Kārlis Grasis

Dzimšanas datums:
11.06.1894
Miršanas datums:
10.12.1937
Mūža garums:
43
Dienas kopš dzimšanas:
47669
Gadi kopš dzimšanas:
130
Dienas kopš miršanas:
31781
Gadi kopš miršanas:
87
Tēva vārds:
Jānis
Kategorijas:
Padomju represiju (genocīda) upuris, Publicists, Revolucionārs, pilsoņu kara dalībnieks, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
"Komunarka" - komunistu terora masu slepkavību vieta

GRASIS Kārlis (1894.11.VI Vecpiebalgas pag. Veļķu muižā - 1937.10.XII  PSRS) - žurnālists.
Dzimis kalpa ģimenē. Mācījās vietējā pagastsk., 1909.gadā iestājies Valmieras skolotāju seminārā. Neapmierināts ar mācībām seminārā, pēc diviem gadiem no tā aizgāja un iestājās Rīgā ģimn., bet līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt. 1912.gadā devās uz Maskavu un sāka studēt A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē. 1915.gadā par rev. darbību un pretkara propagandu no Maskavas izsūtīts. 1916.gadā apmetās Čeboksaros, kur sagaidīja 1917. g. Februāra revolūciju, kļuva par Čeboksaru strādn. un zaldātu deputātu pad. pr-ju, vietējā laikr. red. un milicijas priekšnieku. 1917.gada oktobrī Kazaņā piedalījās boļševiku vadītajā valsts varas pārņemšanā. 1918.gadā piedalījās Pilsoņu karā Kaspijas-Kaukāza u.c. frontēs. 20. un 30. gados G. strādāja vairākās vietās un dažādu laikr. un žurn. redakcijās Harkovā, Orlā, Samarā, Staļingradā, Maskavā, Staļinskā u.c.

Tika pakļauts represijām 1927., 1933., 1937.g., reabilitēts 1958. g.
Pirmā publikācija - dzejolis "Meitene, kura kaisla" "Piebalgas kalendārā 1912. gadam". Publicējis rakstus period. izd. "Jaunā Dienas Lapa", "Domas", "Dzimtenes Atbalss" u.c. par filoz., sab. dzīves, lit. u.c. jautājumiem. G. iesaistījās polemikās un visai krasi izteica savus spriedumus. Apc. "Proletariāts un māksla" (laikr. "Jaunā Dienas Lapa" 1915) G. uz plaša teorēt. atziņu (K. Marksa, K. Kautska, F. Engelsa, G. Pļehanova, A. Potresova u.c.) izklāsta balstījis savus secinājumus par prolet. mākslu. To G. skatījis kā izolētu parādību un nepietiekami saistījis ar kult. mantojumu un mākslin. jaunrades vispārīgiem jautājumiem. G. public. vairākus rakstus par K. Valdemāru un jaunlatviešiem (laikr. "Dzimtenes Atbalss" 1915), kuros paudis uzskatu, ka K. Valdemārs bijis latv. tautas pārkrievotājs un jaunlatv. laikā nebūt neesot notikusi tautas nac. apziņas atmoda. Sar. lugu "Robespjērs" un kinoscenāriju par K. Marksa sievu, tulk. krievu val. A. Upīša traģēdiju "Mirabo". Mūža pēdējos gados G. gatavoja publicēšanai "Filozofijas vārdnīcu" (rokraksts pazudis).

Avoti: literatura.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas