Dzimis mācītāja Johana Kristofa Elferfelda ģimenē. Mācījies mājās. No 1774. līdz 1776. gadam studējis teoloģiju Getingenes universitātē, tāpat pievērsies dabas zinātnēm un filozofijai. Pēc atgriešanās Kurzemē no 1776. līdz 1778. gadam strādājis par mājskolotāju Lielaucē un no 1778. līdz 1780. gadam — Bojās. No 1780. līdz 1819. gadam bijis luterāņu mācītājs Apriķos, kopš 1783. gada — arī Sakā. 1818. gadā kļuvis par Grobiņas apriņķa prāvestu.

1804. gadā iznāca "Līksmības grāmata", kurā publicēti Elferfelda literārie darbi. Viņš ir sarakstījis lugu "Tā dzimšanas diena" (darbā propagandēta potēšana pret bakām), šī ir pirmā oriģinālluga latviešu valodā. Izdevumā publicējis vairākus tulkojumus, lokalizējumus un citus darbus. Bieži rakstījis publikācijas vācu presē, it īpaši žurnālā Wöchentliche Unterhaltungen, rakstījis arī par latviešu tautu. Iepazīstinājis sabiedrību ar Neredzīgo Indriķi. Nodarbojies arī ar vācu klasiskās filozofijas popularizēšanu