Dzimis 1898. g. 8. apr. Smiltenes pag. Lejasāžos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Dāvis, māte Zana, dz. Vīķele. Latvietis, luterticīgs.

1903. g. ģimene pārcēlusies uz dzīvi Smiltenē (tēvs bijis veikala īpašnieks), 1907. g. atgriezusies Lejasāžos.

1910.–15. g. mācījies Smiltenes elementārskolā.

1. pasaules kara laikā 1916.–18. g. Smiltenes tirdzniecības skolā, 1918.–19. g. Smiltenes Skolu biedrības virsreālskolā.

1919. g. 14. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, kareivis-jaunākais rakstvedis Smiltenes komandantūrā, no 1919. g. sept. Armijas virspavēlnieka štāba Saimniecības daļā, no 1920. g. apr. 4. robežsargu pulka štābā.

1920. g. maijā nokārtojis kara ierēdņa eksāmenu, 1920. g. jūl. atvaļināts.

1920. g. beidzis Latviešu izglītības biedrības augstskolas sekcijas kursus un uzsācis tieslietu studijas LU (beidzis 1928. g. nov.).

Studiju laikā 1920. g. 26. maijā iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā (no 1921. g. 15. okt. vecākais tiesamatu kandidāts); piekomandēts izmeklēšanas tiesnesim.

No 1921. g. nov. izmeklēšanas tiesneša v. i. Tiesu palātas dzelzceļu materiālu apgādības lietu izmeklēšanas komisijā.

Pēc komisijas likvidācijas 1922. g. jūn. atgriezies Rīgas apgabaltiesā. Bijis piekomandēts dažādu iecirkņu izmeklēšanas tiesnešiem Rīgā. 1924. g. 15. dec. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1927. g. 29. nov. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā.

No 1929. g. 18. jūl. Latgales apgabaltiesas loceklis, no 1934. g. 24. maija Rīgas apgabaltiesas loceklis, no 1935. g. 24. janv. Jelgavas apgabaltiesas loceklis; strādājis civilnodaļā.

Līdz 1934. g. bijis LZS biedrs.

No 1937. g. dzīvojis savās lauku mājās Teteles pag. Priežkalnos pie Jelgavas. 1931.–34. g. jūl. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Sakaru rotas aizsargs, pēc tam bijis aizsargs 16. Jelgavas aizsargu pulka saimniecības vadā. Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Jelgavas Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas civilnodaļas tiesnesis.

Zināms, ka pēc otrreizējās padomju okupācijas dzīvojis Rīgā un tās apkārtnē.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz.

Precējies 1929. g. 14. dec. ar Rīgas fabrikas “Provodņik” strādnieka meitu Liliju Ēriku Luksu, dēls Kārlis Jēkabs (dz. 1939. g. 23. febr.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

Miris pēc 1945.gada.

A. LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 155. l.; 1578. f., 11. apr., 77. l.; 3727. f., 1. apr., 23. l., 203., 219., 228. lp.; 27. l., 45. lp.; 7427. f., 1. apr., 1244. l.; 3282. f., 1. apr., 916. l., 150. lp.; Aizsargu kartotēka; EVP; AL; LUAJ.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1920. g. 3. jūn. raksta Apsardzības ministrijai: “Ar Tiesu palātas priekšsēdētāja pavēli no š. g. 26. maija Kārlis Kļaviņš, kurš dien 4. Robežsargu rajona štābā, ir iecelts par jaunāko kandidātu uz tiesu amatiem pie Rīgas Apgabaltiesas. Ievērojot, ka Kļaviņa ierašanās savā darba vietā ir nepieciešama sakarā ar stipri sajūtamo juristu trūkumu, pagodinos Jūs lūgt dot attiecīgu rīkojumu, lai Kļaviņš tiktu atkomandēts no 4. robežsargu rajona štāba un piekomandēts Rīgas Apgabaltiesai.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 155. l., 9. lp.)