Kārlis Alberts Jāņa d. Lācis dzimis 1890.gada 10.jūlijā Madonas apriņķa Lubānas pagasta Baložu pusmuižā, kur vecāki bija pusgraudnieki. Pēc gada vecāki pārcēlās dzīvot uz Latgali, kur rentēja mājas dažādās vietās.

1898.gadā Bērzpils (tag. Rugāju pag.) pagastā nopirka Žeivinieku mājas, platībā apmēram 18 ha, kur lielākā daļa bija mežs.

No 1902.gada Kārlis sāka apmeklēt skolu. Tā kā Latgalē visās skolās mācības notika tikai krievu valodā,tad vecāki puisēnu sūtīja mācīties uz Vidzemi, kur pusotra gada laikā viņš beidza Lubānas pagasta Rupsalas pagastskolu. Tad iestājās Lubānas draudzes Ministrijas skolas 4.klasē.

1905.gadā, kad jau mācījās 6.klasē, šo skolu slēdza. Kārlis atgriezās atpakaļ tēva mājās, palīdzēja saimniecībā, sapņoja par iestāšanos Mērniecības skolā. Tā kā Vitebskas gubernators neizdeva apliecību par politisko uzticamību, tad šai skolā K.Lācis nevarēja iestāties.

Bija arī sapnis par vidējas izglītības iegūšanu, tāpēc pats gatavojās vidusskolas gala eksāmeniem, taču laika gaitā uzskatīja par noderīgāku iestāties Daugavpils A.J.Saharova komercskolā, kuru beidza 1912.gadā, un tā paša gada 1.septembrī iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, vēlāk Maskavas Politehniskajā institūtā, kuros mācījās līdz 1917.gada augustam. Nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ bija spiests strādāt par mērnieku dažādās zemes ierīcības komisijās.

1914.gadā Kārlis Lācis apprecējās ar Ņinu Garinu. Ģimenē bija divi bērni: meita Lidija un dēls Aleksandrs Jānis.

1917.gada augustā viņš kopā ar sievu Balvos atvēra privātu tirdzniecības skolu ar divgadīgu apmācības kursu. Kad sākās cīņas ar lieliniekiem, Kārlis Lācis kopā ar dažiem tirdzniecības skolas skolotājiem un domubiedriem – Jāni Vīndedzi, Jāni Birnbaumu – organizēja „zaļo” partizānu pulciņus.

1919.gada 5.jūnijā brīvprātīgi iestājās Latgales partizānu pulciņā, kas vēlāk pārveidojās par partizānu pulku.

Par dienestu Latvijas armijā valdība 1923.gadā K.Lācim piešķīra 13 ha lielu saimniecību „Dīķīši” pašā Balvu centrā (tagadējais Lāča dārzs).

1925.gadā viņs nokārtoja eksāmenus, lai varētu sākt advokāta praksi.

No 1925.gada līdz 1934.gadam K.Lācis strādāja par advokātu Balvos.

Ar 1934.gada 1.jūniju viņš tika iecelts par pilsētas galvu, un šos pienākumus veica līdz 1940.gada 25.jūlijam, vienlaikus veikdams arī advokāta praksi. Viņa darbības laikā Balvos notika daudzi nozīmīgi pasākumi: 1936.gadā – Jaunlatgales apriņķa dziesmu svētki, 1938.gada 14.augustā tika atklāts piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem.

Arī pilsētas ģerbonis – vilka galva – guva apstiprinājumu 1938.gada 5.augustā.

Kad padomju vara Kārli Lāci kā neuzticamu atbrīvoja no pilsētas vecākā pienākumiem, apmēram nedēļu viņš strādāja tēva saimniecībā. Vēlāk aizbrauca uz Valkas apriņķa Duntes pagastu, kur bija zemes mērnieks. Strādāja līdz 1940.gada 8.0ktobrim, jo atkal tika atbrīvots no darba.

1941.gada 15.martā tēva mājās Kārlis Lācis tika arestēts. Sākumā viņš atradies apcietinājumā Abrenē un Daugavpilī, no kurienes 24.jūnijā, karam sākoties, ticis nosūtīts uz Krievijas teritoriju, uz Jeņisejskas cietumu.

1942.gada 16.martā Sevišķā apspriede pasludināja augstāko soda mēru, kurš izpildīts tā paša gada 14.aprīlī.

1989.gadā Kārlis Lācis pilnīgi reabilitēts.

Kārlis Lācis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, kā arī ar Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīmi (1918 – 1920) un Viestura ordeņa V šķiru.

Avots: Balvu bibliotēka