Kārlis Lešinskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
13.03.1914
Miršanas datums:
17.05.1938
Apglabāšanas datums:
21.05.1938
Mūža garums:
24
Dienas kopš dzimšanas:
40222
Gadi kopš dzimšanas:
110
Dienas kopš miršanas:
31391
Gadi kopš miršanas:
85
Kategorijas:
Lidotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Helsinkos notika smaga katastrofa ar Latvijas lidmašīnu „VEF J 12", kurā galu dabūja mūsu aizsargu lidotājs Kārlis Lesinskis un somu rezerves ltn. Fendriks Kuopameki. Bojā gājušā lidmašīna bija viena no tām, ar kurām latviešu lidotāji ieradās Helsinkos, lai piedalītos jaunā aerodroma atklāšanā un starptautiskā aviācijas izstādē. Lidmašīnu „VEF J 12" vakar demonstrēja somu lidotājiem. Piedaloties aicinātiem viesiem kā pasažieriem un novērotājiem, ar lidmašīnu bija izdarīti vairāki lidojumi. Vienā no lidojumiem piedalījās pazīstamais lidotājs kapt. Brēmeris,  bet citos — vairāki citi labākie somu lidotāji. Tie visi par Latvijas lidmašīnas īpašībām bija ļoti sajūsmināti. Vēlēšanos iepazīties ar Latvijā būvēto lidmašīnu bija izteicis arī 26 gadus vecais somu lidotāju rezerves leitnants Fendriks Kuopameki. Pēcpusdienā pīkst. 15.50 lidmašīna mūsu lidotāja Lešinska vadībā, piedaloties lidojumā arī Kuopameki, atkal pacēlās gaisā. Kā priekš starta, tā arī lidojot prom no aerodroma lidmašīnas motors, kā stāsta aculiecinieki, darbojās pilnīgi nevainojami. Nevienam nevarēja nākt ne prātā, ka lidojums varētu beigties nelaimīgi. Drīz lidmašīna bija nozudusi skatītāju acīm. Kad bija pagājušas vairāk kā 10 minūtes un tā arvien vēl neatgriezās, viens otrs sāka bažīties, kur gan tā varētu būt palikusi, jo lidojumi nemēdza būt visai ilgi. Te pienāca telefoniska ziņa, ka notikusi katastrofa — pīkst. 16.05 lidmašīna nogāzusies ap 2,5 kilometru atstatumā no aerodroma. Lielāks skaits aerodromā esošo lidotāju automobiļos traucās uz notikuma vietu. Tur viņu acīm atklājās drausmīga aina. Lidmašīna bija pilnīgi sadragāta. Kad no tās drupām izvilka abus nelaimīgos lidotājus, izrādījās, ka nekāda palīdzība tiem vairs nav vajadzīga. Abus viņus nogādāja slimnīcā, kur tomēr nevarēja konstatēt neko citu, kā vienīgi viņu nāvi. Aculiecinieki, kas lidmašīnu vērojuši katastrofas brīdī, stāsta, ka tā lidojusi samērā zemu un nogāzusies no apmēram 200 metru augstuma. Krītot lidmašīna gaisā vairākas reizes apgriezusies. Bet arī tad vēl bijis dzirdams, ka motors turpina kārtīgi darboties. Iecelta īpaša izmeklēšanas komisija. Pēc komisijas locekļu domām, katastrofas iemesla noskaidrošana, laikam gan, būšot ļoti grūta. Visi somu lidotāju lietpratēji, kas priekš katastrofas bija lidojuši ar bojā gājušo lidmašīnu, izsakās, ka tās motors bijis priekšzīmīgā kārtībā; viņi pārliecināti, ka tas kārtīgi darbojies līdz pat pēdējam mirklim, kad lidmašīna atsitusies pret zemi. Pēc somu lidotāju lietpratēju domām, viens no katastrofas iemesliem varētu būt tas apstāklis, ka bojā gājušajā lidmašīnā bija iebūvēta dubulta vadība. Iespējams, ka katastrofas brīdī lidmašīnu vadījuši abi lidotāji, pie kam notikusi kaut kāda kļūmīga pārskatīšanās vai pārpratums, kas prasījis abu krietno lidotāju dzīvības. Latvijas aizsargu lidotāja Kārļa Lešinska mirstīgas atliekas jau iezārkotas un šodien, piedaloties visiem latviešiem, kas patlaban atrodas Helsinkos, tās izvadīs uz tvaikoni „Rudolf", ar kuru pārvedīs Rīgā.
Visā somu presē šodien lasāmi līdz jūtības apliecinājumi un dziļas sēras divu jaunu dzīvību dēļ, kas gājušas bojā aiz pārskatīšanās vai kādas kļūmīgas nejaušības.
Ar traģiskā nāvē Helsinkos mirušo lidotāju Kārli L e š i n s k i aizsargu aviācijas saime zaudējusi lielu aviācijas entuziastu. Viņš dzimis 1914. g. 13. martā Rīgā. Beidzis Rīgas 1. pils. ģimnāziju, pēc kam studējis mehāniku Latvijas universitātē. Jau skolas gados L. izrādījis lielu interesi aviācijai, veltīdams tai visu brīvo laiku. Obligātoriskā kara dienestā iedalīts aviācijas pulkā, kur sekmīgi beidzis aviācijas skolu. Pēc dienesta vienu gadu palicis pulkā virsdienestā kā instruktors, pēc kam atgriezies atpakaļ aizsargu aviācijā, kur bijis tehniskās noliktavas pārzinis. Pēdējā laikā darbojies kā mehāniķis. No saules lēkta līdz rietam L. nepārtraukti uzturējies aerodromā, pārbaudot un izlabojot lidaparātus. Aizsargu aviācijas saimē Lešinskis bijis viens no jaunākiem un spējīgākiem lidoņiem. Lidotāja grādu viņš ieguvis jau 19 g. vecumā un 5 gadu laikā sekmīgi veicis daudzus tālus lidojumus.

Avots: "Jaunākās ziņas", 18.05.1938

***

Avoti: DD, Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas