* 1889. g. 25. nov. Ķemeres pag. Lāčos, † 1942. g. 16. jūl. KPFSR

Izglītība. Māc. Ēveles pagastskolā, 1909. g. abs. Pērnavas ģimn., no 1910. g. janv. studējis TU, abs. 1915. g. martā, iegūstot jurista grādu. Centies iestāties Mihailovas artilērijas skolā 1915. g.

Darbība. No  1916. g. marta strādājis Valsts  kontrolē Petrogradā (kandidāts uz amatiem), pēc tam – kontrolieris Krievijas SK pārvaldē Rietumu frontē (Minskā). Vācu okupācijas laikā, 1918. g. maijā, atgriezies Latvijā un strādājis tēva saimniecībā Ēveles pag. No 1919. g. marta kontroliera palīgs Latvijas PSR Valsts revīzijas un kontroles  komisariātā  Rīgā, vēlāk kontrolieris un vecākais  kontrolieris. 1919. g. 22. maijā, lieliniekiem atkāpjoties, palicis Rīgā. 1919. g. 24. jūl. mobilizēts Latvijas armijā. Pildījis kontroliera pienākumus, pēc tam bijis vecākais kontrolieris Armijas kontrolē (Valsts kontroles departaments), kara laika ierēdnis. 1921. g. 30. apr. atvaļināts no armijas, strādājis vecāku saimniecībā Ēveles pag. No 1922. g. 20. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesas 2. kriminālnodaļā, no 1922. g. maija – 2. civilnodaļā. No 1922. g. 22. jūn. papildu miertiesnesis Rīgas apgabaltiesā. No 1922. g. 19. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis (1923. g. 7. dec. apstiprināts Saeimā), strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1926. g. janv. 2. civilnodaļā. No 1930. g. 26. jūn. Tiesu palātas  loc. Civildepartamentā.

Padomju okupācijas laikā, 1940. g. 27. dec., ar Tieslietu tautas komisāra pavēli atbrīvots no amata (ar 1941. g. 1. janv.). 1941. g. 14. jūn. apcietināts. Pārvests uz Sevurallagu, kur miris 2. nodaļas 30. lagpunkta lazaretē Plotbiščē.

Organizācijas. Latvijas aizsargu organizācija. Līdz 1914. g. studentu biedrība “Atauga”. Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas tiesnešu biedrība.

Ģimene. Ēveles draudzes Ķemeres pag. gruntnieka ģim. Tēvs Jānis; māte Kristīne, dz. Brante. Četras māsas. Prec. 1939. g. 18. martā ar Valliju, dz. Zobenu (dz. 1906). Dēli Andris (dz. 1939. g. 25. okt.), Kārlis (dz. 1941. g. 26. sept. izsūtījumā). Ģimene 1941. g. 14. jūn. izvesta uz Krasnojarskas  novada  Tjuhtjetu,  atgriezušies  Latvijā  1947. gadā.

EAA 402-1-13820, 384-1-2343; LNA LVVA 1534-5-109, 1536-2-569; LNA LVA 1987-1-16185; Latvijas vadošie darbinieki, 1935; Es viņu pazīstu. – Rīga, 1939; Ventonia internais arhīvs.

Studentu korporācijas "Ventonia" biedrs kopš 1921. gada.

***

Aresta adrese: Valkas apriņķis, Ēveles pagasts, Lāči
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags
Miris ieslodzījumā: 16/07/42
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, miris Sevurallaga 2. nod., 30. lagpunktā lazaretē Plotbišče

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Kārlis Krūmiņš varat meklēt vietnē news.lv.

*********************************

Dzimis 1889. g. 25. nov. Ķemeres pag. (1898. g. pag. pievienots Ēveles pagastam) Lāčos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Kristīne, dz. Brante. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Ēveles pagastskolā, draudzes skolā, Pērnavas ģimnāzijā (beidzis 1909. g.).

No 1910. g. janv. studējis TU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1915. g.).

Līdz 1914. g. darbojies studentu (akadēmiskajā) biedrībā “Atauga”.

1. pasaules kara laikā no 1916. g. marta strādājis Valsts kontrolē Petrogradā (kandidāts uz amatiem), pēc tam Krievijas Sarkanā Krusta pārvaldē Rietumu frontē (Minskā), kontrolieris.

Vācu okupācijas laikā 1918. g. maijā atgriezies Latvijā, strādājis tēva saimniecībā Ēveles pag.

1919. g. martā iedalīts darbam Padomju Latvijas Valsts revīzijas un kontroles komisariātā Rīgā, kontroliera palīgs, kontrolieris, vecākais kontrolieris (22. maijā, atkāpjoties lielinieku spēkiem, palicis Rīgā).

1919. g. 24. jūl. Rīgā mobilizēts Latvijas armijā, kontrolieris, pēc tam vecākais kontrolieris Armijas kontrolē (atsevišķs departaments Valsts kontrolē), kara laika ierēdnis. 1921. g. 30. apr. atvaļināts no armijas.

Strādājis vecāku saimniecībā Ēveles pagastā.

1922. g. 20. martā iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā; strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1922. g. maija 2. civilnodaļā.

1922. g. 22. jūn. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā. No 1922. g. 19. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā, no 1926. g. janv. 2. civilnodaļā.

No 1930. g. 26. jūn. Tiesu palātas loceklis; strādājis Civildepartamentā.

Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 9. jūn. Ēveles pag. Lāčos apcietināts. Pārvests uz Severurallaga soda nometnēm.

Miris 1942. g. 17. jūn. nometņu 2. nodaļas 30. lagpunkta lazaretē Plotbiščē.

Precējies 1939. g. 18. martā ar Valliju Zobenu (dz. 1906. g.), dēli Andris (dz. 1939. g. 25. okt.), Kārlis (dz. 1941. g. 26. sept. izsūtījumā).

Ģimene 1941. g. 14. jūn. izvesta uz Krasnojarskas nov. Tjuhtjetas raj. Tjuhtjetu (atgriezusies Latvijā 1947. g.).

Studentu korporācijas “Ventonia” filistrs (līdz 1928).

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 109. l.; 1536. f., 2. apr., 569. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 16185. l.; LVD; EVP.

No K. Krūmiņa 1917. g. 17. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Izglītību esmu baudījis vispirms pagastskolā, kuru apmeklēju 2 gadus, tad vienu gadu mācījos draudzes skolā. Tā kā vienā laikā ar mani skolu apmeklēja arī piecas manas māsas – un tēvam bija jākārto maksājumi muižai par iepirktām mājām – līdzekļu trūkuma dēļ man no izglītības būtu jāatsakās, ja palīdzību nebūtu sniedzis mans tēva brālis, kurš bija skolotājs elementārskolā Pērnavā. Saņemot uzturu, dzīvokli, skolas naudu un mācību līdzekļus no tēva brāļa – 8 gadus mācījos Pērnavas ģimnāzijā, kuru pabeidza 1909. gadā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 569. l., 14. lp.)