Ilgstošas un ļaunas slimības pārvarēts, 9. maijā Ann Arborfl (MI) Dieva mierā aizgāja plaši pazīstamais Detroitas latviešu saimes loceklis, inženieris un divu grāmatu autors, dzimis 1913. g. 9.aprīlī netālu no Cēsīm,  Stalbes pagasta muižā. Mācījies Cēsu draudzes skolā, Cēsu arodskolā un Rīgas valsts tehnikumā. Pēc tam strādājis Kuldīgas un vēlāk Rīgas radiofonā un ir laikraksta "Jaunākās Ziņas" līdzstrādnieks — sporta reportieris. Otrā Pasaules kara laikā ir leģiona frontes avīzes "Daugavas Vanagi" līdzstrādnieks — kara ziņotājs. 1950. gadā iebrauc ASV un turpina savu izglītību pa dienu studējot Mičiganas Valsts universitātē, vakaros nopelnot savu dienišķo maizi turpat strādājot par īres nama uzraugu. Viņš nobeidz universitāti kā elektronikas inženieris, kādu laiku strādā kā inženieris divos rūpniecības uzņēmumos Klīvlandē, vēlāk, turpat 25 gadus, skaitļotāju projektēšanas un ražošanas firmā "Burroughs" Detroitā. Vēlāk desmit gadus vada pats savu inženieru konsultācijas firmu. Sarakstījis divas atmiņu grāmatas par Latvijas valsts tapšanas un neatkarības laiku — "Tā tas bija toreiz" un "Tēvu zemei grūti laiki". Līdz pat pēdējam brīdim strādāja pie savas trešās grāmatas "Augšām ceļas gaismas pils", kura tika tikpat kā pabeigta. Viņa dzīves līdzgaitniece Vilma tika pēkšņi aizsaukta mūžībā 1985. gada decembrī. Ģimenē divas meitas, divi dēli un desmit mazbērni un mazmazbērni.
Kārli Krūklīti 13.maijā izvadīja mācītājs Leons Vīksne no Lambert - Vermeulen bēru nama Plymouth pilsētā. No viņa atvadījās Sv.Pāvila draudzes pārstāvis Arvīds Stepe, DV apvienības Detroitā priekšnieks Jānis Trubačs, LAD pārstāvis Harijs Ludiņš, Milda Upīte, brālis Roberts Krūklītis, brālēns Aleksandrs Dzirne un vecākais dēls Andrejs Krūklītis. Bija solījums, ka viņa pēdējā grāmata tiks publicēta. Grāmatas "Augšām ceļas gaismas pils" ievadu nolasīja H. Ludiņš. Mūžībā aizsauktais autors raksta:" Mums visiem taču vienas sāpes un vienas cerības — redzēt dārgo dzimteni, kurā valda pilnīga brīvība, kur gaisu piekūpina tikko no krāsns izvilkta maizes klaipa smarža, kur acis un sirdi valdzina īstenu rudzpuķu zilums." Kārļa Krūklīša pelnus uz paša vēlēšanos pārvedīs uz Latviju.

Avots: Laiks, 29.06.1991