Latviešu juristu apvienības Eiropā locekļus Ķelnē satrieca drūmā ziņa par mag. iur. Kārļa Gulbja nāvi. Viņš  bijašīs apvienības priekšnieks un juristu kongresa rīkotājs. Nelacķis bija Ķelnē ieradies jau 18. jūlijā, kur viņu pārsteidza asins izplūdums. Pēc pārciestās operācijas viņš mira 20. jūlijā, kad juristu kongresā pulcējas tā dalībnieki no Rietumvācijas, Zviedrijas, Anglijas, ASV un Kanādas.
Nelaiķa veiktie priekšdarbi bija tomēr tik rūpīgi, ka juristu kongress varēja notikt un turpināties vēl otru dienu. Kārlis Gulbis mira 68 gadu vecumā. Viņš bija zemgalietis, dzimis Blīdenes pagasta Purviņu māju saimnieku Eduarda un Emilijas piecu bērnu ģimenē. Pēc Jelgavas klasiskās ģimnāzijas beigšanas viņš studēja tieslietas Latvijas universitātē un 1935. gadā ieguva mag. iur. grādu. Pēc tam strādāja Rīgas apgabaltiesā un tad pārgāja advokatūrā. Īsā laikā Gulbis ieguva teicamu vārdu, un 1942. gadā viņam piešķīra zvērināta advokāta tiesības. Līdztekus jurista praksei Gulbis darbojās Zemnieku savienībā, Latvijas universitātes Studentu padomē, korporācijā Fraternitas Vesthardiana un Prezidiju konventā, vienu semestri būdams tā seniors.
Otrs ražens sabiedriskā darba posms viņam sakās trimdā. Latvijas Sarkanā krusta uzdevumā viņš kopā ar citiem noveda lielu palīdzības saiņu transportu uz Cēdelghēmu. Apmezdamies pats uz dzīvi Beļģijā, viņš nodibināja un ilgus gadus vadīja Beļģijas Latviešu nacionālo komiteju un bija LAK Eiropas centra prezidija loceklis. Viņš noorganizēja latviešu raidījumus no Formozas, informēja par Latvijas tiesību jautājumiem beļģu presi. Kārļa Gulbja ierosmē nodibinājās Latviešu juristu apvienība Eiropā, un tās priekšnieks viņš palika līdz savam nāves brīdim. Viņš ziedoja pūles Latviešu Juristu Rakstu izdošanā. Kādu laiku Kārlis Gulbis bija ārkārtējo pilnvaru nesēja Kārļa Zariņa personīgais pārstāvis Beļģijā un Luksemburgā. Kārļa Gulbja pēkšņā nāve neļāva Latviešu juristu apvienībai Eiropā izdarīt jaunas valdes vēlēšanas. Darbosies vecā valde, pagaidām bez priekšnieka.

Urna apglabāta Brūkvudas kapsētā 1973.gada 22.septembrī.

Avots: "Londonas avīze", 03.08.1973