Teātra un literatūras zinātnieks, mākslas z.d. (1969).
Dzimis grāmatveža ģimenē. Skolas gaitas sācis 1910.gadā Dundagā. 1915-17 K. ar ģimeni dzīvo Petrogradā, kur beidzis tirdzniecības skolu. 1919.gadā strādā  Talsu apr. Izglītības nod. par sekretāru. 1921-45 bijis skolotājs Talsos, Rīgā un Ventspilī. Beidzis LU Vēstures un filol. fak. (1941). 1945-54 LVU un 1948-62 LVK lasījis lit. un t-ra zinātnē lekciju kursus. No 1946 ZA Val. un lit. institūta zin. līdzstr., Literatūras (vēlāk Lit. vēst.) sektora vad. (1949-74). Teātra darb. sav. b. (1948). Dib. un rediģējis enciklopēd. rakstu krāj. "Talsu novads" (1-5, 1935-37), kur arī public. pirmos rakstus "Talsu novada rakstnieki un zinātnieki", "Cittautieši" (abi 1937). Sastādījis G. F. Stendera bibliogrāfiju ("Ceļi", 1939, 9). K. vadībā iznākuši vairāki Val. un lit. inst. kolektīvie darbi - "Latviešu literatūras vēsture" (1-6, 1956-63), kurā K. sarakstījis nodaļas par 18. gs. literatūru, Ā. Alunānu, J. Paleviču, K. Štrālu, A. Griguli, dramaturģijas un kritikas jautājumiem, "Latviešu literatūras darbinieki" (1965), "Latviešu literatūras vēsture", 1-2, 1971, LPSR Valsts prēm. 1972). Sar. grām. "Latviešu teātra vēsture" (1-2, 1968-72), kurā pirmo reizi ir sistemātisks latv. t-ra vēstures izklāsts no pirmajām izrādēm Ljā līdz 1940. gadam. Grāmatā "Latviešu teātra repertuārs līdz 1940. gadam" (1953, papildināts 1955) un "Latviešu teātra hronika (1901- 1908)" (1977) apkopots bagātīgs faktu materiāls par lugām, izrādēm, lomām un aktieriem.

Kundziņam bijusi fenomenāla atmiņa. Viņš bijis augstas kultūras cilvēks, īsts latviešu aristokrāts - tā raksta Valdis Rūmnieks grāmatā "Starp Mežaparku un Murjāņiem".