Vakar pēcpusdienā 11 gadus vecais Kārlis un 19 gadus vecais Voldemārs Kilēvics nodomājuši ar kānu laiviņu Daugavā pabraukāties. Viņi laiviņu dabūjuši no sava drauga Alfrēda Vaļķa. Pēdējam piederošā laiviņa atradusies Sarkandaugavas attekā. Brāļi Kilēvici iekāpuši laiviņā un īrušies pa Sarkandaugavas atteku. Iepretim Roņu saliņai viņi gribējuši apbraukt plostus. Laiviņa sagriezta šķērsām. Trīssimts metru attālumā no krastmalas laiviņa sasvērusies uz sāniem. Jaunekļi mēģinājuši noturēt līdzsvaru, bet tas viņiem neizdevies un laiviņa apgāzusies. Brāļi iekrituši ūdenī. Viņi klieguši pēc palīdzības. Tuvumā bijuši bērni. Tie uztraukumā skrējuši pēc palīgiem. Pēc dažiem mirkļiem brāļi Kilēvici paniruši zem ūdens un vairs neuzpeldējuši. Par notikumu nekavējoties ziņots prefektūras 5. iecirknim. Kārtības sargiem atsteidzoties notikuma vietā, slīcējus vairs nebija iespējams glābt. Ar plostnieku palīdzību noslīkušos izvilka pēc triju stundu meklēšanas. Līķi novesti morgā.

Avots: "Rīts", 10.06.1937

Kapu piemineklī ierakstīts             Izgaisa jaukais jaunības rīts,

                                                       Pazuda sapņu kamolīts