Kārlis Krauze bija viens no mūsu rosīgākajiem grafiķiem, kas savas tehniskās spējas attīstījis augsti kvalificējamā sniegumā. Viņš guvis pamatīgu izglītību un zināšanas, sevišķi gravīras tehnikās. Tamdēļ ievērojama un punktuālā precizitāte redzama pat viņa darbu detaļās. Gravīra tam nesagādāja nejaušību, viņš to pārvaldīja meistarīgi un šai tehnikā sekmīgi gatavoja marku un naudas zīmju zīmējumus Valsts naudas un vērspapīru spiestuvei, kur tas bija nodarbināts ilgus gadus, vēl akadēmijas darbnīcā esot. Pēc prof. R. Zariņa nāves Krauzi kā viņa darbnīcas tehniski spējīgāko absolventu iecēla par Mākslas akadēmijas grafiskās darbnīcas vadītāju. Jaunos grafiķus viņš te iepazīstināja ar litogrāfijas, oforta un gravēšanas tehnikām, sniedzot tiem savu amata prasmi pēc labākās sirdsapziņas. Krauzes māksla visraksturigāk izpaužas praktiskām vajadzībām darinātos vara un tērauda grebumos. Daudzos zīmējumos un asējumos mākslinieks tēlojis seno latviešu dzīvi, vēsturiskus notikumus, kur jāoperē ar figūru masām, aizvien pūlēdamies izcelt latvisko stilā un raksturojumā. Mākslinieks gatavojis arī daudzas ilustrācijas, grāmatu zīmes un ietērpus. Labs un saticīgs kolēga būdams, Krauze ātri visās vidēs iekaroja simpātijas, viņa nostāja visās lietās bija objektīva un izturēti latviska. Šo gaišo cilvēku un mākslinieku aizveda boļševiki nezināmās tālēs, izraudami no mūsu vidus cēlu un godīgu latviešu patriotu. Krauzes darbi glabājas pilsētas un valsts mākslas muzejā Rīgā, tāpat arī privātrokās un kolekcijās. Krauze studiju gados apceļojis arī Vakareiropu, papildinādamies Vīnē un kādu laiku pavadījis arī Berlīnē. (Tēvija, 09.06.1942)