Kārlis Hartmanis dzimis 1874. gada 26. augustā toreizējā Lutriņu pagastā, Jaunmuižas Osiņos, strādnieku Kārļa un Lības Hartmaņu ģimenē. Jaunmuižā paiet arī nākamā mākslinieka bērnība. 1883. gadā ģimene pārceļas uz Lesteni, kur tēvs dabū kučiera vietu. Tur Lestenes pagastskolā Kārlis Hartmanis iegūst savu pirmo izglītību, bet pēc tam mācās Jelgavā par pavāru. Tukuma pilsētas skolā viņš iestājas 1889.gadā un to pabeidz 1892. gadā. Lai mācītos tālāk, trūkst līdzekļu, tāpēc jauneklis stājas praktiskā darbā. Nav zināms, vai viņu tiešām valdzinājusi kulinārijas māksla, bet gan mācekļa, gan īsta pavāra pakāpē viņš strādā te vienā, te atkal citā virtuvē Tukumā, Jelgavā, Rīgā (Romas viesnīcā, pie Oto Švarca un Klostera pagrabā) un dažādās citās vietās. No 1892. līdz 1894. gadam Kārlis Hartmanis, paklausīdams vecākiem, mācās Vecsātu zemkopības skolā, pēc tam ir agronoms Piltenes valsts muižā (1894.—1897.). Lauksaimniecība tomēr, redzams, nav viņa īstais aicinājums, un viņš drīz vien Rīgā, bet pēc tam Majoros atver rakstāmlietu tirgotavu... Minētie dati nepavisam nav tipiski mākslinieku biogrāfijām. Drīzāk tā varētu sākties kāda komersanta dzīves stāsts. Taču nepārsteigsimies ar secinājumiem! Praktiskie arodi Kārlim Hartmanim vajadzīgi tāpēc, lai varētu sakrāt līdzekļus mākslas izglītībai, kurai viņš jo cītīgi gatavojas, čakli mācīdamies ne vien zīmēšanu, bet arī valodas. No 1902. līdz 1907. gadam Kārlis Hartmanis mācās Ķeizariskajā mākslas vidusskolā Rīgā, no 1907. līdz 1912.gadam Mākslas akadēmijā Parīzē, bet pēc tam Romā pie profesoriem Tarangi un Loso. Kārļa Hartmaņa pedagoģiskā darbība aizsākas Maskavā (1912. — 1914.) un Novgorodā (1914.—1916.). Rēvelē (Tallinā) viņš no 1916. līdz 1920. gadam vada paša nodibināto mākslas skolu, bet 1920. gadā atgriežas Latvijā un sāk strādāt par zīmēšanas skolotāju Liepājas pamat- un vidusskolās. Liepājā viņš arī atver savu mākslas studiju, kurā māca zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju, mākslas vēsturi, perspektīvu un anatomiju Universitātes arhitektūras fakultātes un Mākslas akadēmijas reflektantiem. Studija pastāv līdz pat 1947. gadam. Sākot ar 1950. gadu, līdz savam mūža galam Kārlis Hartmanis strādā par skolotāju Rīgā un Jūrmalā. Viņš mirst 1954.gada 2. novembrī un apbedīts Jaundubultu kapos. Liela daļa Kārļa Hartmaņa dzīves aizvadīta ārzemēs. Ārzemēs viņš ne vien mācījies. Turp viņš bieži vien devies arī vēlāk studiju ceļojumos. No 1920. līdz 1935. gadam mākslinieks apbraukājis ne tikai klasiskās mākslas pieminekļu zemes Grieķiju un Itāliju, bet turpat vai visu Vakareiropu. Āfrikā viņš iepazinies ar Ēģiptes, Sudānas, Abesīnijas, Āzijā ar Palestīnas un Indijas mākslu. Kārlis Hartmanis, kā viņš pats liecina un kā to apstiprina arī dokumenti, bijis biedrs vairākās ārzemju mākslinieku konfederācijās (Romā, Parīzē, Berlīnē). Ārzemēs izstādīti viņa darbi. Viņš pat aicināts par profesoru Kairas mākslas akadēmijā Ēģiptē... Turpretim Latvijā Kārļa Hartmaņa vārds pieminēts visai reti, šejienes mākslas dzīvei viņš bijis diez gan tāls. Viņš gan rīkojis savu audzēkņu darbu izstādes, bet pats, kā atceras mākslinieks, Nopelniem bagātais skolotājs Jānis Sudmalis, «Liepājas mākslinieku izstādēs nekad nav piedalījies». Kārļa Hartmaņa spalvai pieder grāmata «Pompejas mākslas un vēstures labirintos». Par saviem ceļojumiem un ceļojumos gūtajiem mākslas iespaidiem viņš daudz rakstījis sava laika periodikā, īpaši Liepājas izdevumos. Kārļa Hartmaņa nozīme mākslā un kultūras dzīvē vēl nav izvērtēta. Tas nākotnes uzdevums.

Sieva - Matilde Hartmane.

Avots: Padomju zeme(Saldus). 04.09.1969