LAPIŅŠ Kārlis (1895.27.I Gatartas pag. Kalna Lībiešos - 1942.21.IV Petropavlovskā, Ziemeļkazahijas apg.) - rakstnieks, žurnālists.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījās Gataras psk., Drustu draudzes skolā. 1909.gadā pārcēlies uz Rīgu. Mācījās par burtlici Gutenberga burtu lietuvē, apmeklējis Ozoliņa komerczinību un Plūdoņa lit. kursus (1909-13). 1914. g. pavasarī arestēts par piedalīšanos rev. kustībā, notiesāts uz pusotru gadu cietoksnī. Sodu izcietis Rīgas gub. cietumā un Pleskavas cietoksnī (1914-15). 1915 strād. par fortifikācijas darbu tehniķi. 1916. gada pavasarī iestājies Latv. strēln. rezerves bataljonā Tērbatā, piedalījies kaujās, ievainots, evakuēts uz Petrogradu. Pēc izveseļošanās strād. fortifikācijas darbos Ķekavas raj., bijis 12. armijas Iskorada locelis Cēsīs un Latvijas bezzemnieku deputātu pad. loceklis Valmierā. Vācu armijai tuvojoties, 1917.gadā aizbraucis uz Pēterburgu. 1919.gadā pad.laikā bijis Rīgas kara nod. sekretārs un pārvaldn., kopā ar Sarkano armiju atkāpies uz Krieviju, bijis štāba formēšanas daļas pr-ks Veļikije Lukos. Mācījās komandieru kursos Maskavā, klausījies lekcijas A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē. Komisārs Sarkanās armijas lauku štāba administratīvā pārvaldē, Masakavas centrālās evakuācijas nod. pr-ks (1920-21). 1921-22
bijis PSRS delegācijas sastāvā Polijā. Atgriezies Maskavā, L. strād. par apgādes nod. pr-ku bada apgabalos cietušo palīdzības pārvaldē. Arestēts par sakariem ar Latvijas sūtniecību, pēc četru mēn. ieslodzījuma izsūtīts uz diviem gadiem Vologodas guberņā, pēc pusotra g. izbēdzis. 1924.gadā atgriezies Latvijā.
No 1924.gada laikr. "Latvis" līdzstr., redaktors un red. kolēģijas loceklis laikr. "Brīvais Imantas Gars" (1925), "Latvijas Sargs" (1925-26), "Izšķiries!" (1926-27), žurn. "Internacionāle" (arī izdevējs, 1927), laikr. "Visjaunākais" (1927), "Kurzemes Vārds" (1928), "Latgales Ziņas" (1928-29), "Latvis" (1928-34), "Pēdējā Brīdī" (1932-35?), "Tēvijas Sargs" (1936-37), "Darba Dzīve" (1939-40), "Daugavas Vēstnesis" (1940). 1940 XII arestēts, apsūdzēts pretpadomju aģitācijā un PSRS un VK(b)P (PSKP) nomelnošanā. Deportēts.
Publicēties sācis 1913-14, darbojies žurnālistikā. Ieslodzījuma laikā rakstījis cietumnieku žurnālos, 1923.gadā sūtījis rakstus no PSRS uz Latviju (laikr. "Latvija" un "Latvijas Kareivis"). Sar. romānus "Revolūcijas mutuļos" (1927), "Nemiera paaudze" (1929), "Čekas gūstā" (1930), "33 dodas uz Eiropu" (per. 1930 ar nos. , grām. 1931), "Republika gaisā" (1932),
"Atplūdu laikā" (1933), "Pagrimušie" (sar. 1928-29, grām. 1934), "Mana drauga romāns", "Tajos trakos laikos" (abi 1936), "Sabrukums" (1937), stāstu "Nemiers un mīla" (1930), stāstu krājumus "Sirds bankrots" (1933), "Kara stāsti" (1937). L. proza, gk. daiļrades sākumā, mākslin. nevienmērīga, tajā attēloti savdabīgi raksturi, dram. situācijas, bet vēstījums nereti izplūdis, stiepts, daudz publicistikas. Dominē autobiogr. materiāls, 1. pas. kara un pēckara laikmeta dokumentējums. Sar. lauku dzīves tēlojumus "Studenti fermā" (1934) un "Pārvērtības Oškalnos" (1938), kā arī atmiņu grām. par gadsimtu mijas Ljas lauku sētu "Jaunības laiki" (1936).
20. gadu beigās - 30. gados regulāri public. recenz. un rakstus par latv. lit. un latv. rakstniekiem, daudzus sabiedriski polit. ievadrakstus; ar ps. K. Merts sarakstījis vairākas polit. brošūras, kurās vērsies pret komunistisko ideoloģiju, publicist. brošūras ("Dzimtenes ideja", 1936, u.c.), kurās iztirzāta latv. nacionālisma ideja. Rakstījis arī ceļojuma aprakstus. - Otrs ps.: Mārtiņš Godiņš.