_svyat_Bog_0.mp3?uuid=5ec9ffbfab13f un https://mscmusic.org/works/MXO-00645
  8. Jaunības laiks (1922. gada 1. septembrī). 1. rinda “Kā rīts, kas smaida nosarcis”. Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeja;
    Mocidade Dr.phil. (PhD) Artura Lakševica (Arturs Lakševics (Arthur Lakschevitz, 1903(1901) – 1980) tulkojumā portugāļu valodā, kas iekļauta kā 84. dziesma viņa sastādītajā sakrālo dziesmu krājumā Coros sacros; hinos especiais para coros;
  9. Šī ir tā Kunga diena (1923. g. 28. aprīlī). Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeja. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/SI%20IR%20TA%20KUNGA%20DIENA%20-%20K.Lidaks.pdf;
  10. Bija... (1924. g. 17. martā). 1. rinda “Bija svēta dusa dvēselei”. Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi –  Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja;
  11. Jubilejas dziesma (1. teksts) (1924. g. 4. novembrī). 1. rinda “No Dzintarjūŗas krastmalas”. Osvalda Legzdiņa (Osvalds Legzdiņš, pseidonīmi – Kareivis, Tautonis u.c., 1878 – 1926) dzeja;
  12. Jubilejas dziesma (2. teksts) (1924. g. 4. novembrī). 1. rinda “Kāds prieks mums visiem sastapties”. Otīlijas Baštikas (Otīlija Baštika, dzim. Fītiņš, pseidonīms – Liesma, 1885 – 1985) dzeja;
  13. Tavs sargeņģels raud (1925. g. februārī). 1. rinda “Tu eji pa neīsto ceļu”. Kārļa Liecnieka (Kārlis Liecnieks, 1882 – 1906) dzeja;
  14. Jel netiesā! (1925. g. 23. oktōbrī). Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeja;
  15. Stāvi drošs! (1929. g. 9. oktōbrī). 1. rinda “Kad dzīves vētras tavus zarus lauza”. Krišjāņa Nātras (Krišjānis Nātra (Nātru Krišjānis, 1874 – 1942) dzeja;
  16. Tik viens to zin... (1934. g. 18. martā). 1. rinda “Kad nakts ap zemi melnas dzijas tin”. Alberta Eichmaņa (Alberts Eichmanis, pseidonīms – Jūrmalnieks, 1889 – 1965) dzeja. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/TIK%20VIENS%20TO%20ZIN%20-%20K.Lidaks.pdf;
  17. Tik brīnišķi (1934. g. 31. oktōbrī). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 20.02.2010. http://notis.lbds.lv/notis/TIK%20BRINISKI%20-%20K.Lidaks.pdf;
  18. Naktī (1934. g. 18. novembrī). 1. rinda “Veries, veries gaismas debess”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  19. Jaunatnes dziesma (1935. g. 19. februārī). 1. rinda “Par svētu dzīvi cīņā eji”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  20. Dāvida dziesma 147,8. (1935. g. 31. oktōbris - 10. novembris). 1. rinda “Teiciet to Kungu, labi ir to slavēt”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  21. Par godu Jēzum (1936. g. 16. februārī).  Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/PAR%20GODU%20JEZUM%20-%20K.Lidaks.pdf;
  22. Jēzus dzīvs! (1936. g. 15. martā). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  23. Man mājoklis... (1936. g. 30. novembrī). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  24. Dziesma (1937. g. 26. februārī). 1. rinda “Dziesmu skaņas brīnišķīgas”. Eižena Mindenberga (Eižens Mindenbergs, 1894. – 1966) dzeja;
  25. Kungs, es nabags grēcinieks. “Atmodas dziesmās”, dziesma nr.245. Atdzejojis Ivans (Jānis) Večeroks (Иван Вечерок, 1891 – 1974). LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/KUNGS,%20ES%20NABAGS%20GRECINIEKS%20-%20K.Lidaks.pdf;
  26. Sirds nebīsties, sirds uzticies! Pēteŗa Lauberta (Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964) dzeja;
  27. Skaņas brīnišķas. Atdzejojis Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964). LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/SKANAS%20BRINISKAS%20-%20K.Lidaks.pdf;

Dziesmas sieviešu korim:

  1. Kad pavasaŗa vēsmas pūš (1913. g. 6. decembrī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja;
  2. Nu atkal vakars (1914. g. 23. janvārī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja;
  3. Bērna lūgšana (Kā bērniņš lūdz!, 1918. g. 9. oktōbrī). Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja;
  4. Šķīsta sirds (1920. g. 21. martā). 1. rinda “Vēl skaistāka par rasas pērli”. Augusta Mētera (Augusts Mēters, 1887 – 1976) dzeja;
  5. Jau! (1920. g. 21. aprīlī). 1. rinda “Raug zils kā debestiņa, saulītes noskūpstīts”;
  6. Miega dziesmiņa (1924). 1. rinda “Miega māmuliņa, nāc, aijā, aijā”. Viļa Plūdoņa (Vilis Plūdonis, dzim. Vilis Lejnieks, 1874 – 1940) dzeja;
  7. Pasaulē daudz tumsas (1924). Jāņa Kronlina (Jānis Kronlins, 1886 – 1978) dzeja;
  8. Mēs, mazie bērniņi (1930. g. 4. maijā) O. Lagzdkalnes dzeja;
  9. Vēl bērna nevainībā (1930. g. 15. maijā). Pēteŗa Lauberta (Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964) dzeja;
  10. Dziedāsim dziesmiņu priecīgu (1930. g. 25. jūlijā). Augusta Mētera (Augusts Mēters, 1887 – 1976) dzeja;
  11. Putniņi jau aizvadīti (1930. g.  27. novembrī). Eižena Mindenberga (Eižens Mindenbergs, 1894. – 1966) dzeja;
  12. Atnāca, aizgāja... (1930. g. 6. decembrī). Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi –  Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja;
  13. Saules zieds (1930. g. 13. decembrī). Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi –  Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja;
  14. Bērna lūgšana (1934. g. 8. jūlijā). 1. rinda “Dari mani, mīļais Jēzu”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  15. Kā saules stars (1934. g. 28. jūlijā). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  16. Vakarā (1936. g. 19. janvārī). Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  17. Bērnība. Harmonizēta vācu tautas melōdija ar Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeju;
    Dirige, ó Deus, os nossos destinos Dr.phil. (PhD) Artura Lakševica (Arturs Lakševics (Arthur Lakschevitz, 1903(1901) – 1980) tulkojumā portugāļu valodā, kas iekļauta kā 75. dziesma viņa sastādītajā sakrālo dziesmu krājumā Coros sacros; hinos especiais para coros;
  18. Rudens dziesma. 1. rinda “Zem šalcošiem bērziem”. Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja;

Dziesmas vīru korim:

  1. Belzacars (1914. g. 10. augustā). 1. rinda “Jau klāt ir pusnakts brīdis kluss”. Heinricha Heines (Christian Johann Heinrich Heine,  1797 – 1856) balādi Belsazar 1893. g. tulkojis Eduards Veidenbaums (1867 – 1892);
  2. Dziesmu vara (1914. g. 7. decembrī). 1. rinda “Kā pērkons, kas debešos briesmīgi dārd.” Jēkaba Ļūdēna (Jēkabs Ļūdēns (Ļūdēnu Jēkabs, 1871 – 1898);
  3. Atsaucies brāli! (1924. g. 29. augustā). Alberta Eichmaņa (Alberts Eichmanis, pseidonīms – Jūrmalnieks, 1889 – 1965) dzeja;
  4. Uz cīņu! (1927. g. 14. novembrī). Jāņa Blumberga (Jānis Blumbergs, 1878 – 1971) dzeja;
  5. Dzīves rītā agrajā (1930. g. 21. jūlijā). LBDS Garīgā semināra himna. Pēteŗa Lauberta (Pēteris Lauberts, pseidonīms – Lapukalns, 1875 – 1964) dzeja. LBDS Mūzikālās kalpošanas apvienība (MKA) digitalizējusi 27.11.2013. http://notis.lbds.lv/notis/DZIVES%20RITA%20AGRAJA%20-%20K.Lidaks,%20v.k..pdf;
  6. Krusta spēks (1934. g. 10. oktōbrī). 1. rinda “Mūžam svētīgi tie brīži”. Elvīras Vankinas (Elvīra Vankina, dzim. Elvira Johana Bach, 1905 – 1989) dzeja;
  7. Lūgšana (1937. g. 25. februārī). 1. rinda “Nāc, Dievs visvarenais, un svētī mūsu zemi”. Eižena Mindenberga (Eižens Mindenbergs, 1894. – 1966) dzeja;
  8. Rudens dziesma (2. teksts). 1. rinda “Tumst debeši, jau vakars vēls”;
  9. Pamošanās. 1. rinda “Gaisma, gaisma sirdī man aust”. Kārļa Liecnieka (Kārlis Liecnieks, 1882 – 1906) dzeja;

Sōlo dziesmas ar klavierēm:

  1. Bija ziedonis (1918. g. 29. augustā). Martas Daknes (Marta Dakne, pseidonīmi –  Guna, Māŗa Dzelde, dzim. Marta Štāls, 1900 – 1977) dzeja;
  2. Klusi mīlēju. Jāņa Poruka (Jānis Poruks, 1871 – 1911) dzeja;

Trio (balsij, vijolei un klavierēm):

  • Māci lūgties (1927. g. 7. aprīlī). Jāņa Iņķa (Jānis Iņķis, 1872 – 1958) dzeja

(klavierēm un vijolei):

  • Rezignācija (1929. g. 31.jūlijā)

(klavierēm):

  • Ilgas (pēc dzirdēta motīva 1918. g. 26. augustā)

*****************************************************************************************************************************************

Kārļa Līdaka biografiju apkopojis un tās fragmentu angļu valodā iztulkojis mazdēls Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks) no ģimenes, dažādu iestāžu un organizāciju archīvos un internetā pieejamiem datiem.
Paldies visiem, kas dalījās ar informāciju un materiāliem.
Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz šo vietni https://timenote.info/lv/Karlis-Lidaka-00.00.1893 ir obligāta!

Izmantotie avoti:
Kārlis Līdaks. Daži datumi priekš atmiņas (uz 4 lp.; aptver laika posmu no 08.1902. līdz 3.12.1919.);

LVVA, 1403.f., 1.apr., 113.l., 2.lp.;

LVVA, 1403.f., 1.apr., 114.l., 14.lp.;

LVVA, 1415.f., 1.apr., 25.l., 72.lp.;

LVVA, 1632.f., 1.apr., 10.l., 41.lp.;

LVVA, 1632.f., 1.apr., 12546.l.;

LVVA, 2707.f., 1.apr., 31.l. 187.-188.lpp (201. fails) Krievijas 1895. gada tautas skaitīšanas Rīgas pils. uzskaitīto iedzīvotāju saraksti 1897. gadā. Jēkaba Līdaka ģimene Rīgā, Tempļa ielā 2a https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:8:1928:7356#&gid=1&pid=201;

LVVA, 5601.f., 1.apr., 3747.l. Latvijas armijas virsnieka personas lieta – dienesta gaitas saraksts https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSVG-3BCJ?mode=g&cat=3009087;

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3004.l.;

Bilžots kristīgs ģimenes laikraksts „Awots” nr.2. J. Iņķis. Jubilejas dseesmu wakars Rigas Latweeschu Beedribas sahlē, Latweeschu baptistu 50 gadu pastahweschanas swehtkos, 26. nowembrī 1912. g., 9.01.1913. 18.-20. (Lapa 6-8 no 12) lpp.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_avot1913n02|article:DIVL91|page:6|query:K%20Lihdaks|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_avot1913n02|article:DIVL91|page:7|query:K%20Lihdaks|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_avot1913n02|article:DIVL91|page:8|query:K%20Lihdaks|issueType:P;

"Ilustrēts Žurnāls" nr.33, 17.08.1923. (Fotografija lapas apakšas kreisajā pusē - diriģents K. Līdaks ar jaukto kori Stokholmā) Latviešu koris 3. vispasaules baptistu kongresā Stokholmā no 21.-27. jūlijam ieguvis lielu piekrišanu pie Amerikas un Anglijas delegātiem, 123. lpp. (Lapa 7 no 20) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_ilzu1923n33|page:7|issueType:P;

Latvju Komponistu biedrības izdevums – illustrēts laikraksts „Mūzikas Nedēļa” nr.21/22, 21.05.1925. Redakcija. Koŗu diriģenta Kārļa Līdaka 15 g. darbības jubileja, 372.-374.lpp. (Lapa 14-16 no 28) http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n21-22|page:14|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n21-22|page:15|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_mune1925n21-22|page:16|issueType:P;

Žurnāls “Atpuhta” nr.36, 10.07.1925. Fotografija: Kurzemes baptistu pirmee dzeesmuswehtki Leepajā, peedalotees 40 draudzchu koreem ar 1100 dzeedatajeem. Preekschā uz paaugstinajuma sehd wirsdiriģenti (no kreisās uz labo pusi): K. Lihdaks, I. Waldmanis, K. Hintenbergs, Andr. Ģeģers, A. Ģeģers un Ad. Ģeģers. – Preekscha stahw Latwijas baptistu draudzchu saweenibas padomes locekļi, 16.-17. lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_atpu1925n036|page:16|query:K%20Lihdaks%20K|issueType:P;
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_atpu1925n036|page:17|query:K%20Lihdaks%20K|issueType:P;

„Mūsu kori un dziesmas”. Latvijas baptistu draudžu koŗu vēstures materiālu krājums. Sastādījis J. Kronlins Rīgā, 1925. LBDS apgādniecības izdevums, 20.,22., 32., 33.-34., 36., 38., 40., 41., 42., 115. lpp. http://hirss.lv/wp-content/uploads/2016/04/Musu-kori.pdf;

Laikraksts “Valdības Vēstnesis” nr.261, 17.11.1934. Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 17. saraksts, V šķira. 1934. gada 7. novembrī nr.3416. Apgādes pārvaldes finanču daļas vecākais darbvedis administrātīvais kapteinis leitnants Kārlis Līdaks http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_wawe1934n261|article:DIVL43|issueType:P;

“Uz augšu!” Latvijas baptistu draudžu 75 gadu darbības apskats. Sakopojis J. Kronlins. LBDS apgāde, A. Liepiņa grāmatu spiestuve Rīgā, 1935, 61., 64., 66., 67., 68., 69., 71., 72. lpp. http://hirss.lv/wp-content/uploads/2015/02/uz-augsu.pdf;

Новыя пѣсни cтранника [Nоvyjа pesni strannika] Сборник духовных пѣснопѣнiй. Составил Ив[ан] Вечерок [Večerok, Ivan]. Rīga, 1939. „Atmoda". Spiestuve „Zieds". 14,5X11 cm. 46+ (2) lpp. [2500 eks.];

Kārļa Līdaka Sarkanās armijas virsnieka personas lieta (Народный комиссариат обороны СССР. Личное дело Уч 8060 Лидак Карл Яковлевич (kopā ar militārās izdienas pensijas lietu Nr.2ПЛ-20639);

Coros sacros; hinos especiais para coros compilados por Arthur Lakschevitz. 10ª edição. Rio de Janeiro, Junta de Educação Religiosa e Publicaçãcoes (Juerp), 1982. K.Līdaka dziesma “Svēts!” ar notīm Artūra Lakševica tulkojumā portugāliski “Deus!” nr.29;

"Dziediet, teiciet". Garīgu dziesmu krājums koŗiem. Amerikas latviešu baptistu draudžu koŗu apvienība, 1982. Sastādījis Viktors Baštiks. K.Līdaka dziesmu notis – “Svēts” 14.-19., “Stāvi drošs” 20.-23. un “Bija ilgas” 26.-27.lpp.;

Laikraksts "Rīgas Balss" nr.122, 29.05.1989. Benjamiņš Dzirnieks. Taimiras „aparēlis”, 4.lpp. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/riba1989n122|article:DIVL140|page:4|block:P4_TB00003|query:Taimiras%20apar%C4%93lis|issueType:P;

Grāmata “Latviešu baptistu darbinieki II”. Andreja Arāja red. Toronto. Apgāds Rīga, 1992. 68., 106., 159. lpp. https://books.google.lv/books?id=lKknAQAAIAAJ&focus=searchwithinvolume&q=l%C4%ABdaks;

LBDS žurnāls "Baptistu draudzēm" nr.4(16) 1993. gada jūlijs. Liepājas baptistu Ciānas draudzes mācītājs Jānis Tervits "Kārlis Līdaks", 14.-17.lpp.;

Triju zvaigžņu gaismā. 1.grāmata. Latvijas Vēstnesis. Rīga,1997. 325.lpp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0300023457|page:329|issueType:B;

Grāmata “Latvijas baptistu vēsture: faktu mozaīka”. Jānis Tervits; Latvijas Baptistu draudžu savienība. Rīgā, 1999. 332., 336., 342. lpp. https://books.google.lv/books?hl=lv&id=HHwgAQAAIAAJ&focus=searchwithinvolume&q=l%C4%ABdaks;

Modris Eksteins. Walking Since Daybreak: A Story of Eastern Europe, World War II, and the Heart of Our Century (Boston, New York: A Peter Davidson Book, Houghton Mifflin Company, 1999), on 4th photo and on page 118 https://books.google.lv/books?id=BKhJpkWd_KcC&pg=PA118&dq=k%C4%81rlis+L%C4%ABdaks&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwj91vHOl8DpAhUKrosKHYgiBAUQ6AEIJzAA#v=onepage&q=k%C4%81rlis%20L%C4%ABdaks&f=false;

Latviešu koŗdziesmas antoloģija. XI.sējums. 1873-1940. Lūgšana. Garīgas dziesmas jauktajiem, sieviešu un vīru koŗiem a capella. Rīga: SIA SOL 2000, 206.-209.lpp. https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/krlis-ldaks/darbi;

Dziesmas garīgai izaugsmei. Sastādījuši Liepājas Ciānas draudzes jaunieši 2000. gadā, rev. 26.09.2016., 21. dziesma “Kungs, es nabags grēcinieks” https://issuu.com/vernerssteinbergs/docs/jauniesu-dziesmu-lapa-2000-ciana;

Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. Latvijas Valsts archīvs. Rīga: SIA Nordik, 2001, il., 549.lpp.;

Modris Ekšteins. Ceļā kopš rītausmas. Stāsts par Austrumeiropu, Otro pasaules kaŗu un 20.gadsimta sirdi. Rīga: Apgāds "Atēna", 2002, 4.fotografijā un 162.lp.;

“Vai tie bijām mēs”. Modris Ginters. Atmiņu liecību un dokumentu krājums par draudžu dzīvi Latvijā Padomju gados (1940 – 1990). Rīga, 2005. 29., 57., 124., 181., 306., 326., 376., 612., 613., 798., 800. lpp. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305065695|article:DIVL3629|page:828|issueType:B;

Latvijas Enciklopēdija. 4.sējums. Galv. red. Sigita Hirša. Rīga, 2007, SIA „Valērija Belokoņa izdevniecība”, 113.lpp.;

Latvijas valsts 90 gadi. Pēteris Apinis, SIA „Medicīnas apgāds”, Rīga, 2008, 232|233 (153/171) lpp. https://apinis.lv/wp-content/uploads/2020/03/Latvijas_valsts_90_gadu_gramata_compressed.pdf;

Amerikas Latviešu Baptistu Apvienības mēnešraksts „Kristīgā Balss” 2010. gada janvāris/februāris/marts nr.1. Kristīgās Balss korespondenta Arbija Lauvas teksti un foto „Rīgas Āgenskalna draudzes korim – 130”, 18.-19.lpp. http://latvianbaptistsinamerica.org/files/KB-10-1A.pdf;

LBDS Padomes informātīvs izdevums “Baptistu Vēstnesis”, septembris 2011. LBDS Muzikālās kalpošanas apvienības kongress un 120 gadu svinības Pāvilostā un Sakā 2011. gada 22.-24. jūlijā. Iz vēstures, 5. lpp. https://docplayer.lv/116284002-Septembris-pa%C5%A1izmaksa-0-40-ls-latvijas-baptistu-draud%C5%BEu-savien%C4%ABba-nesen-dzird%C4%93ju-b%C4%ABskapa-p%C4%93tera-spro%C4%A3a-st%C4%81st%C4%ABto-par-braz%C4%ABlijas-la.html;

https://www.lbds.lv/zinas/komponista-karla-lidaka-atceres-koncerts;

Koncerts „Kārlim Līdakam – 120”. Arbijs Lauva. Baptistu Vēstnesis – LBDS Padomes informatīvs izdevums. 12.2013., 9.lpp. https://www.lbds.lv/uploads/resources_files/46/baptistu-vestnesis-2013-12.pdf;

© Ervīns Jākobsons https://www.laikmetazimes.lv/2019/12/15/latvijas-kristigo-konfesiju-vesture-baptisti-1dala/;
https://www.laikmetazimes.lv/2020/01/31/latvijas-kristigo-konfesiju-vesture-baptisti-%E2%80%93-2dala/;

Kārļa Līdaka komponētā sōlo dziesma “Bija ziedonis” ar klavieŗu pavadījumu no kompaktdiska Latvian Sacred Song Guntas Plostnieks dziedājumā 

It Was Springtime
;

Kārļa Līdaka 11.08.1922. komponētā dziesma "Svēts!" ar kādreizējā Piltenes baptistu draudzes sludinātāja un dzejnieka Osvalda Legzdiņa (Oswald Legsdiņ (Oswalds Legsdinsch, 1878. gada 23. decembrī Novgorodas guberņā, Krievijā – 1926. gada 21. septembrī Piltenē) vārdiem „Ceļnieks uz debess mājām”, Artura Lakševica (Brazīlijā zināms kā Arthur Lakschevitz, 1903. (citur 1901.) gada 19. februārī Ārlavā  - 1980. gada 11. septembrī Riodežaneiro, Brazīlijā) http://www.hinologia.org/arthur-lakschevitz/ atdzejojumā portugāļu valodā Deus! 

Deus (God) - Coro Sacro | A Canção do Viver
;
Deus - Órgão (Coros Sacros)
;
https://www.vagalume.com.br/igreja-crista-maranata/deus-deus-deus.html;
Icm 45 anos- Deus, Deus,Deus!
;
šo dziesmu krievu valodā "Свят, свят, свят Бог" atdzejojis kādreizējais Rīgas baptistu Pestīšanas tempļa krievu draudzes koŗa vadonis Ivans (Jānis) Večeroks (Иван Вечерок, 1891 – 1974); šeit dziesma klausāma Slāvu Trīsvienības Vasarsvētku draudzes (Slavic Trinity ChurchСлавянская Церковь Троицы) Kalifornijā, ASV koŗa izpildījumā 4.04.2019. dievkalpojuma laikā krievu valodā 
"Свят! Свят! Свят!" - Хор
;

savukārt šeit dziesmu, kāda nezināma baltkrievu tulkotāja atdzejojumā izpilda kāds baznīcas koŗu diriģentu (reģentu) kursu koris 2020. g. janvārī 
Свят свят свят (Хор)
;

(Gulaga skaņa. Mūzika un mūziķi padomju piespiedu darba nometnēs no 1920. līdz 1950. gadiem). Der Klang des Gulag. Musik und Musiker in den sowjetischen Zwangsarbeitslagern der 1920er- bis 1950er-Jahre. Inna Klause, Vandenhoeck & Ruprecht unipress, 2014 https://www.researchgate.net/publication/264922135_Der_Klang_des_Gulag_Musik_und_Musiker_in_den_sowjetischen_Zwangsarbeitslagern_der_1920er-_bis_1950er-Jahre;

Сборник Песни Христиан, Том 3. Сборник хоровых произведений. Издание второе, переработанное и исправленное. Музыкально-хоровой отдел МСЦ ЕХБ. © 2015 Издательство "Христианин" МСЦ ЕХБ https://mscmusic.org/collections/1;

Kristīgās vadības koledža http://www.kvk.lv/teologiskas-izglitibas-celos/;

Nacionālā enciklopēdija Latvija, LNB 2018. Galv. red. Valters Ščerbinskis. Oļegs Jermolājevs "Baptistu Baznīca", Kārlis Līdaks, 699.lpp. (https://enciklopedija.lv/skirklis/22208-baptistu-bazn%C4%ABca-Latvij%C4%81);

Lichterfelda fonda (Stiftung Lichterfeld) apkopotais dažādu režīmu vajāto, represēto un nogalināto komponistu saraksts http://www.echospore.de/Lidaks_Karlis.shtml;

Kārļa Līdaka dziesmu notis LNB Mūzikas un Audiovizuālā lasītavā https://kopkatalogs.lv/F/U5A67SRPJRNUDMXKLNUN7V2IFB4KA4NK9T8J9R16Q3VNJU2K4Q-05452?func=find-b&request=L%C4%ABdaks+K%C4%81rlis&find_code=AUT&adjacent=N&x=38&y=5&filter_code_1=WLN&filter_request_1=LAV&filter_code_2=WYR&filter_request_2=1920&filter_code_3=WYR&filter_request_3=1942&filter_code_4=WFM&filter_request_4=;

Interneta meklētājs Primo https://primolatvija.hosted.exlibrisgroup.com/primo-explore/search?query=any,contains,K%C4%81rlis%20L%C4%ABdaks%201893-1942&tab=default_tab&search_scope=default_scope&vid=371KISC_VU1&lang=lv_LV&offset=0

Avoti: youtube, periodika.lv, LVVA, lnb.lv, ASV latviešu laikraksts "Laiks"

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jēkabs LīdakaJēkabs LīdakaTēvs10.09.185926.01.1941
        2Raimonds LīdaksRaimonds LīdaksDēls29.03.192516.07.2014
        3Paulīne ĀboliņaPaulīne ĀboliņaMāsa22.02.189018.01.1972
        4Emīlija LīdakaEmīlija LīdakaSieva30.01.189909.03.1993
        5Kristaps CēsnieksKristaps CēsnieksSievas/vīra tēvs22.07.186407.02.1916
        6Zigrīda BrilovskaZigrīda BrilovskaVedekla14.03.192525.03.2014
        7
        Alfrēds LīdaksBrālēns/māsīca00.00.1881
        Birkas